Maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta

Fiziskās personas maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta, norit līdzīgi kā jebkurš maksātnespējas process, taču tam ir dažas atšķirības un juridiskas nianses.

ĪSUMĀ

  

- Maksātnespējas procesā parasti pārdod tikai nekustamo īpašumu un automašīnas.

   

- Maksātnespējas process norit ilgāk, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums.

   

- Maksātnespējas procesu var būt grūtāk uzsākt, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

  

- Atsevišķos gadījumos mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni. 

  

- Ieķīlāto dzīvokli vai māju var nepārdot maksātnespējas procesā, ja parādnieks un banka par to vienojas.

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja vēlaties uzsāk maksātnespēju vai jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Maksātnespējas procesā parasti pārdod tikai nekustamo īpašumu un automašīnas

Saskaņā ar likuma noteikumiem administratoram ir jāpārdod visa maksātnespējīgajai personai piederošā manta, atstājot tikai dažas mēbeles, apģērba gabalus un traukus, kā arī mantu, ko izmanto bērni. Taču praksē notiek pavisam savādāk – pārdod tikai nekustamo īpašumus un automašīnas (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?).

Ja parādniekam pieder cita vērtīga manta, kas nekur nav reģistrēta, piemēram, mākslas darbi, vērtīgas kolekcijas, un tml., parādniekam pašam par to ir jāinformē administrators, bet, ja parādnieks to neizdara, administrators nevar uzzināt par šādas mantas esamību.

   

   

Maksātnespējas process norit ilgāk, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka nekustamais īpašums ir jāpārdod sešu mēnešu laikā, taču nekustamo īpašumu sešu mēnešu laikā reti kad izdodas pārdot, it īpaši tad, ja pirmajā izsolē administratoram neizdodas īpašumu pārdot un ir jārīko otra izsole. Tādēļ, ja ir jāpārdod nekustamais īpašums, maksātnespējas procesa pirmā daļa - bankrota procedūra var ievilkties līdz pat gadam. Kamēr vēl nav pārdota visa manta, bankrota procedūru nevar pabeigt, un nevar uzsākt maksātnespējas procesa otro daļu - saistību dzēšanas procedūru.

Šeit var izlasīt par maksātnespējas procesa norises ilgumu. 

  

   

Maksātnespējas procesu var būt grūtāk ierosināt, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai persona, kuras ienākumi vai manta nav pietiekami visu parādu segšanai (sk. Kādām prasībām parādniekam jāatbilst, lai varētu uzsākt maksātnespējas procesu?). Ja parādniekam pieder vērtīgi īpašumi – zeme, ēka vai dzīvoklis, maksātnespējas procesu var uzsākt tikai tad, ja īpašuma vērtība ir mazāka nekā parādu summa. Attiecīgi var būt situācijas, ka parādi ir un tos nav iespējams samaksāt, taču maksātnespējas procesu nevar uzsākt, jo parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums.

Tiesa, kuras pienākums ir izlemt, vai parādnieka manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, var pārliecināties par nekustamā īpašuma vērtību tikai no parādnieka iesniegtajiem dokumentiem. Nekustamā īpašuma vērtība nav kadastrālā vērtība. Vienīgais dokuments, ar ko var pierādīt, kāda ir nekustamā īpašuma vērtība, ir sertificēta vērtētāja atzinums, tāpēc, ja nekustamā īpašuma vērtība nav acīmredzami daudz mazāka par kopējo parādu summu, parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanai ir vajadzīgs nekustamā īpašuma novērtējums, kas palielina maksātnespējas procesa uzsākšanas izmaksas.

   

  

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu ir iespējams atlikt līdz vienam gadam, ja pastāv vairāki nosacījumi:

  • mājas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 eiro;

  • parādniekam ir apgādājamie (bērni), kuri kopā ar parādnieku;

  • parādnieks un apgādājamie šajā mājā vai dzīvoklī ir deklarējuši savu adresi pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas. 

 

Taču jāatceras, ka mājas vai dzīvokļa pārdošanas atlikšana nav vienkārši parādnieka, kuram ir bērni, priekšrocība. Dzīvokļa vai mājas pārdošanas atlikšana ir paredzēta tikai vienam mērķim – lai parādniekam dotu laiku cita mājokļa sameklēšanai. Ja parādnieks ātrāk atrod citu dzīvesvietu, māju vai dzīvokli administratoram ir jāpārdod ātrāk.

  

 

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas 

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu. Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, tas ir, dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

Likums atļauj parādniekam un bankai noslēgt šādu vienošanos tikai tad, ja pastāv šādi nosacījumi:

  • parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī ir jābūt deklarētai adresei pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

  • mājai vai dzīvoklim ir jābūt ieķīlātam par labu bankai.

 

Likums nenosaka, kam jābūt šajā vienošanās. Vienīgā obligātā prasība ir parādniekam maksātnespējas procesa laikā maksāt bankai samaksu, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu.

Likums nosaka, ka banka un parādnieks, ja viņi noslēdz vienošanos par ieķīlātā dzīvokļa vai mājas saglabāšanu, var vienoties par saistības pilnīgu vai daļēju dzēšanu. Ja viņi to neizdara, maksātnespējas procesā attiecīgā saistība pret banku netiek dzēsta.

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs vēlaties uzsākt fiziskās personas maksātnespēju vai jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv.

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Vairāk par fizisko personu maksātnespēju:

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320