Kādi parādnieki nevarēs atbrīvoties no parādiem saskaņā ar Likumu par fizisko personu atbrīvošanu no parādsaistībām?

Parādus Likumā par fizisko personu atbrīvošanu no parādsaistībām noteiktajā kārtībā varēs dzēst tikai ierobežots personu loks, jo likumprojektā ir noteikti daudzi apstākļi, kuru dēļ parādnieks nemaz nevarēs izmantot likumā paredzētās iespējas.

 

Parādnieks nevarēs atbrīvoties no parādiem, ja parādsaistību kopējais apmērs būs mazāks par 860 eiro vai lielāks par 5000 eiro

 

Likumprojektā ir paredzēts, ka parādniekam var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām, ja “visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru normālā darba laika ietvaros, bet nepārsniedz 5000 eiro”.

No likumprojekta teksta nav viennozīmīgi izsecināms, vai parādsaistību apmērā tiks ieskaitīti visi parādnieka parādi, vai tikai tie parādi, no kuriem varēs atbrīvoties saskaņā ar šī likuma noteikumiem.

 

Taču atsevišķos gadījumos daļu no saviem parādiem varēs dzēst arī cilvēki, kuru parādu apmērs būs lielāks par 5000 eiro, jo kopējā parādu apmērā netiks ieskaitīti (un arī netiks dzēsti) parādi, no kuriem nebūs samaksāti vismaz 20 % no sākotnējās parāda summas.

 

 

Iespējams, ka parādus nevarēs dzēst parādnieki, kam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta

 

Likumprojekta noteikumi attiecībā uz parādniekiem, kuriem pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta, nav viennozīmīgi.

 

No vienas puses likumā sākumā ir noteikts, ka likums ir piemērojams “fiziskajai personai, kuras manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai ..”, un "likums attiecas uz fizisko personu, kurai nav iespēju nokārtot parādsaistības". Tā kā ļoti reti nekustamo īpašumu vērtība ir zemāka par 5000 eiro, no šī noteikuma izriet, ka no parādsaistībām nevarēs atbrīvoties parādnieki, kuriem pieder nekustamais īpašums (jo nekustamais īpašums to lielās vērtības dēļ parasti ir manta, kas dod iespēju nokārtot parādsaistības).

 

Arī likumprojekta anotācijā šis jautājums nav skaidrots, bet no anotācijas var izsecināt, likumprojekta izstrādātāji ir iecerējuši, ka šis likums neattieksies uz cilvēkiem, kam ir īpašumi: ".. tamdēļ likumprojekts attiecināts uz tādām personām, kurām parādsaistību īpatnību dēļ nav realizējamu aktīvu, lai nebūtu nepieciešams piesaistīt  maksātnespējas procesa administratorus vai citus tamlīdzīgus subjektus.."

 

Taču no otras puses, visā pārējā likumā tekstā nav noteikts neviens ierobežojums atbrīvoties no parādsaistībām personām, kam pieder nekustamais īpašums. Arī trūcīgajām vai mazturīgajām personām, kas varēs izmantot šo likumu, var piederēt īpašumi, un šajā likumā noteiktajā kārtībā atšķirībā no Maksātnespējas likuma nav paredzēts pārdot parādniekam piederošo īpašumu. 

 

Atbrīvoties no parādiem nevarēs parādnieki, kuriem kāds no parādiem būs nodrošināts ar komercķīlu vai hipotēku

 

Likumprojekts paredz, ka parādnieks nevarēs izmantot likumā paredzēto iespēju atbrīvoties no parādiem, ja kāds no viņa parādiem būs nodrošinātas ar ķīlu vai hipotēku, t.i. parāda nodrošināšanai būs ieķīlāta kāda manta, kas parasti ir nekustamais īpašums vai automašīna.

 

 

Parādnieks nevarēs atbrīvoties no parādiem, ja viņam kāds no kreditoriem būs ārvalstīs vai viņam būs manta citās valstīs

 

Tas nozīmē, ka kreditori varēs ļoti vienkārši nodrošināties, lai viņu parādnieku parādi netiktu dzēsti saskaņā ar jauno likumu - viņi cedēs (pārdos) attiecīgo parādu ārvalstī reģistrētai personai, piemēram, ārvalstī reģistrētam parādu piedziņas uzņēmumam.

 

Parādnieks nevarēs atbrīvoties no parādiem, ja viņš būs sniedzis nepatiesu informāciju saviem kreditoriem

 

Likumprojektā ir paredzēts, ka no parādiem nevarēs atbrīvoties to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ nevar dzēst parādus saskaņā ar Maksātnespējas likumu.

 

Ļoti bieži saskaņā ar Maksātnespējas likumu uzsāktu maksātnespējas procesu izbeidz un parādus nedzēš, ja parādnieks pēdējo trīs gadu laikā ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem.

 

Parasti nepatiesu informāciju parādnieks kreditoram sniedz kredīta pieteikumā, norādot lielākus ienākumus, nenorādot citus kredītus, apgādājamos, un tml., tāpēc šādiem parādniekiem vienīgā iespēja atbrīvoties no parādiem ir pagaidīt, kamēr ir pagājuši trīs gadi kopš pēdējā kredīta ņemšanas.

Iespēju atbrīvoties no parādiem ierobežos iepriekš uzsāktie maksātnespējas procesi un atbrīvošana no saistībām

 

Parādnieks nevarēs izmantot jaunajā likumā paredzēto iespēju atbrīvoties no parādiem, ja:

  • viņš jau vienreiz būs atbrīvojies no parādiem šajā likumā paredzētajā kārtībā (iespēju atbrīvoties no parādiem saskaņā ar jauno likumu katrs cilvēks varēs izmantot tikai vienu reizi mūžā),

  • parādniekam pēdējo 10 gadu laikā būs dzēsti parādi fiziskās personas maksātnespējas procesā saskaņā ar Maksātnespējas likumu, t.i., parādnieks veiksmīgi būs pabeidzis maksātnespējas procesu,

  • parādniekam pēdējā gada laikā saskaņā ar Maksātnespējas likumu būs izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības, t.i., parādniekam būs neveiksmīgi beidzies saskaņā ar Maksātnespējas likumu uzsāktais maksātnespējas process.

 

 

Iespēju atbrīvoties no parādiem ierobežos tas, ja parādnieks būs sodīts krimināllietā par atsevišķa veida noziegumu izdarīšanu

 

Parādieks nevarēs atbrīvoties no parādiem jaunajā likumā paredzētajā kārtībā, ja:

  • viņš būs ar spriedumu krimināllietā sodīts par kredīta izmantošanu likumā neparedzētiem mērķiem,

  • parādnieks pēdējo piecu gadu laikā būs ar spriedumu krimināllietā sodīts sodīts par izvairīšanos no nodokļu samaksas.

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320