© Inese Rimdžus, 2019

Rīga, Elizabetes iela 2-320

Maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta

Fiziskās personas maksātnespējas process parādniekam, kuram pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta, norit līdzīgi kā jebkurš maksātnespējas process, taču tam ir dažas atšķirības un juridiskas nianses.

Maksātnespējas procesā parasti pārdod tikai nekustamo īpašumu un automašīnas

Saskaņā ar likuma noteikumiem administratoram ir jāpārdod visa maksātnespējīgajai personai piederošā manta, atstājot tikai dažas mēbeles, apģērba gabalus un traukus, kā arī mantu, ko izmanto bērni. Taču praksē notiek pavisam savādāk – pārdod tikai nekustamo īpašumus un automašīnas.

Ja parādniekam pieder cita vērtīga manta, kas nekur nav reģistrēta, piemēram, mākslas darbi, vērtīgas kolekcijas, un tml., parādniekam pašam par to ir jāinformē administrators, bet, ja parādnieks to neizdara, administrators nevar nekādi uzzināt par šādas mantas esamību.

(sk. arī Kādu mantu pārdos maksātnespējas procesā un kādu nepārdos?)

Maksātnespējas process norit ilgāk, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka nekustamais īpašums ir jāpārdod sešu mēnešu laikā, taču nekustamo īpašumu sešu mēnešu laikā reti kad izdodas pārdot, it īpaši tad, ja pirmajā izsolē administratoram neizdodas īpašumu pārdot un ir jārīko otra izsole. Tādēļ, ja ir jāpārdod nekustamais īpašums, bankrota procedūra var ievilkties līdz pat gadam. Kamēr vēl nav pārdota visa manta, bankrota procedūru nevar pabeigt un nevar uzsākt maksātnespējas procesa otro daļu - saistību dzēšanas procedūru.

(sk. arī Cik ilgi norit maksātnespējas process?)

Maksātnespējas procesu var būt grūtāk ierosināt, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai persona, kuras ienākumi vai manta nav pietiekami visu parādu segšanai. Ja parādniekam pieder vērtīgi īpašumi – zeme, ēka vai dzīvoklis, maksātnespējas procesu var uzsākt tikai tad, ja īpašuma vērtība ir mazāka nekā parādu summa. Attiecīgi var būt situācijas, ka parādi ir un tos nav iespējams samaksāt, taču maksātnespējas procesu nevar uzsākt, jo parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums.

Tiesa, kuras pienākums ir izlemt, vai parādnieka manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, var pārliecināties par nekustamā īpašuma vērtību tikai no parādnieka iesniegtajiem dokumentiem. Nekustamā īpašuma vērtība nav kadastrālā vērtība. Vienīgais dokuments, ar ko var pierādīt, kāda ir nekustamā īpašuma vērtība, ir sertificēta vērtētāja atzinums, tāpēc ja nekustamā īpašuma vērtība nav acīmredzami daudz mazāka par kopējo parādu summu, parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanai ir vajadzīgs nekustamā īpašuma novērtējums.  

(sk. arī Maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnosacījumi)

 

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu ir iespējams atlikt līdz vienam gadam, ja pastāv vairāki nosacījumi:

  • mājas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 eiro;

  • parādniekam ir apgādājamie (bērni), kuri kopā ar parādnieku;

  • parādnieks un apgādājamie šajā mājā vai dzīvoklī ir deklarējuši savu adresi pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. 

 

Taču jāatceras, ka mājas vai dzīvokļa pārdošanas atlikšana nav vienkārši parādnieka, kuram ir bērni, priekšrocība. Dzīvokļa vai mājas pārdošanas atlikšana ir paredzēta tikai vienam mērķim – lai parādniekam dotu laiku cita mājokļa sameklēšanai. Ja parādnieks ātrāk atrod citu dzīvesvietu, māju vai dzīvokli administratoram ir jāpārdod ātrāk.

 

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas 

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu. Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, tas ir, dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

Likums atļauj parādniekam un bankai noslēgt šādu vienošanos tikai tad, ja pastāv šādi nosacījumi:

  • parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī ir jābūt deklarētai adresei pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

  • mājai vai dzīvoklim ir jābūt ieķīlātam par labu bankai.

 

Likums nenosaka, kam jābūt šajā vienošanās. Vienīgā obligātā prasība ir parādniekam maksātnespējas procesa laikā maksāt bankai samaksu, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu.

Likums nosaka, ka banka un parādnieks, ja viņi noslēdz vienošanos par ieķīlātā dzīvokļa vai mājas saglabāšanu, var vienoties par saistības pilnīgu vai daļēju dzēšanu. Ja viņi to neizdara, maksātnespējas procesā attiecīgā saistība pret banku netiek dzēsta.

arrow.png
arrow.png
arrow.png

Zvani 29161925 vai raksti juristi@uzelpo.lv