Kas jānoskaidro pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas?

Fizisko personu maksātnespējas procesu ne vienmēr var uzsākt un ne vienmēr var veiksmīgi pabeigt. 

Ir daudzi apstākļi, kuru dēļ maksātnespējas process nav iespējams, var būt neveiksmīgs, radīt neparedzētus pārsteigumus un citas negatīvas sekas.

Neizdarot "mājasdarbu" pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas - nepārliecinoties par iespējamiem šķēršļiem, riskiem un negatīvajām sekām un neizvērtējot un iespēju robežās tos nenovēršot - maksātnespējas process var beigties neveiksmīgi un var būt finansiāli neizdevīgs. 

Šajā rakstā uzzināsiet: 

  

- kas ir parādnieka godprātīgums un kāda tam ir nozīme maksātnespējas procesā,

   

- kādām prasībām parādniekam ir jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu,

   

- kāpēc parādniekam ir jādzīvo un jāstrādā Latvijā, lai varētu Latvijā uzsākt maksātnespējas procesu,

   

- kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā,

   

- kādas ir maksātnespējas procesa negatīvās sekas,

   

- kas notiek ar laulātā mantu maksātnespējas procesā. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs apsverat fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai jums ir citi jautājumi par fizisko personu maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Maksātnespējas procesu var izmantot tikai godprātīgi parādnieki

 

“Ieviešot fiziskās personas maksātnespējas procesu, godprātīgām fiziskajām personām, kas ekonomisku vai sociālu apstākļu dēļ būs kļuvušas maksātnespējīgas, tiks dota „otrā” iespēja uzsākt atbildīgu un maksātspējīgu saimniecisko darbību.” (Likumprojekta “Maksātnespējas likums” anotācija, 2006.gads)

Pirmajā brīdī šķiet, ka tas, ka esmu centies maksāt parādus, cik vien lielā apmērā un cik ilgi iespējams, ir godprātīgums. Taču tas tā nav. Likums ar godprātīgumu saprot pavisam ko citu.

Godprātīgums nav strādāšana divās darba vietās un lielākās daļas ienākumu maksāšana ikmēneša maksājumos vai parāda samaksai. Neviens to nenovērtēs un neviens neprasa (varbūt tikai negodprātīgi parādu piedzinēji), lai parādnieks daudzu gadu garumā “atņemtu sev un bērniem pēdējo” un taupītu visur, kur vien iespējams.

Arī Maksātnespējas likumā nav noteikts, kas ir goprātīgums, taču likumā ir noteikts, kādos gadījumos maksātnespējas procesu nevar uzsākt, vai tas ir jāizbeidz, nedzēšot saistības (šķēršļi saistību dzēšanai maksātnespējas procesā): 

  • ja parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju kreditoriem (tikai tad, ja informācija ir sniegta trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas), ja parādnieks ir izmantojis kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem (tikai tad, ja par to ir spriedums krimināllietā),

  • ja parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas (tikai tad, ja par to ir spriedums krimināllietā un spriedums ir pieņemts piecu gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas),

  • ja parādnieks ir slēdzis tādus darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem (tikai tad, ja darījumi ir slēgti trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas),

  • ja parādnieks ir slēdzis tādus darījumus, kuru rezultātā parādnieks ir kļuvis maksātnespējīgs (tikai tad, ja darījumi ir slēgti trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas).

Tas tomēr nenozīmē, ka parādnieks var pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas darīt kaut ko, kas nepārkāpj Maksātnespējas likuma noteikumus, bet ir acīmredzami negodprātīga rīcība pret kreditoriem. Civillikuma noteikumi un Maksātnespējas likums nosaka, ka likumi ir izmantojami labā ticībā, tāpēc tiesa var izbeigt maksātnespējas procesu arī citos gadījumos, kad parādnieks ir bijis acīmredzami negodprātīgs pret kreditoriem

 

Uzsākot maksātnespējas procesu, tiesa nevērtē, vai parādnieks ir bijis godprātīgs. To dara tikai maksātnespējas procesa norises laikā, tāpēc maksātnespējas procesa uzsākšana vien negarantē tā sekmīgu pabeigšanu. Patiesībā nav jēgas uzsākt maksātnespējas procesu, ja ir zināms, ka pastāv likumā noteiktie apstākļi, kuru dēļ var izbeigt maksātnespējas procesu pirms termiņa, nedzēšot saistības. Lielākoties process šādos gadījumos tiek izbeigts bez tā mērķa sasniegšanas – saistību dzēšanas, bet iemaksāto depozītu un valsts nodevu parādnieks nevar saņemt atpakaļ. Turklāt, Maksātnespējas reģistrā paliek ieraksts, ka parādniekam ir bijis maksātnespējas process.

Izvērtēt, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot parādus, var tikai maksātnespējas procesos pieredzējis jurists, tāpēc jebkurā gadījumā, ja ir šaubas par to, vai pastāv vai nepastāv šie apstākļi, ir jāgriežas pēc padoma pie speciālista.

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai parādnieki, kuri atbilst noteiktām prasībām 

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, galvenā prasība ir parāda esamība 5000 eiro apmērā, bet ar to vien nepietiek.

Vēl ir jāpierāda tiesai, ka:

  • parādam ir iestājies izpildes termiņš, t.i., parāds ir jāsamaksā nekavējoties,

  • parādniekam ir finansiālas grūtības,

  • parādnieks nespēj samaksāt savus parādus.

 

Likums atļauj uzsākt maksātnespējas procesu arī gadījumos, kad personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 eiro. Taču šis likuma noteikums reti tiek izmantots, un šo maksātnespējas procesa pazīmi ir grūtāk pierādīt.

Ar tiesnesi nav iespējams konsultēties un pajautāt, vai ir iesniegti pareizie dokumenti un vai tie ir pietiekoši. Tāpēc, lai pareizi sagatavotu maksātnespējas pieteikumu un izvērtētu, kuri apstākļi ir jāpierāda ar dokumentiem, un kuri tikai jānorāda pieteikumā, vienmēr ir nepieciešama jurista palīdzība.

Šeit var izlasīt vairāk par prasībām, kādām parādniekam jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas procesu Latvijā var uzsākt tikai parādnieki, kas dzīvo un strādā Latvijā

Maksātnespējas likums tikai nosaka, ka maksātnespējas procesu Latvijā var uzsākt persona, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs (kas nav prasība strādāt vai maksāt nodokļus Latvijā).

Taču Latvijā ir jāievēro ne tikai Latvijas likumi, bet arī Eiropas Savienības regulas. Un Eiropas Savienības regula, kas reglamentē maksātnespējas procesus, paredz daudz stingrākas prasības – personai tajā valstī, kurā viņa vēlas uzsākt maksātnespējas procesu, ir jābūt galvenajam interešu centram. Ja parādnieks ir Latvijas Republikas pilsonis, problēmas parasti nerodas, taču, ja maksātnespējas procesu vēlas uzsākt citas valsts pilsonis, vai Latvijas Republikas pilsonis, kas strādā un dzīvo dažādās valstīs, vai ir dzīvojis un strādājis citā valstī, atbildēt uz jautājumu, vai Latvijā var uzsākt maksātnespējas procesu, nav vienkārši.

Šeit var izlasīt vairāk par maksātnespējas procesu ārzemniekam Latvijā.

Maksātnespējas procesā atsevišķa veida parādus nedzēš

Maksātnespējas procesā nedzēš:

  • prasījumus par uzturlīdzekļu samaksu,

  • administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās uzliktos sodus,

  • prasījumus no neatļautas darbības.

Vislielākās neskaidrības parasti rodas saistībā ar prasījumiem no neatļautas darbības. Vienkārši izsakoties, netiek dzēstas saistības, kuras ir radušās tādēļ, ka parādnieks ir izdarījis kaut ko, kas ir aizliegts ar likumu, bet tiek dzēstas saistības, kas izriet no līguma pārkāpuma.

Šeit var izlasīt vairāk par to, kādus parādus var dzēst maksātnespējas procesā un kādus nevar.

Maksātnespējas procesam ir arī negatīvas sekas

Maksātnespējas procesa negatīvās sekas nav tikai izdevumi maksātnespējas procesa uzsākšanai, parādnieka nekustamo īpašumu un automašīnu pārdošana maksātnespējas procesā un obligātie ikmēneša maksājumi kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā.

Maksātnespējas procesam ir arī šādas negatīvas sekas:

  • informācija par maksātnespējas procesu būs vienmēr publiski pieejama internetā,

  • maksātnespējas process vēlāk var apgrūtināt iespējas saņemt kredītus un pirkt preces uz nomaksu,

  • pirms termiņa tiek izbeigti līgumi, kuriem vēl nav iestājies samaksas termiņš,

  • maksātnespējas process ierobežo darba iespējas,

  • maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir noteikti vairāki ierobežojumi.

Vairāk par maksātnespējas procesa negatīvajām sekām var izlasīt šeit.

Maksātnespējas procesā var pārdot arī laulātā mantu

Par parādiem laulātais un citi radinieki neatbild. Taču parādnieks atbild par saviem parādiem ar mantu, kas pieder abiem laulātajiem kopīgi, samērā ar viņam piederošo daļu, tāpēc administratoram ir jāpārdod arī tā laulāto kopīgās mantas daļa, kas pieder maksātnespējīgajai personai.

Jautājums, kas ir kopīgā manta un cik liela daļa no kopīgās mantas pieder katram laulātajam, ir sarežģīts, bet vēl sarežģītāk to ir noskaidrot un pierādīt juristam no malas – administratoram, it īpaši, ja neviens no laulātajiem nav ieinteresēts palīdzēt.  

Pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir jānoskaidro, kuram laulātajam un kādā daļā pieder nekustamais īpašums (arī tad, ja tas Zemesgrāmatā ir reģistrēts uz otra laulātā vārda) vai cita vērtīga manta, lai maksātnespējas procesā nebūtu pārsteigumi, un lai jau pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas varētu izdarīt visu, ko atļauj likumi, lai šo mantu pasargātu. 

Šeit var izlasīt vairāk, kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod.

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Ja jūs apsverat fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu, vai jums ir citi jautājumi par fizisko personu maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu par mums.

Vairāk par fizisko personu maksātnespēju:

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320