Parādniekam ir jāsaņem visi viņam uz pastu vai elektronisko pastu sūtītie dokumenti

​

Šāds parādnieka pienākums nav tieši noteikts likumā, taču tas ir viens no būtiskākajiem noteikumiem, kuru parādniekam ir jāievēro.

​

Ja parādnieks nesaņem administratora vai tiesas sūtītos dokumentus, un tāpēc attiecīgi uz šiem dokumentiem nereaģē vai savlaicīgi nereaģē, piemēram, nesniedz administratoram viņa pieprasīto informāciju vai nereaģē uz tiesas vai administratora atgādinājumu iesniegt saistību dzēšanas plānu, tiesa var izbeigt maksātnespējas procesu pirms termiņa, nedzēšot saistības.

​

Lai atvieglotu saziņu ar administratoru parādniekam ir vēlams uzreiz pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas paziņot administratoram par savu elektroniskā pasta adresi un lūgt administratoru sūtīt dokumentus tikai elektroniskā veidā.

​

Parādniekam ir regulāri jāpārbauda savu elektronisko pastu (ja parādnieks ir lūdzis administratoru dokumentus sūtīt tikai elektroniski), tai skaitā jāpārbauda arī reklāmas, sociālo tīklu vēstules un mēstules, kā arī savlaicīgi ir jāpārbauda pastkastīte un jānodrošina, lai nepazustu uz deklarēto adresi sūtītās vēstules un paziņojumi par ierakstītajām vēstulēm. Ierakstītajām vēstulēm parādniekam jāiet uz pastu pakaļ daudz nekavējoties.

​

​

Parādniekam ir jāsniedz administratoram informācija (jāatbild uz administratora vēstuli)

​

Uzreiz pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas administrators nosūta parādniekam vēstuli, kurā viņš prasa parādniekam 10 dienu laikā:

• sniegt informāciju par parādnieka mantu un naudas līdzekļiem,

• sniegt informāciju par parādnieka darījumiem pēdējo trīs gadu laikā,

• iesniegt administratoram dokumentus.

​​

Administratora pieprasījums reizēm var šķist neizpildāms vai kā drauds, jo administrators parasti prasa daudz informāciju un dokumentus, kas var arī nebūt parādnieka rīcībā, kā arī norāda uz sekām, ja parādnieks neizpilda administratora pieprasījumu -  maksātnespējas procesa izbeigšanu vai pat kriminālatbildību.

​

Tomēr administratora vēstule nav jāuztver kā norāde uz iespējamām problēmām vai kā administratora naidīgumu izpausme. Tā ir standarta vēstule, uz kuru ir jāatbild rakstveidā un pēc iespējas pilnīgāk un izsmeļošāk, norādot arī to, kāda administratora pieprasītā informācija vai dokumenti nav parādnieka rīcībā. Administrators nav tiesnesis, ar kuru nevar aprunāties vai konsultēties, tāpēc, ja parādniekam vēstule nav skaidra vai parādnieks nezina, ko atbildēt, viņš var zvanīt vai rakstīt administratoram un lūgt izskaidrot pieprasījumu. Lielākā daļa administratoru labprāt atbild uz visiem parādnieka jautājumiem, jo ir ieinteresēti, lai process noritētu bez starpgadījumiem. Tomēr jāņem vērā arī to, ka administratora pienākums nav sniegt parādniekam juridiskās konsultācijas vai palīdzēt maksātnespējas procesā (sk. Ko dara administrators?). 

 

​

Parādniekam ir jāsagatavo saistību dzēšanas plāns

​

Pēc parādnieka mantas pārdošanas, bet ja parādniekam nav manta, aptuveni pēc diviem mēnešiem pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas (tiesas sprieduma pasludināšanas) administrators pabeidz maksātnespējas procesa pirmo daļu – bankrota procedūru, un parādniekam līdz šim laikam ir jāsagatavo saistību dzēšanas plāns. 

​

Saistību dzēšanas plānu kopā ar citiem dokumentiem par bankrota procedūras pabeigšanu administrators nosūta visiem kreditoriem.

​

Saistību dzēšanas plāns ir juridisks dokuments, kuru apstiprina tiesa, tāpēc parasti plānu par papildus samaksu gatavo vai nu administrators (ja parādnieks par to vienojas ar administratoru) vai kāds cits jurists.

​

 

Parādniekam ir jāsagatavo un jāiesniedz tiesā pieteikums par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu

​

Parādniekam pašam ir jānosūta tiesai saistību dzēšanas plāns kopā ar pieteikumu (lūgumu apstiprināt plānu). Nepietiek, ja to izdara tikai administrators.

​

Pieteikumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu parādniekam ir jāsūta tajā pašā laikā, kad administrators iesniedz tiesai savu pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu un saistību dzēšanas procedūras uzsākšanu.

 

​

Parādniekam ir jāsamaksā administratora izdevumi (maksātnespējas procesa izmaksas)

​

Parādniekam ir jāsamaksā administrtoram visi izdevumi, kas administratoram ir radušies saistībā ar maksātnespējas procesu (maksātnespējas procesa izmaksas).

​

Parasti administrators prasa šīs izmaksas segt pēc bankrota procedūras pabeigšanas, taču atsevišķos gadījumos, it īpaši tad, ja ir pārdodama manta (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?), administrators var paprasīt segt izmaksas arī pirms bankrota procedūras pabeigšanas (sk. Cik izmaksā maksātnespējas process?).

​

Gadījumos, kad parādniekam nav bijusi pārdodama manta, un visa sarakste ar parādnieku ir notikusi elektroniskā formā, maksātnespējas procesa izmaksas var arī nebūt vispār.

 

​

Parādniekam ir jānosūta kreditoriem un Uzņēmumu reģistram tiesas apstiprinātais saistību dzēšanas plāns

​

Pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi saistību dzēšanas plānu (tiesa par to ir pieņēmusi lēmumu), šo plānu parādniekam pašam ir jānosūta visiem kreditoriem un Uzņēmumu reģistram.

​

Kreditoru adreses un elektroniskā pasta adreses, uz kurieni sūtīt plānu, ir atrodamas kreditoru reģistrā, kuru administrators sagatavo bankrota procedūras laikā un nosūta arī parādniekam.

 

​

Parādniekam maksātnespējas procesa laikā ir jāgūst ienākumi atbilstoši savām iespējām

​

Maksātnespējas procesa laikā parādniekam ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām.

​

Tas nozīmē, ka parādnieks drīkst nestrādāt tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls, piemēram, parādniekam ir mazs bērns, parādnieks nevar strādāt veselības stāvokļa dēļ vai nevar atrast darbu (sk. Vai parādniekam ir jāstrādā maksātnespējas procesa laikā?).

 

​

Parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā ir jāmaksā kreditoriem trešo daļu no saviem ienākumiem

​

Saistību dzēšanas procedūras laikā (1 līdz 3 gadus) parādniekam ir pienākums maksāt kreditoriem vienu trešo daļu no saviem neto ienākumiem (ienākumiem pēc nodokļu samaksas), bet:

•  ne mazāk kā paredzēts saistību dzēšanas plānā,

•  ne mazāk kā vienu trešo daļu no minimālās mēneša bruto (pirms nodokļu samakas) darba algas.

 

​

Pēc saistību dzēšanas procedūras beigām parādniekam ir jāiesniedz tiesā pieteikums par maksātnespējas procesa pabeigšanu un saistību dzēšanu

​

Parādi netiek dzēsti automātiski. Par parādu dzēšanu lemj tiesa maksātnespējas procesa beigās, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu tiesai par saistību dzēšanu un maksātnespējas procesa pabeigšanu un pamatojoties uz tam pievienotajiem pierādījumiem par saistību dzēšanas plāna izpildi.

​

​

Ko darīt?

​

Parādnieki nereti tikai kļūdas, aizmāršības vai nezināšanas dēļ neizpilda parādnieka pienākumus, kas ir noteikti Maksātnespējas likumā, kā dēļ reizēm maksātnespējas procesu var arī izbeigt, nedzēšot saistības.

 

Tāpēc parādniekam:

• jau uzsākot maksātnespējas procesu, jānoskaidro, kādas darbības un kādos termiņos parādniekam ir jāveic,

• maksātnespējas procesa laikā šaubu gadījumā vienmēr ir jājautā padoms administratoram vai citam juristam.

​

Jāatceras arī tas, ka administrators nav parādnieka uzraugs vai padomdevējs (sk. Ko dara administrators fiziskās personas maksātnespējas procesā?). Administratora pienākums nav nodrošināt, lai parādnieks pildītu savus pienākumus, tāpēc tas, ka administrators nepasaka, kas parādniekam ir jādara, vai neaizrāda, ka parādnieks nepilda savus pienākumus, nenozīmē, ka parādnieks ir visu pareizi un laicīgi izdarījis.