Lielākā problēma – nevar dzēst prasījumus (parādus), kas izriet no neatļautas darbības

​

​Kas ir neatļauta darbība, likums precīzi nenosaka. To ir atzinusi arī Augstākā tiesa: ​

​

“Neatļauta darbība ir formulēta kā atklāts juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katru reizi no jauna (no gadījuma uz gadījumu) ..” (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2018.gada 15.marta spriedums lietā Nr. SPC–5/2018)

​

Tas nozīmē, ka izvērtēšana, vai prasījumu (parādu) var vai nevar dzēst maksātnespējas procesā, ir atstāta tiesas ziņā.

​

​Tiesām ir izveidojies viennozīmīgs viedoklis, ka nevar dzēst prasības, kas izriet no Komerclikuma 169.panta, t.i. nedzēš tās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celtas pret valdes locekli, tāpēc, ka valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tas nozīmē, ka lielākoties visas prasības, kuras ceļ administrators pret valdes locekli juridskās personas maksātnespējas procesā, šī valdes locekļa fiziskās personas maksātnespējas procesā netiks dzēstas.

​

​

​Netiek dzēsti prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu

​

​Vecākiem ir pienākums uzturēt bērnus atbilstoši savām iespējām un mantiskajam stāvoklim, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, tai skaitā neskatoties uz vecāka slikto finansiālo situāciju, tāpēc Maksātnespējas likums neļauj dzēst uzturlīdzekļu maksājumu parādus.  

​

​

Netiek dzēsti administratīvie sodi un kriminālsodi un zaudējumi, kas radīti ar administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu​

​

Maksātnespējas likums viennozīmīgi nosaka arī to, ka netiek dzēsti Administratīvo pārkāpumu kodeksā (pēc 2020.gada – Administratīvās atbildības likums) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī tie zaudējumi, kuri ir radīti ar administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgo nodarījumu.

​

​Tas nozīmē, ka visi maksājumi (sodi un zaudējumi), kuri ir noteikti lēmumā par administratīvo pārkāpumu vai spriedumā krimināllietā (vai citā dokumentā krimināllietā, ja lieta netiek izskatīta tiesā) netiek dzēsti.

​

​

Netiek dzēsts parāds bankai, ja banka un parādnieks ir vienojušies par ieķīlātā mājokļa saglabāšanu 

​

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu. Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, tas ir, dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

​

Likums nosaka, ka banka un parādnieks, ja viņi noslēdz vienošanos par ieķīlātā dzīvokļa vai mājas saglabāšanu, var vienoties par saistības pilnīgu vai daļēju dzēšanu. Ja viņi to neizdara, maksātnespējas procesā attiecīgā saistība pret banku netiek dzēsta.​

​

​

Maksātnespējas process neatbrīvo no saistībām, kas nav naudas saistības (parādi)

 

Maksātnespējas process atbrīvo tikai no naudas saistībām (parādiem), tāpēc citas saistības maksātnespējas process neietekmē, piemēram, pienākumu atdot mantu, atstāt telpas, izpildīt darbu.

 

Piemēram, maksātnespējas procesā var dzēst īres maksas parādu, taču tas nenozīmē, ka parāda dēļ izīrētājs nevar izbeigt īres līgumu un prasīt īrniekam izvākties no īrētā dzīvokļa vai mājas.  

​

​

Maksātnespējas process neatbrīvo citas personas no atbildības par attiecīgo saistību (parādu)

​

Par parādu nereti atbild arī citas personas, piemēram, galvotāji, līdzaizņēmēji, laulātais (ja uz laulātā vārda ir reģistrēta manta, kas daļēji pieder arī parādniekam), personas, kam parādnieks ir uzdāvinājis mantu laikā, kad viņam bija parādi. Pilngadīgās personas, kas ar parādnieku dzīvo vienā mājoklī, atbild par komunālo maksājumu parādiem.

 

Augstākā tiesa ir viennozīmīgi pateikusi, ka citas personas netiek atbrīvotas no atbildības par attiecīgo saistību (parādu), norādot, ka maksātnespējas procesā vienīgi pats parādnieks, kam notiek maksātnespējas process, tiek atbrīvots no parāda:  

​

"... tiesas lēmums neizbeidz saistību tiesību, uz kuras pamata parādsaistības ir radušās, līdz ar to šāds lēmums nenovērš nepilnīgi atdotā parāda esību, bet gan piešķir privilēģiju parādniekam nepildīt saistību parāda neatmaksātajā daļā, viņam vienīgi nodrošinot tiesisko aizsardzību pret kreditoru nākotnes prasījumiem." (LR Augstākās tiesas 25.02.2021. spriedums lietā Nr. C33525715, SKC-32/2021)

​

​

​

Netiek dzēstas saistības, kas vēl nav radušās

​

Var būt arī tādas situācijas, kad līgums ir noslēgts vai ir iestājušies kādi citi apstākļi, kuru dēļ nākotnē pret parādnieku var rasties prasījuma tiesības, bet laikā, kad tiek uzsākts maksātnespējas process, kreditoram vēl nav tiesības prasīt no parādnieka naudu. Šādas prasījuma tiesības, kas vēl nepastāv, nevar tikt dzēstas fiziskās personas maksātnespējas procesā. 

​

"No Maksātnespējas likuma 164.panta pirmās daļas izriet, ka šajā tiesību normā paredzētās sekas attiecas tikai uz tām saistībām, kas iekļautas fiziskās personas saistību dzēšanas plānā, tātad uz pastāvošām, nevis vēl nenodibinātām saistībām. .. nevar zaudēt tiesības tāds kreditors, kura prasījuma tiesība nemaz nav radusies un šī iemesla dēļ tā nevarēja tikt pieteikta un tikt iekļauta saistību dzēšanas plānā" (LR Senāta 2021.gada 1.jūnija spriedums lietā SKC-22/2021)

​

Piemēram, ja banka kredīta parādu piedzen tikai no kredīta ņēmēja, nevis galvotāja, galvotājam vēl nav prasījuma tiesības pret kredīta ņēmēju, jo prasījuma tiesības pret kredīta ņēmēju viņam rodas tikai pēc tam, kad viņš ir veicis maksājumus bankai kā galvotājs kredīta ņēmēja vietā. Tā kā galvotājam vēl nav prasījuma tiesības pret kredīta ņēmēju, viņš nevar arī iesniegt savu kreditora prasījumu kredīta ņēmēja maksātnespējas procesā. Taču nekas neliedz galvotājam celt prasību pret parādnieku pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, ja galvotājs ir veicis maksājumus bankai vai galvojuma parāda segšanai ir pārdota parādniekam piederošā manta.

​

​

Ko darīt? 

 

NOSKAIDROT parāda rašanās pamatu (jeb parāda veidu) un parādu nemaksāšanas sekas.

​

Ja ir skaidrs, ka visus parādus nebūs iespējams samaksāt, bet maksātnespējas procesu vēl nav iespējams uzsākt vai maksātnespējas process pagaidām tiek apsvērts kā iespējamais risinājums, un vēl ir iespēja izvēlēties, kurus parādus maksāt un kurus nē (parādus vēl nepiedzen tiesu izpildītājs), finansiāli izdevīgāk ir maksāt tos parādus, kurus nevarēs dzēst maksātnespējas procesā, tos parādus, kuru nesamaksas dēļ rodas vēl citas negatīvas sekas, vai par kuriem atbild arī citas personas. Piemēram, kā pirmos var maksāt uzturlīdzekļus vai administratīvos sodus, kurus maksātnespējas procesā nevarēs dzēst, īres maksu, kuras nesamaksas dēļ var izbeigt īres līgumu, un to parādu, par kuru ir galvojušas citas personas, bet nemaksāt kredīta maksājumus.

​

​Parādi ir līdzīgi tajā ziņā, ka tie visi ir naudas prasījumi, taču to rašanās pamati ir dažādi, un parādu nemaksāšanas sekas arī ir dažādas. Lai pareizi izvērtētu, kāds ir parāda rašanās pamats, vai attiecīgais parāds tiks dzēsts maksātnespējas procesā un kādas būs parāda nemaksāšanas sekas, ir nepieciešamas juridiskās zināšanas, tāpēc jebkurā gadījumā ir vēlams par šo jautājumu konsultēties ar juristu.