Tiesa pielīdzina administratoru maksātnespējīgās fiziskās personas aizgādnim

2019.gada novembris

 

Augstākā tiesa 2019.gada 31.oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. C32372015, SKC - 272/2019, kurā tā vēlreiz pasaka, ka administrators ir maksātnespējīgās fiziskās personas pārstāvis mantiskajās lietās, un uz visām tiesām, kurās puse ir maksātnespējīgā persona, ir jāaicina arī administrators.

No tiesas sprieduma izriet, ka laikā, kamēr maksātnespējīgajai fiziskajai personai noritēja maksātnespējas process, pret viņu tika iesniegta prasība tiesā, taču par prasību netika paziņots un uz tiesas sēdēm netika aicināts uzaicināts administrators. Administratora neuzaicināšana lietas izskatīšanā bija viens no iemesliem, kāpēc tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Augstākā tiesa spriedumā ir atkārtojusi jau iepriekš tiesu praksē izteiktās atziņas:

“Tas nozīmē arī, ka maksātnespējīgais parādnieks zaudē tiesības patstāvīgi uzstāties kā puse tiesā mantiska rakstura prasībās, un šīs tiesības pārņem administrators kā parādnieka likumiskais pārstāvis. Šajā statusā administrators pārņem arī parādnieka procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī uzstājas parādnieka vietā strīdos par tiesībām, kas tiesā ierosināti pirms parādniekam pasludināts maksātnespējas process un skar fiziskas personas mantisko stāvokli.”

Papildus tam, Augstākā tiesa šajā spriedumā pielīdzina administratoru parādnieka aizgādnim:

“No Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 2. un 4.punkta, kā arī 137.panta 6.punkta izriet, ka ar fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanu parādniekam uz likuma pamata tiek ierobežota rīcībspēja attiecībā uz viņa mantisko tiesību  izlietošanu, un administratoram ar likumu tiek piešķirts nevis parastā civiltiesiskā pilnvarnieka, bet gan faktiski aizgādņa statuss, kas pēc juridiskās dabas ir līdzīgs Civillikuma 217.panta otrās daļas otrajā punktā minētajam. Parādniekam šajā periodā bez administratora piekrišanas paliek tiesības tikai slēgt darījumus, kuru vērtība mēneša laikā nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punkts).”

No minētā tiesas sprieduma izriet, ka:

  • pati maksātnespējīgā fiziskā persona nevar sevi pārstāvēt vai izvēlēties savu pārstāvi tiesā lietās, kas skar mantiskos jautājumus, viņu visā maksātnespējas procesa laikā tiesā jāpārstāv administratoram,

  • parādnieku arī citos mantiska rakstura jautājumos pārstāv administrators, izņēmums ir parādnieka  tiesības slēgt darījumus, kuru kopējā vērtība vienā mēnesī nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu,

  • administrators nav aicināms uz tiesām un nevar pārstāvēt parādnieku lietās, kam nav mantiska rakstura, piemēram laulības šķiršanās lietā (ja lietā netiek skatīts jautājums par mantas sadali).

Līdzīgas atziņas Augstākā tiesa jau ir izteikusi 2014. un 2015.gadā (Augstākās tiesas  Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 22.maija lēmums lietā Nr. A420421411, SKA-691/2014 un Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr. C37057714, SPC-8/2015, jāatlasa pēc nummura C37057714).

Vairāk par šo tēmu: 

Augstākā tiesas 2019.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. C32372015, SKC-272/2019

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 22.maija lēmums lietā Nr.A420421411, SKA-691/2014

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 22.aprīļa spriedums lietā C37057714, SPC-8/2015 (jāatlasa pēc nummura C37057714)

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320