© Inese Rimdžus, 2019

Rīga, Elizabetes iela 2-320

Bankrota procedūras laikā parādniekiem tomēr nebūs jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem kreditoriem

2019.gada oktobris

Šī gada martā Augstākā tiesa sagādāja pārsteigumu - nolēma, ka Maksātnespējas likums iztulkojams pretēji likuma tekstam un līdzšinējai tiesu praksei - tādejādi, ka arī bankrota procedūras laikā parādniekam ir pienākums maksāt 1/3 no saviem ienākumiem kreditoriem (Augstākās tiesas 2019.gada 28.marta lēmums lietā Lietas Nr. C10065317, SPC-5/2019, jāmeklē pēc lietas numura C10065317).

Lai tiesas šādi nevarētu tulkot Maksātnespējas likuma noteikumus, Ministru kabinets izstrādāja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vēl nepārprotamāk noteiks, ka parādniekam tikai maksātnespējas procesa otrajā daļā - saistību dzēšanas procedūras laikā - ir jāmaksā kreditoram 1/3 no saviem ienākumiem. Lai gan likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimai, visticamāk tas notiks ātri. 

Kāpēc šis tiesas lēmums sagādāja tik lielu pārsteigumu?

Pirmkārt, ir diezgan neparasti, ka Augstākā tiesa iztulko likuma noteikumus pretēji likumdevēja (Saeimas) izteiktajai gribai. Līdz 2015.gada 1.martam Maksātnespējas likuma noteikumi paredzēja, ka parādniekam visu maksātnespējas procesa laiku, tai skaitā bankrota procedūras laikā, ir jāmaksā viena trešā daļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai. 2014.gadā, izstrādājot grozījumus Maksātnespējas likumā, notika plaša diskusija, tai skaitā Seimā, vai likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, kas vairs neparedz parādnieka pienākumu bankrota procedūras laikā maksāt vienu trešdaļu no saviem ienākumumiem kreditoriem. Un secinājums bija viennozīmīgs - Maksātnespējas likumā jāizdara šādi grozījumi. Šie likuma grozījumi tika Saeimā pieņemti un stājās pēkā 2015.gada 1.martā.

Otrkārt, neparasti ir arī tas, ka tiesa iztulko likumu tieši pretēji likuma tekstam. Maksātnespējas likuma noteikumi, kas neparedz parādniekam pienākumu bankrota procedūras laikā maksāt kreditoriem daļu no saviem ienākumiem, ir formulēti ļoti skaidri un nepārprotami, kas neatstāj daudz iespējas diskutēt un šaubīties par likuma teksta pareizo tulkojumu.  

Treškārt, šāda pēkšņa tiesu prakses maiņa faktiski nozīmē to, ka ir jāizbeidz visi šobrīd uzsāktie fizisko personu maksātnespējas procesi. Parādnieki pēc 2015.gada 1.marta nav bankrota procedūras laikā veikuši maksājumus kreditoriem, kas saskaņā ar jauno tiesu praksi ir maksātnespējas procesa laikā parādniekam noteikto pienākumu nepildīšana, kas savukārt saskaņā ar likuma noteikumiem ir pamats maksātnespējas procesa izbeigšanai.  Saprotamu iemeslu dēļ gan tas tā nenotiek.

Arī Ministru kabinets ir norādījis, ka Augstākā tiesa ir kļūdaini interpretējusi Maksātnespējas likuma noteikumus un tās interpretācija neatbilst likumdevēja gribai: 

 

"Lēmuma secinājumi ne tikai neatbilst likumdevēja paustajai gribai, 2014.gada 25.septembrī pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā, bet arī ir radījis virkni nepamatotu un negatīvu lēmumu arī citās fizisko personu maksātnespējas procesa lietās" (Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

Vairāk par šo tēmu: 

Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv