kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu

Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu

Kreditora vai parādu piedzinēju draudi uzsākt kriminālprocesu, iespējams, ir visnepatīkamākais, ko parādnieks var piedzīvot saistībā ar parādu nemaksāšanu. 

Taču par parādu nemaksāšanu kriminālatbildība nedraud un nevar draudēt. Krimināllietas saistībā ar parādu nemaksāšanu tiek ierosinātas ļoti reti, izņēmuma gadījumos, kad parādieks ir rīkojies apzināti negodprātīgi.

Šeit jūs uzzināsiet:

  

- ka kriminālprocesi saistībā ar parādu nemaksāšanu tiek ierosināti ļoti reti,

   

- ka parasti draudus uzsākt kriminālprocesu parādu piedzinēji izmanto tikai kā līdzekli, lai piespiestu parādnieku maksāt parādu,

   

- par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu (Krimināllikuma 210.pants),

  

- par kredīta izkrāpšanu (Krimināllikuma 177.pants),

   

- par mantas nobēdzināšanu, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz šo mantu (Krimināllikuma 220.pants),

   

- ka krimināllietās tiesa piedzen arī parādus,

  

- ko darīt, lai izvairītos no kriminālatbildības.

Ja vēlaties to uzzināt, lasiet tālāk. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

Kreditors draud ierosināt kriminālprocesu par parādu nemaksāšanu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Kriminālprocesi saistībā ar parādu nemaksāšanu tiek ierosināti ļoti reti

 

Policijai trūkst resursu daudz nopietnāku noziegumu izmeklēšanai, tāpēc policija faktiski nekad neierosina kriminālprocesus saistībā ar parādu nemaksāšanu, pat tad, ja tiešām ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Tāpēc par tipiskajiem parādu nemaksāšanas gadījumiem kriminiālatbildība nedraud, piemēram, atbildība nedraud, ja patēriņa vai ātro kredītu ņēmējs ir paņēmis par daudz kredītus un nevar tos samaksāt. 

Parādu piedzinēji un kreditori parasti draudus ierosināt kriminālprocesu izmanto tikai kā līdzekli, ar ko piespiest parādnieku maksāt parādus

  

Iespējamā kriminālatbildība tiešām ir ļoti nopietns drauds, tāpēc parādu piedzinēji šo draudu bieži izmanto, lai iebiedētu un psiholoģiski ietekmētu parādnieku un piespiestu viņu maksāt parādus (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?).

Kredīta un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana un izmantošana (Krimināllikuma 210.pants)

Saskaņā ar Krimināllikuma 210.pantu parādnieku nevar notiesāt par vienkāršu negoprātīgu parādu nemaksāšanu, bet gan tikai tad, ja aizņēmējs ir sniedzis apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma devējam aizdevuma ņemšanas laikā vai aizdevuma izmantošanas laikā. Piemēram, dāžādu pārpratumu vai anketās neprecīzi noformulētu jautājumu dēļ sniegta nepatiesa informācija, neoficiālo ienākumu vai tuvinieku piešķirtās naudas pieskaitīšana ienākumiem, vai nepilngadīgo bērnu kā apgādājamo nenorādīšana, tāpēc, ka bērni faktiski dzīvo pie otra vecāka vai viņus uztur otrs vecāks, nebūs apzināti nepatiesu ziņu sniegšana.

  ​​

Kredītu devēji, it īpaši kredītu devēji, kas nav bankas, ļot reti lūdz uzsākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu, un tāda iespēja, ka policija uzsāks kriminālprocesu par nepatiesas informācijas sniegšanu ir pavisam niecīga. Ļoti daudzi parādnieki ir snieguši nepatiesu informāciju kredīta devējiem, taču neviens no viņiem par to nav saukts pie kriminālatbildības.

Praksē parasti kredīta ņēmējus sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja viņi ir viltojuši kredīta devējam iesniegtos dokumentus.

 

Drošs veids kā izvairīties no kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu ir maksāt kredīta maksājumus, vai vismaz maksāt tik ilgi, kamēr nav iestājies noilgums – 5 līdz 10 gadi atkarībā no aizdevuma summas. Ja aizdevums tiek maksāts, nav pamata uzsākt kriminālprocesu, neskatoties uz to, ka kreditoram ir sniegta nepatiesa informācija.

 

Kredīta izkrāpšana (Krimināllikuma 177.pants)

Gadījumos, kad parādnieks ir ņēmis aizdevumu, bet jau pirms aizdevuma saņemšanas viņam nav bijis nodoma šo aizdevumu atmaksāt, un parāds nav atmaksāts, parādnieku var notiesāt par krāpšanu.

Par krāpšanu notiesāt ir daudz grūtāk, jo policijai un prokuratūrai ir jāpierāda daudz vairāk apstākļi. Par krāpšanu var liecināt (bet ne vienmēr liecina) šādi apstākļi: 

    

  • parādnieks neveic nevienu kredīta maksājumu,

  ​   

  • parādnieks iesniedz kreditoram viltotus dokumentus,

   ​  

  • kredīts ir tik liels vai ar tik lielu ikmēneša maksājumu, ka parādniekam no saviem ienākumiem šos kredīta maksājumus nav iespējams samaksāt utml.

Lai notiesātu par krāpšanu, ir nepieciešams, lai kreditoram būtu radušies zaudējumi, tāpēc no kriminālatbildības par krāpšanu var izvairīties, atmaksājot aizdevumu, vai vismaz maksājot kredīta maksājumus tik ilgi, kamēr nav iestājies noilgums, kas ir no 5 līdz 15 gadiem atkarībā no parāda summas un citiem apstākļiem.

 

Mantas nobēdzināšana, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz šo mantu (Krimināllikuma 220.pants)

Par mantas vai naudas slēpšanu vai atsavināšanu, lai izvairītos no parāda maksāšanas, draud kriminālatbildība.

Parasti par mantas nobēdzināšanu sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja ir nobēdzināta ieķīlātā manta. Par citām darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut parādu piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu, piemēram, par mantas atdāvināšanu vai nodošanu laulātajam, šķirot laulību, kriminālprocesus neuzsāk. 

Mantas nobēdzināšana ir mazāk smags noziegums, tāpēc, ja krimināllieta nav ierosināta piecu gadu laikā pēc mantas nobēdzināšanas, parādnieku par šādu rīcību nevar notiesāt (iestājas noilgums).

 

Krimināllietās tiesa arī piedzen parādus

Visos gadījumos, kad parādnieku sauc pie kriminālatbildības, naudu, ko ir pazaudējis kreditors, piedzen no parādnieka.

Parādu, kas ir piedzīts ar spriedumu krimināllietā, fiziskās personas maksātnespējas procesā nevar dzēst.

Vēl nepatīkamāku situāciju padara tas, ka tiesu izpildītājam, piedzenot zaudējumu atlīdzību saskaņā ar lēmumu vai spriedumu kriminālprocesā, ir jāpiedzen no parādnieka vairāk nekā piedzenot vienkāršu parādu - 50% no parādnieka mēneša ienākumiem, un nav jāatstāj parādnieka rīcībā katru mēnesi minimālo mēneša darba algu (500 eiro), bet gan tikai pusi no minimālās darba algas. Tā rezultātā, ja parādniekam ir neliela alga, parādnieks var būt spiests iztikt mēnesī ar 250 eiro.

 

Ko darīt?

Ja kreditors apgalvo, ka par parāda nemaksāšanu griezīsies policijā, vai parādniekam pašam ir aizdomas, ka pret viņu var uzsākt kriminālprocesu saistībā ar parādiem, vispareizāk ir rīkoties šādi:

     

  • neticēt parādu piedzinēju un kreditoru teiktajam par kriminālatbildību, nekonsultējoties ar juristu, jo kreditori un parādu piedzinēji parasti kriminālatbildību izmanto tikai kā draudus, un arī tad, ja kriminālprocesu nemaz nav iespējams ierosināt,

  ​   

  • konsultēties ar juristu, un noskaidrot, vai ir pamats baidīties par kriminālatbildību;

  ​  

  • ja ir pamats ierosināt kriminālprocesu, maksāt kreditoram vai vismaz maksāt parādus līdz noilguma termiņa beigām (5 līdz 15 gadus atkarībā no nodarījuma veida),

   ​   

  • atlikt maksātnespējas procesa uzsākšanas atlikšanu līdz noilguma termiņa beigām, jo maksātnespējas uzsākšana kreditoram var būt pamudinājums pārbaudīt, vai pret parādnieku nevar uzsākt kriminālprocesu.

Tajos retajos gadījumos, kad kreditors jau ir iesniedzis iesniegumu policijā un policija prasa parādniekam sniegt paskaidrojumus, šos paskaidrojumus policijai noteikti ir jāgatavo ar jurista palīdzību, ļoti rūpīgi un izsmeļošus. Ļoti svarīgi ir jau pašā sākumā novērst iespēju ierosināt kriminālprocesu, jo daudz vieglāk ir novērst kriminālprocesa ierosināšanu jau pašā sākumā nekā vēlāk panākt kriminālprocesa izbeigšanu. 

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Jums ir nepieciešama palīdzība kriminālprocesā saistībā ar parādu nemaksāšanu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu par mums.

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu