Kuri parādnieki varēs atbrīvoties no parādiem saskaņā ar jauno likumu?

Likumprojekts “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” vienkāršā kārtībā ļaus dzēst parādus līdz 5000 eiro cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču saskaņā ar šobrīdējo likumprojekta redakciju šo procesu varēs izmantot tikai ļoti ierobežots personu loks, kam ir tiešām ļoti nelieli ienākumi.

 

Ja vēlaties noskaidrot, kādām prasībām parādniekam būs jāatbilst, lai varētu saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām, lasiet tālāk.

 

 

Iespējams, ka parādus varēs dzēst arī parādnieki, kam pieder nekustamais īpašums

 

Daudzi parādnieki neuzsāk maksātnespējas procesu un atdod parādu samaksai nesamērīgi lielu savu ienākumu daļu tāpēc, lai nezaudētu savu dzīvokli vai māju, jo gan tiesu izpildītājs, piedzenot parādu, gan administrators maksātnespējas procesā pārdotu nekustamo īpašumu, neskatoties ne uz kādiem citiem apstākļiem.

 

Jaunā likuma noteikumi ir pretrunīgi attiecībā uz parādniekiem, kuriem pieder nekustamais īpašums. 

 

No vienas puses likumā sākumā ir noteikts, ka likums ir piemērojams “fiziskajai personai, kuras manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai….”, un "likums attiecas uz fizisko personu, kurai nav iespēju nokārtot parādsaistības". Tā kā ļoti reti nekustamo īpašumu vērtība ir zemāka par 5000 eiro, no šī noteikuma izriet, ka no parādsaistībām nevarēs atbrīvoties parādnieki, kuriem pieder nekustamais īpašums.

 

Taču no otras puses, visā pārējā likumā tekstā nav noteikts neviens ierobežojums atbrīvoties no parādsaistībām personām, kam pieder nekustamais īpašums. Turklāt, trūcīgajiem vai mazturīgajiem cilvēkiem, kas varēs izmantot šo likumu, var piederēt īpašumi, un šajā likumā noteiktajā kārtībā atšķirībā no Maksātnespējas likuma nav paredzēts pārdot parādniekam piederošo īpašumu. 

 

Arī likumprojekta anotācijā šis jautājums nav skaidrots, vien netieši ir pateikts, ka likumprojekta izstrādātāji ir plānojuši, ka šis likums neattieksies uz cilvēkiem, kam ir īpašumi: ".. tamdēļ likumprojekts attiecināts uz tādām personām, kurām parādsaistību īpatnību dēļ nav realizējamu aktīvu, lai nebūtu nepieciešams piesaistīt  maksātnespējas procesa administratorus vai citus tamlīdzīgus subjektus.."

 

 

Parādnieka kopējam parādsaistību apmēram jābūt no 860 līdz 5000 eiro, atsevišķos gadījumos parādu kopējā summa varēs būt lielāka

 

Likumprojekts paredz, ka no parādiem varēs atbrīvoties tie parādnieki, kuru parādsaistību kopējais apjoms būs lielāks par 860 eiro, bet mazāks par 5000 eiro.

 

Taču atsevišķos gadījumos daļu no saviem parādiem varēs dzēst arī cilvēki, kuru parādu apmērs būs lielāks, jo kopējā parādu apmērā netiks ieskaitīti (un arī netiks dzēsti), parādi, no kuriem nebūs samaksāti vismaz 20 % no sākotnējās parāda summas.

 

 

Parādniekam pēdējā gada laikā vismaz 3 mēnešus jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusā

 

Jaunais likums nosaka, ka personām, kas vēlēsies dzēst parādus, pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus būs jābūt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusā.

 

Trūcīgās un maznodrošinātās personas statusu piešķir, vadoties no ienākumu apmēra uz vienu ģimenes locekli, tāpēc vislielākās iespējas izmantot jaunā likuma sniegtās priekšrocības būs ģimenēm ar bērniem.

 

 

Parādiekam būs jāsaņem sociālie maksājumi

 

Kas ir “sociālie maksājumi”, nevienā likumā nav noteikts. Arī likumprojektā nav noteikts nekas vairāk, piemēram, ko ir jāsaprot ar šo jēdzienu, vai šie maksājumi ir jāsaņem tieši laikā, kad tiek iesniegts pieteikums notāram, vai noteiktu laika posmu pirms pieteikuma iesniegšanas, vai šie maksājumi ir jāsaņem tikai naudas veidā vai arī kā cita veida atbalstu.

 

Ļoti iespējams, ka šis likuma noteikums tiks mainīts vai precizēts, jo tas, pirmkārt, ir ļoti nenoteikts un dažādi saprotams, kā dēļ noteikti praksē radīsies ļoti daudz neskaidrību. Otrkārt, šāds noteikums vēl vairāk ierobežo to personu loku, kas varēs izmantot jauno regulējumu, jo naudu no valsts un pašvaldības saņem ne visas trūcīgās vai maznodrošinātās personas.

 

 

Parādniekam pēdējos 12 mēnešus jābūt Latvijas Republikas nodokļu maksātājam un viņam jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā

 

Latvijas Republikas nodokļu maksātājs nav tikai persona, kas maksā nodokļus Latvijā. Nodokļu maksātājs ir statuss, kuru nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”. Parasti visi Latvijas Republikas iedzīvotāji, pat tie, kas dzīvo un strādā ārvalstīs, ir Latvijas Republikas nodokļu maksātāji, un parasti ārvalstu pilsoņi, ja vien viņi nestrādā Latvijā, nav Latvijas Republikas nodokļu maksātāji.

 

 

Parādnieka vidējā izpeļņa pēdējos 12 mēnešos nedrīkstēs pārsniegt divas minimālās mēnešalgas

 

Parādnieka vidējā izpeļņa pēdējos 12 mēnešos nedrīkstēs pārsniegt divas minimālās darba algas normālā darba laika ietvaros (ja ir apgādājamie, tad papildus šai summai katru mēnesi vēl pieskaitāma summa 64 eiro uz katru apgādājamo).

 

Saskaņā ar Darba likumu mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šo kopsummu dalot ar seši). Tāpat, tikai par pamatu ņemot pēdējos 12 kalendāra mēnešus, rēķinās vidējo izpeļņu jaunā likuma vajadzībām.

 

Parādus varēs dzēst tikai tie parādnieki, kas strādās

 

Likumprojektā ir iekļauts ļoti stingrs noteikums, kas ļauj parādus dzēst tikai tādām personām, kas pēc parādu dzēšanas sāks strādāt un strādās arī divus gadus pēc parādu dzēšanas. Kā vienīgie izņēmumi ir paredzētas cilvēki:

  • kas ir darbnespējīgi un tām ir dokuments, kas to objektīvi pamato,

  • kam ir piešķirts bezdarbnieka statuss.

​​

Parādniekiem trīs mēnešu laikā pēc parādu dzēšanas būs jāuzsāk strādāt, un būs jāstrādā vēl divus gadus pēc parādu dzēšanas. Ja parādnies šajā laikā bez iemesla nestrādās un nereģistrēsies bezdarbnieka statusam, parādus nevarēs dzēst vai, ja parādi būs dzēsti, tos atjaunos.

 

Tas nozīmē, ka šo procesu nevarēs izmantot, piemēram, pensionāri, kas nestrādās, un vecāki, kas nestrādās tādēļ, ka auklē bērnu.

 

Ko darīt?

Gatavoties šim parādu dzēšanas procesam ir pāragri, jo likumprojekts ir apstiprināts tikai 1.lasījumā, un par atsevišķiem šī likuma noteikumiem jau ir iesniegti priekšlikumi tos mainīt, tāpēc visticamāk, ka likuma noteikumi tā pieņemšanas laikā vēl būtiski tiks izmainīti.

 

Taču tiem parādniekiem, kam šis process varētu būt piemērots parādu risinājums, jau šobrīd ir vērts apdomāt, ko darīt, lai viņiem būtu mazi ienākumi, jo noteikumu, ka šo procesu varēs izmantot tikai personas, kam ir nelieli ienākumi, visticamāk neizmanīs, un arī par trūcīgām un maznodrošinātām personām var kļūt tikai tādi cilvēki, kam ir mazi ienākumi. 

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320