2020.gada 23.februāris

​

Satversmes tiesa ir izskatījusi divu patēriņa kredītu devēju pieteikumus par kredītu izmaksu ierobežojumu likumību, un ir atzinusi, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktais ierobežojums, kas aizliedz kredīta devējiem prasīt samaksu par kredīta izmantošanu, kas ir lielāka par 0,07 % dienā, ir likumīgs.

​

 

Īsumā

   

- Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikti ierobežojumi, cik lielus procentus (kredīta izmaksas) var prasīt kredītu devēji.

   

- Patēriņa kredītu devēji lūdza Satversmes tiesu atzīt šos ierobežojumus par neatbilstošiem Satversmei.

   

- Satversmes tiesa nosprieda, ka šie ierobežojumi ir likumīgi, jo aizsargā citu cilvēku (patērētāju) tiesības un sabiedrības labklājību.

   

​

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

​

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikti ierobežojumi, cik lielus procentus (kredīta izmaksas) var prasīt kredīta devēji

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 2.3 daļa nosaka, ka par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.

​

Kredīta kopējas izmaksas patērētājam ir visi maksājumi, ko patērētājs maksā papildus aizdevuma pamatsummas atmaksai, tajā skaitā procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir kredīta devējam zināmi (izņemot zvērināta notāra izmaksas).

​

 

Patēriņa kredītu devēji lūdza Satversmes tiesu atzīt šos ierobežojums par neatbilstošiem Satversmei 

​

Satversmes tiesas 2021.gada 12.februāra preses relīzē ir īsumā norādīts, kāpēc patērētāju kreditētāji uzskatīja likumā noteiktos ierobežojumus par nelikumīgiem:

 

“Pieteikumos apgalvots, ka apstrīdētā norma, kurā noteiks ierobežojums kredīta kopējām izmaksām patērētājam, liegs tām saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Tādējādi apstrīdētās normas dēļ tās vairs nespēšot veikt komercdarbību izraudzītajā jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājam.

Pieteikuma iesniedzējas pauž uzskatu, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts, turklāt tas neesot arī samērīgs. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 105. pantam, kā arī pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta.”

 

 

Satversmes tiesa nosprieda, ka kredīta izmaksu (procentu) ierobežojumi ir likumīgi, jo aizsargā citu cilvēku (patērētāju) tiesības un sabiedrības labklājību

 

Satversmes tiesa atzina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma norma, lai gan ierobežo kredīta devēju tiesības, ir likumīga, jo tās mērķis ir aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību:

 

“Šāds regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka kredīta devēja izsniegtā aizdevuma izmaksas ir tādas, ka patērētājs, īpaši persona ar nelieliem ienākumiem, var atmaksāt aizdevumu.” (Satversmes tiesas 2020.gada 12.februāra spriedums lietā Nr. 2019-05-01).