© Inese Rimdžus, 2019

Rīga, Elizabetes iela 2-320

Latvijā būs otrs fizisko personu maksātnespējas veids pārādu līdz 5000 eiro dzēšanai

2019.gada septembris

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”, kas ļaus dzēst kredītu parādus un parādus par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti uz parāda, arī personām, kuru parādsaistību kopējais apjoms ir mazāks kā 5000 eiro.

šajā likumā paredzētajā kārtībā varēs atbrīvoties tikai no dažiem parādiem - kredītu parādiem un uz nomaksu pirkto preču un pakalpojumu parādiem.

Likumprojektā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.

 

Kādus parādus varēs dzēst šajā procesā?

 

Jaunais likumprojekts “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums” paredz, ka likumā paredzētajā veidā varēs dzēst tikai divu veida parādus:

  • ar ķīlu nenodrošinātus kredītus, kurus ir devušas kredītiestādes vai citas juridiskas personas, kuru pamatdarbība ir aizdevumu došana,

  • samaksu par precēm un pakalpojumiem, kas ir pirkti uz nomaksu vai kedītu.

Tas nozīmē, ka šajā likumā noteiktajā kārtībā nevarēs dzēst, piemēram, īres maksājumu parādus, komunālo maksājumu parādus, maksu par sakaru pakalpojumiem, studiju kredītus, maksu par ārstniecības pakalpojumiem, parādus par dažādiem citiem pakalpojumiem, kurus sniedzot nebija vienošanās par vēlāku samaksu, taču varēs dzēst parādus par precēm, kas pirktas uz nomaksu, tā sauktos “ātros kredītus”, banku dotos patēriņa kredītus, kredītkaršu un kredītlīniju parādus.

 

Kādas personas varēs dzēst parādus saskaņā ar jauno likumu?

Parādus saskaņā ar šo likumu varēs dzēst tikai tādas personas, kas atbildīs visiem šiem nosacījumiem:

  • parādsaistību kopējais apmērs būs no 2000 līdz 5000 eiro,

  • parādnieks pēdējos 12 mēnešus būs bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs vai pēdējos 12 mēnešus būs deklarējis dzīvesvietu Latvijā un saņēmis sociālos maksājumus no valsts,

  • parādnieka vidējā izpeļņa pēdējos 12 mēnešos nebūs pārsniegusi dubultu minimālo darba algas likmi (ja ir apgādājamie, tad papildus šai summai katru mēnesi vēl pieskaitāma summa 64 eiro uz katru apgādājamo),

  • parādi nebūs nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku,

  • parādniekam nebūs manta vai kreditori citās valstīs,

  • parādniekam pēdējo trīs gadu laikā vismaz 3 mēnešus būs bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss.

Process nebūs ātrs (nedaudz vairāk par diviem gadiem) un lielākoties visas darbības veiks un lēmumus pieņems notārs

No procesuālā viedokļa šāda parādu dzēšana būs vienkārša un neformāla, taču ne ātra. Lai gan lēmumu par parādu dzēšanu pieņems vēlākais pēc sešiem mēnešiem, taču faktiski parādnieks varēs būt drošs, ka viņš tiks atbrīvots no parādiem, tikai vēl pēc diviem gadiem pēc lēmuma pieņemšanas par parādu dzēšanu.

Pieteikumu par procesa uzsākšanu būs jāiesniedz notāram un notārs pieņems visus lēmumus, turklāt notāram būs atļauts palīdzēt parādniekam sagatavot pieteikumu. Notārs arī lems par parādu dzēšanu, par to sastādot aktu.

Ja parādnieks vai kreditors nebūs apmierināts ar notāra lēmumu, viņš varēs par attiecīgo lēmumu iesniegt sūdzību tiesā.

 

Iespējams, ka process būs lēts

Tieslietu ministrija likumprojekta anotācija ir norādījusi, ka maksa notāram par šo procesu būs 100 eiro.

 

Taču ir apšaubāmi, ka tas tiešām būs tiks lēts. Notāram parādu dzēšanas procesā būs jāveic daudz darbības, piemēram, jāpārbauda pieteikuma anketa, jāsūta vēstules tiesu izpildītājiem un kreditoriem, jāgatavo akts par saistību dzēšanu, tāpēc visticamāk, ka notāri šādai atlīdzības taksei nepiekritīs.

 

Lielākā problēma – atbrīvošana no parādiem divus gadus būs tikai nosacīta, jo pastāvot noteiktiem apstākļiem, to varēs atcelt

Jaunais likumprojekts nosaka, ka parādniekam vēl divus gadus pēc lēmuma pieņemšanas par atbrīvošanu no parādiem ir jāstrādā vai jāveic saimnieciskā darbība, gan ar piebildi, ja tas ir objektīvi iespējams. “Objektīvi iespējams” ir ļoti nenoteikts un dažādi saprotams jēdziens, un tā kā par to tiesu prakse neveidosies (jo tiesas lēmumus visticamāk nevarēs pārsūdzēt līdz Augstākajai tiesai), vai veidosies ļoti lēni, katra tiesa šo likumu noteikumu tulkos un piemēros ļoti atšķirīgi, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar daudziem Maksātnespējas likuma noteikumiem. Tas nozīmē, ka parādnieki, kas pēc parādsaistību dzēšanas kādu iemeslu dēļ nevarēs strādāt, divus gadus nevarēs būt īsti droši par procesa rezultātu.

Otrs noteikums, kas ierobežos parādniekus, būs pienākums vēl divus gadus pēc lēmuma par atbrīvošanu no parādiem: 

  • turpināt maksāt parādus, no kuriem parādnieks netiks atbrīvots,

  • segt kārtējās saistības.

Likums neprecizē, ko nozīmē “turpināt segt parādsaistības, no kurām parādnieks nav atbrīvots”, un kamēr nebūs izveidojusies tiesu prakse, kas izskaidros, kā saprast un piemērot šo likuma noteikumu, parādnieki, kas izmantos šajā likumā paredzētās iespējas, divus gadus nevarēs būt droši, vai viņu saistības tiks dzēstas vai nē.

Likums nosaka pienākumu nekavēt nevienu kārtējo maksājumu, turklāt divus gadus, kas daudziem cilvēkiem, it īpaši, ja ir jāmaksā arī citi parādi, kurus šajā procesā nebūs iespējams dzēst, būs grūti izdarāms.

Ja parādnieks šos pienākumus nepildīs, viņa dzēstos parādus atjaunos – lēmumu par parādu dzēšanu, pamatojoties uz sociālā dienesta, kreditora vai jebkuras citas ieinteresētās personas pieteikuma pamata tiesa varēs atcelt vēl divu gadu laikā pēc lēmuma par parādu dzēšanu, vienlaicīgi atjaunojot pienākumu maksāt visus kavējuma procentus un līgumsodus par visu iepriekšējo laiku. Turklāt, likumprojekts paredz, ka iespēju atbrīvoties no parādsaistībām katrs cilvēks varēs izmantot tikai vienu reizi mūžā, tāpēc pēc viena nesekmīga mēģinājuma izmantot šajā likumā paredzētās priekšrocības otru reizi to nevarēs darīt. 

 

Likumprojekts paredz pienākumu parādniekam pabeigt finanšu pratības kursus un divus gadus regulāri atskaitīties sociālajam dienestam

Likumā paredzētais pienākums pabeigt finanšu pratības kursiem un atskaitīties sociālajam dienestam par sava finansiālās situācijas uzlabošanai veiktajiem pasākumiem ir uz papīra izskatās labi, bet noderīgs būs tikai ļoti nelielai daļai parādnieku. Vairumam parādnieku tie būs bezjēdzīgi un formāli pienākumi.  

Pirmkārt, lielākā daļa parādnieku, kas izmantos šajā likumā paredzētās iespējas, būs cilvēki, kas dažādu objektīvu apstākļu dēļ, piemēram veselības stāvokļa dēļ, nebūs spējīgi izpildīt savas saistības, kam nebūs nekāda sakara ar viņu prasmēm rīkoties ar naudu vai prasmēm vai vēlmēm gūt ienākumus, tāpēc viņiem šie pienākumi būs vairāk tikai kā sods.

Otrkārt, lielākā daļa cilvēku, kas izmantos šo likumu, būs patēriņa kredītu ņēmēji, kas visi ir “praksē uz savas ādas” pārbaudījuši, ko nozīmē nesamaksājami kredīti, parādu piedzinēji, tiesas un tiesu izpildītāji, un pēc šādas “mācības” otru reizi līdzīgā situācijā nenokļūs. Kredītu ņēmēji arī daudz labāk par sociālā dienesta darbiniekiem vai kursu pasniedzējiem ir sapratuši, kāpēc ir iekļuvuši “kredītu tīklos”, un ko viņi ir darījuši nepareizi, tāpēc arī tāpat ļoti labi zina kā pareizi rīkoties.

 

Kādiem parādādniekiem likumprojektā paredzētā parādsaistību dzēšana būs piemērota?

  • Parādniekiem, kuriem ir tikai ātro un patēriņa kredītu un kredītkaršu  vai uz nomaksu pirkto preču vai pakalpojumu parādi, bet nav citi parādi.

  • Parādniekiem, kas tiešām ir droši, ka viņi divarpus gadus pēc procesa uzsākšanas strādās un šo divarpus gadu laikā nekavēs nevienu savu maksājumu.

  • Parādniekiem, kas ir gatavi reizi trijos mēnešos iet uz vietējās pašvaldības sociālo dienestu un nokļūt sociālā dienesta redzeslokā savu parādsaistību dēļ.

Vairāk par šo tēmu: 

Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv