Kas jānoskaidro pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas?

Fizisko personu maksātnespējas procesu ne vienmēr var uzsākt un ne vienmēr var veiksmīgi pabeigt. 

Ir daudzi apstākļi, kuru dēļ maksātnespējas process nav iespējams, var būt neveiksmīgs, radīt neparedzētus pārsteigumus un citas negatīvas sekas. Lai tā nenotiktu, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir jāizdara "mājasdarbs" - jānoskaidro, jāizvērtē un iespēju robežās jānovērš visus šķēršļus, riskus un maksātnespējas procesa negatīvās sekas.

Šajā rakstā uzzināsiet: 

  

- kas ir parādnieka godprātīgums un kāda tam ir nozīme maksātnespējas procesā,

   

- kādām prasībām parādniekam ir jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu,

   

- kāpēc parādniekam ir jādzīvo un jāstrādā Latvijā, lai varētu Latvijā uzsākt maksātnespējas procesu,

   

- kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā,

   

- kādas ir maksātnespējas procesa negatīvās sekas,

   

- kas notiek ar laulātā mantu maksātnespējas procesā. 

Ja gribat uzzināt vairāk, lasiet tālāk. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs apsverat fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai jums ir citi jautājumi par fizisko personu maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Maksātnespējas procesu var izmantot tikai godprātīgi parādnieki

 

“Ieviešot fiziskās personas maksātnespējas procesu, godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota „otrā” iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu saimniecisko darbību.” (Likumprojekta “Maksātnespējas likums” anotācija, 2006.gads)

Pirmajā brīdī šķiet, ka tas, ka esmu centies maksāt parādus, cik vien lielā apmērā un cik ilgi iespējams, ir godprātīgums. Taču tas tā nav. Likums ar godprātīgumu saprot pavisam ko citu.

Godprātīgums nav arī strādāšana divās darba vietās un lielākās daļas ienākumu tērēšana ikmēneša kredīta maksājumos vai parāda samaksai. Neviens to nenovērtēs un neviens neprasa (varbūt tikai negodprātīgi parādu piedzinēji), lai parādnieks daudzu gadu garumā atļautos sev un bērniem tikai pašu nepieciešamāko un taupītu visur, kur vien iespējams.

Arī Maksātnespējas likumā nav noteikts, kas ir godprātīgums, taču likumā ir noteikts, kādos gadījumos maksātnespējas procesu nevar uzsākt, vai tas ir jāizbeidz, nedzēšot saistības (šķēršļi saistību dzēšanai maksātnespējas procesā): 

  • ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju kreditoriem,

  • ja parādnieks ir notiesāts krimināllietā par kredīta izmantošanu līgumā neparedzētiem mērķiem,

  • ja parādnieks pēdējo piecu gadu laikā ir notiesāts krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu samaksas,

  • ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir slēdzis tādus darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem,

  • ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir slēdzis tādus darījumus, kuru rezultātā ir kļuvis maksātnespējīgs.

Tas tomēr nenozīmē, ka parādnieks var pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas darīt kaut ko, kas nepārkāpj Maksātnespējas likuma noteikumus, bet ir acīmredzami negodprātīga rīcība pret kreditoriem. Civillikuma noteikumi un Maksātnespējas likums nosaka, ka likumi ir izmantojami labā ticībā, tāpēc tiesa var izbeigt maksātnespējas procesu arī citos gadījumos, kad parādnieks ir bijis acīmredzami negodprātīgs pret kreditoriem

 

Uzsākot maksātnespējas procesu, tiesa nevērtē, vai parādnieks ir bijis godprātīgs. To dara tikai maksātnespējas procesa norises laikā, tāpēc maksātnespējas procesa uzsākšana vien negarantē tā sekmīgu pabeigšanu. Patiesībā nav jēgas uzsākt maksātnespējas procesu, ja ir zināms, ka pastāv likumā noteiktie apstākļi, kuru dēļ var izbeigt maksātnespējas procesu pirms termiņa, nedzēšot saistības. Tas ir tāpēc, ka lielākoties process šādos gadījumos tiek izbeigts bez tā mērķa sasniegšanas – saistību dzēšanas, bet iemaksāto depozītu un valsts nodevu parādnieks nevar saņemt atpakaļ. Turklāt, Maksātnespējas reģistrā paliek ieraksts, ka parādniekam ir bijis maksātnespējas process.

Izvērtēt, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot parādus, var tikai maksātnespējas procesos pieredzējis jurists, tāpēc jebkurā gadījumā, ja ir šaubas par to, vai pastāv vai nepastāv šie apstākļi, ir jāgriežas pēc padoma pie speciālista.

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai parādnieki, kuri atbilst noteiktām prasībām 

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, galvenā prasība ir parāda esamība 5000 eiro apmērā, bet ar to vien nepietiek.

Vēl ir jāpierāda tiesai, ka:

  • parādam ir iestājies izpildes termiņš, t.i., parāds ir jāsamaksā nekavējoties,

  • parādniekam ir finansiālas grūtības,

  • parādnieks nespēj samaksāt savus parādus.

 

Likums atļauj uzsākt maksātnespējas procesu arī gadījumos, kad personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro. Taču šis likuma noteikums reti tiek izmantots, un šo maksātnespējas procesa pazīmi ir grūtāk pierādīt.

Ar tiesnesi nav iespējams konsultēties un pajautāt, vai ir iesniegti pareizie dokumenti un vai tie ir pietiekoši. Tāpēc, lai pareizi sagatavotu maksātnespējas pieteikumu un izvērtētu, kuri apstākļi ir jāpierāda ar dokumentiem, un kuri tikai jānorāda pieteikumā, vienmēr ir nepieciešama jurista palīdzība.

Šeit var izlasīt vairāk par prasībām, kādām parādniekam jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas procesu Latvijā var uzsākt tikai parādnieki, kas dzīvo un strādā Latvijā

Maksātnespējas likums tikai nosaka, ka maksātnespējas procesu Latvijā var uzsākt persona, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs (kas nav prasība strādāt vai maksāt nodokļus Latvijā).

Taču Latvijā ir jāievēro ne tikai Latvijas likumi, bet arī Eiropas Savienības regulas. Un Eiropas Savienības regula, kas reglamentē maksātnespējas procesus, paredz daudz stingrākas prasības – personai tajā valstī, kurā viņa vēlas uzsākt maksātnespējas procesu, ir jābūt galvenajam interešu centram. Ja parādnieks ir Latvijas Republikas pilsonis, problēmas parasti nerodas, taču, ja maksātnespējas procesu vēlas uzsākt citas valsts pilsonis, vai Latvijas Republikas pilsonis, kas strādā un dzīvo dažādās valstīs, vai ir dzīvojis un strādājis citā valstī, atbildēt uz jautājumu, vai Latvijā var uzsākt maksātnespējas procesu, nav vienkārši.

Šeit var izlasīt vairāk par maksātnespējas procesu ārzemniekam Latvijā.

Maksātnespējas procesā atsevišķa veida parādus nedzēš

Maksātnespējas procesā nedzēš:

  • prasījumus par uzturlīdzekļu samaksu,

  • administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās uzliktos sodus, piedzītos zaudējumus un kompensācijas,

  • prasījumus no neatļautas darbības.

Vislielākās neskaidrības parasti rodas saistībā ar prasījumiem no neatļautas darbības. Vienkārši izsakoties, netiek dzēstas saistības, kuras ir radušās tādēļ, ka parādnieks ir izdarījis kaut ko, kas ir aizliegts ar likumu, bet tiek dzēstas saistības, kas izriet no līguma pārkāpuma.

Šeit var izlasīt vairāk par to, kādus parādus var dzēst maksātnespējas procesā un kādus nevar.

Maksātnespējas procesam ir arī negatīvas sekas

Maksātnespējas procesa negatīvās sekas nav tikai izdevumi maksātnespējas procesa uzsākšanai, parādnieka nekustamo īpašumu un automašīnu pārdošana maksātnespējas procesā un obligātie ikmēneša maksājumi kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā.

Maksātnespējas procesam ir arī šādas negatīvas sekas:

  • informācija par maksātnespējas procesu būs noteiktu laiku publiski pieejama internetā,

  • maksātnespējas process vēlāk var apgrūtināt iespējas saņemt kredītus un pirkt preces uz nomaksu,

  • pirms termiņa tiek izbeigti parādnieka noslēgtie līgumi, kuriem vēl nav iestājies samaksas termiņš,

  • maksātnespējīgajiem parādniekiem ir ierobežotas iespējas strādāt dažās profesijās,

  • maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir noteikti vairāki ierobežojumi (sk. Ko parādnieks nedrīkst darīt maksātnespējas procesa laikā?),

  • maksātnespējas process var ietekmēt arī citas personas, piemēram, galvotājus un ķīlas devējus.

Vairāk par maksātnespējas procesa negatīvajām sekām var izlasīt šeit.

Maksātnespējas procesā var pārdot arī laulātā mantu

Par parādiem laulātais un citi radinieki neatbild. Taču parādnieks atbild par saviem parādiem ar mantu, kas pieder abiem laulātajiem kopīgi, samērā ar viņam piederošo daļu, tāpēc administratoram ir jāpārdod arī tā laulāto kopīgās mantas daļa, kas pieder maksātnespējīgajai personai.

Jautājums, kas ir kopīgā manta un cik liela daļa no kopīgās mantas pieder katram laulātajam, ir sarežģīts, bet vēl sarežģītāk to ir noskaidrot un pierādīt juristam no malas – administratoram, it īpaši, ja neviens no laulātajiem nav ieinteresēts palīdzēt.  

Pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir jānoskaidro, kuram laulātajam un kādā daļā pieder nekustamais īpašums (arī tad, ja tas Zemesgrāmatā ir reģistrēts uz otra laulātā vārda) vai cita vērtīga manta, lai maksātnespējas procesā nebūtu pārsteigumi, un lai jau pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas varētu izdarīt visu, ko atļauj likumi, lai šo mantu pasargātu. 

Šeit var izlasīt vairāk, kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod.

Ko darīt?

Maksātnespējas process ir nopietns solis, kas nav lēts, kam ir tālejošas juridiskas sekas, un kuru nevar spert, pirms tam rūpīgi neizvērtējot visus riskus, sekas, ieguvumus un zaudējumus un piemērotāko laiku tā uzsākšanai. Turklāt, maksātnespējas procesā daudz ko var izšķirt arī mazas nianses, tiesu prakse un savlaicīgi brīdinājumi un ieteikumi, kas neļauj izdarīt kļūdas maksātnespējas procesa laikā, tāpēc pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas noteikti ir jāprasa situāciju izvērtēt pieredzējušam juristam. 

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Ja jūs apsverat fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai jums ir citi jautājumi par fizisko personu maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums.

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu