Saeima pirmajā lasījumā apstiprina Likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām

2020.gada 20.jūnijs

2020.gada 11.jūnijā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Likumā paredzētā procedūra būs lēts un atsevišķos gadījumos ļoti izdevīgs veids, kā atbrīvoties no  nelieliem parādiem, nezaudējot parādniekam piederošo nekustamo īpašumu un automašīnu, tomēr šī procedūra nebūt nebūs tik vienkārša, un to varēs izmantot tikai ļoti ierobežots personu loks.

 

Kādas personas varēs dzēst parādus saskaņā ar jauno likumu?

Būtiskākais noteikums personām, kas vēlēsies dzēst parādus, būs prasība pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus būt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusā.

 

Papildus tam parādniekam būs jāatbilst arī visiem šiem nosacījumiem:

  • parādsaistību kopējais apmērs būs no 860 (divas minimālās mēnešalgas) līdz 5000 eiro (taču šajā summā netiks ieskaitīti parādi, kuru nesamaksātā daļa būs lielāka par 80 % no pamatparāda);

  • pēdējos 12 mēnešus būs bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja un pēdējos 12 mēnešus būs deklarējusi dzīvesvietu Latvijā;

  • saņems sociālos maksājumus no valsts vai budžeta līdzekļiem,

  • parādnieka vidējā izpeļņa pēdējos 12 mēnešos nebūs pārsniegusi dubultu minimālo darba algas likmi normālā darba laika ietvaros (ja ir apgādājamie, tad papildus šai summai katru mēnesi vēl pieskaitāma summa 64 eiro uz katru apgādājamo),

 

Parādnieks nevarēs izmantot likumā paredzēto iespēju dzēst parādus, ja:

  • viņam kāds no parādiem būs nodrošināts ar ķīlu vai hipotēku,

  • viņam būs manta vai kreditori citās valstīs,

  • pēdējo trīs gadu laikā parādnieks būs sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem,

  • viņš būs ar spriedumu krimināllietā sodīts par kredīta izmantošanu likumā neparedzētiem mērķiem

  • parādnieks pēdējo piecu gadu laikā būs ar spriedumu krimināllietā sodīts sodīts par izvairīšanos no nodokļu samaksas,

  • parādniekam pēdējo 10 gadu laikā būs dzēsti parādi fiziskās personas maksātnespējas procesā saskaņā ar Maksātnespējas likumu,

  • parādniekam pēdējā gada laikā saskaņā ar Maksātnespējas likumu būs izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

 

Ļoti iespējams, ka lielākās problēmas un neskaidrības radīs:

  • Noteikums, ka parādniekam jāsaņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības. Nevienā likumā netiek lietots jēdziens "sociālie maksājumi", un ne visi trūcīgie vai maznodrošinātie cilvēki saņem maksājumus no valsts vai pašvaldības. Arī likumprojektā nav noteikts nekas vairāk, piemēram, ko ir jāsaprot ar šo jēdzienu, vai šie maksājumi ir jāsaņem tieši laikā, kad tiek iesniegts pieteikums notāram, vai noteiktu laika posmu pirms pieteikuma iesniegšanas, vai šie maksājumi ir jāsaņem tieši naudas veidā vai kā cita veida atbalstu.

  • Noteikums, ka parādniekam nedrīkst būt kreditori citās valstīs. Tas nozīmē, ka kreditors varēs ļoti vienkārši izvairīties no parāda dzēšanas, cedējot to ārvalstī reģistrētai personai, piemēram, ārvalstī reģistrētam parādu piedziņas uzņēmumam.

  • Noteikums, ka kopējā parādu summā netiks ieskaitīti parādi, kuru pamatparāda apmērs būs vairāk nekā 80% no attiecīgās parādsaistības sākotnējā apmēra. Piemēram, ja parādniekam būs viens parāds 4000 eiro apmērā, no kura būs dzēsti 20 %  no sākotnējās summas, un viens parāds 2000 eiro apmērā, no kura nebūs dzēsti 20% no sākotnējās summas, šāds parādnieks varēs izmantot jauno likumu parāda 4000 eiro apmērā dzēšanai, bet parādu 2000 eiro apmērā viņš nevarēs dzēst un viņam tas būs jāmaksā atbilstoši kredīta līguma noteikumiem. Savukārt, ja šis pats parādnieks otru parādu 2000 eiro apmērā būs dzēsis vairāk par 20 % no sākotnējās summas, viņš jauno likumu nemaz nevarēs izmantot, jo kopējās parādsaistības pārsniegs 5000 eiro. Parādus viņš varēs dzēst tikai Maksātnespējas likumā paredzētajā kārtībā.

  • Gadījumi, kad parādniekam piederēs nekustamais īpašums vai automašīna. Maznodrošinātās vai mazturīgās personas statusu var iegūt arī cilvēki, kam pieder nekustamais īpašums vai automašīna. Ļoti iespējams, ka kreditori iebildīs pret parādu dzēšanu tiem parādniekiem, kam ir īpašumi vai manta, ko pārdodot parādnieks varētu samaksāt parādu pilnībā vai daļēji.

 

Parādus nevarēs dzēst personas, kas nestrādā

Likumprojektā ir iekļauts ļoti stingrs noteikums, kas ļauj parādus dzēst tikai tādām personām, kas strādā un strādā arī divus gadus pēc parādu dzēšanas. Kā vienīgie izņēmumi ir paredzētas personas:

  • kas ir darbnespējīgas un tām ir dokuments, kas to objektīvi pamato,

  • kam ir piešķirts bezdarbnieka statuss.

Parādnieki, kuri trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas notāram neuzsāks strādāt vai divu gadu laikā pēc parādu dzēšanas kādu laiku bez iemesla nestrādās un nereģistrēsies bezdarbnieka statusam, parādus nevarēs dzēst vai, ja parādi būs dzēsti, tos atjaunos. Lai gan tas ir neloģiski, tomēr tas nozīmē, ka šo procesu nevarēs izmantot, piemēram, pensionāri, kas nestrādās, un vecāki, kas nestrādās tādēļ, ka auklē bērnu.

 

Kādus parādus varēs dzēst šajā procesā?

Šajā procesā varēs dzēst tikai parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu patērētāja kreditēšanas līgums ir tāds līgums, ar kuru persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Patērētāja kreditēšanas līgumi ir visi patēriņa (ātrie) kredīti un banku piešķirtie patēriņa kredīti.

Šajā likumā paredzētajā kārtībā nevarēs atbrīvoties, piemēram, no komunālo pakalpojumu un īres maksas parādiem, parādiem par telefona sakariem, aizņēmumiem no citām fiziskajām personām, nodokļu un nodevu parādiem, administratīvajiem sodiem, pienākuma maksāt kompensācijas, galvojuma parādiem, un tml.

Kopējā līgumsaistību summā netiks ieskaitīti un šajā procesā netiks dzēsti kredīti:

  • kas ņemti pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas,

  • kuru pamatparāda apmērs pieteikuma iesniegšanas dienā ir vairāk nekā 80 procenti no attiecīgās parādsaistības sākotnējā apmēra.

Lielākā priekšrocība - iespējams, ka no parādsaistībām varēs atbrīvoties arī parādnieki, kam piederošais nekustamais īpašums un automašīna

 

Jaunā likuma noteikumi attiecībā uz parādniekiem, kuriem pieder nekustamais īpašums ir pretrunīgi. No vienas puses likumā sākumā ir noteikts, ka likums ir piemērojams “fiziskajai personai, kuras manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai ..”, un tā kā ļoti reti nekustamo īpašumu vērtība ir zemāka par 5000 eiro, no šī noteikuma izriet, ka no parādsaistībām nevarēs atbrīvoties parādnieki, kuriem pieder nekustamais īpašums.

 

Taču no otras puses, visa pārējā likumā tekstā nav noteikts neviens ierobežojums atbrīvoties no parādsaistībām personām, kam pieder nekustamais īpašums, un šajā likumā noteiktajā kārtībā atšķirībā no Maksātnespējas likuma nav paredzēts pārdot parādniekam piederošo īpašumu. 

 

Arī likumprojekta anotācijā šis jautājums nav skaidrots.

Kādus ierobežojumus un pienākumus likumprojekts noteiks parādniekam?

Pirmkārt, parādniekam 6 mēnešu laikā pēc procesa uzsākšanas būs jāpabeidz finanšu pratības kursi.

Otrkārt, likumprojekts paredz ļoti stingrus noteikumus attiecībā uz strādāšanu un bezjēdzīgus un formālus pienākumus atskaitīties sociālajam dienestam, proti, procesa laikā un vēl divus gadus pēc atbrīvošanas no saistībām:

  • parādniekam būs jāstrādā algotu darbu vai jāgūst ienākumi kā saimnieciskās darbības veicējam (pašnodarbinātajam) vai kā individuālajam komersantam,

  • parādniekam reizi ceturksnī būs jāierodas uz konsultācijām pašvaldības sociālajā dienestā un jāpierāda, ka viņš strādā, bet, ja nestrādā, ka ir reģistrējies kā bezdarbnieks;

  • parādnieks nedrīkstēs nepildīt citas saistības, no kurām tas nebūs atbrīvots,

  • parādnieks nedrīkstēs ņemt jaunus kredītus.

 

Ko darīt?

Likumprojekts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām Saeimā ir apstiprināts tikai pirmajā lasījumā, un pret atsevišķiem tā noteikumiem jau ir izteikti iebildumi, tāpēc visticamāk, ka likuma pieņemšanas laikā likuma noteikumi vēl tiks būtiski mainīti. Minētā iemesla dēļ šobrīd ir pāragri sākt gatavoties šim procesam.

Tomēr, ņemot vērā, ka šajā procesā varēs atbrīvoties no parādiem, nezaudējot dzīvokli, māju vai automašīnu, tiem parādniekiem, kam ir nelieli parādi un pieder nekustamais īpašums vai automašīna, ir vērts jau šobrīd apsvērt iespēju izmantot jaunā likuma dotās iespējas un noskaidrot būtiskākos jautājumus:

  • noskaidrot, kādas ir prasības un nosacījumi, lai varētu iegūt maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu;

  • noskaidrot savu parādsaistību sākotnējos apmērus un samaksātās summas, un izvērtēt, kurus parādus maksāt, un kurus nemaksāt, vai kurus samaksāt daļēji, lai attiecīgi būtu vai nebūtu nomaksāti 20 % no parāda sākotnējās summas, un attiecīgi konkrēto parādu varētu ieskaitīt vai neieskaitīt kopējā parādu summā un attiecīgi dzēst vai nedzēst jaunajā likumā paredzētajā kārtībā,

  • noskaidrot, vai, ņemot kredītus pēdējo trīs gadu laikā, kredīta pieteikumā nav sniegta nepatiesa informācija (norādīti lielāki ienākumi un mazāki izdevumi, nav norādītas citas kredītsaistības, nav norādīti apgādājamie, un tml.)

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs vēlaties uzsākt fiziskās personas maksātnespēju vai jums ir citi jautājumi par maksātnespējas procesu, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv.  Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu ar mums šeit

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320