Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu

Kreditora vai parādu piedzinēju draudi uzsākt kriminālprocesu, iespējams, ir visnepatīkamākais, ko parādnieks var piedzīvot saistībā ar parādu nemaksāšanu. Tāpēc parādu piedzinēji un reizēm arī kreditori šos draudus izmanto kā līdzekli, ar ko piespiest parādnieku maksāt parādu.

Tomēr par parādu nemaksāšanu kriminālatbildība nedraud. Kriminālatbildība draud par dažām citām darbībām saistībā ar aizdevumiem un parādu nemaksāšanu.

Šeit jūs uzzināsiet:

  

- ka parasti draudus uzsākt kriminālprocesu parādu piedzinēji izmanto tikai kā līdzekli, lai piespiestu parādnieku maksāt parādu,

   

- par kredītu un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu (Krimināllikuma 210.pants),

  

- par kredīta izkrāpšanu (Krimināllikuma 177.pants),

   

- par mantas nobēdzināšanu, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz šo mantu (Krimināllikuma 220.pants),

   

- ka krimināllietās tiesa arī piedzen parādus,

  

- ko darīt, lai izvairītos no kriminālatbildības.

Ja vēlaties to uzzināt, lasiet tālāk. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

Kreditors draud ierosināt kriminālprocesu par parādu nemaksāšanu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Parādu piedzinēji un kreditori parasti draudus ierosināt kriminālprocesu izmanto tikai kā līdzekli, ar ko piespiest parādnieku maksāt parādus

  

Iespējamā kriminālatbildība tiešām ir tāds drauds, kura dēļ parādnieki ir gatavi atdot pēdējo naudu parādu piedzinējiem un kreditoriem, tāpēc parādu piedzinēji šo draudu bieži izmanto, lai iebiedētu un psiholoģiski ietekmētu parādnieku (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?).

Taču parādnieku pie kriminālatbildības par parādu nemaksāšanu nevar saukt. Arī saistībā ar parādu nemaksāšanu kriminālprocesi tiek ierosināti ļoti reti, parasti tikai tad, ja parādnieks ir rīkojies acīmredzami ļaunprātīgi, piemēram, ir iesniedzis kreditoram viltotus dokumentus, vai ir citi nepārprotami apstākļi, kas apliecina, ka parādnieks apzināti ir kreditoram sniedzis nepatiesu, bet būtisku informāciju, vai viņam nekad nav bijis nodoma parādu atmaksāt.  

 

 

Kredīta un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana un izmantošana (Krimināllikuma 210.pants)

Saskaņā ar Krimināllikuma 210.pantu parādnieku nevar notiesāt par vienkāršu negoprātīgu parādu nemaksāšanu, bet gan tikai tad, ja aizņēmējs ir sniedzis apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma devējam aizdevuma ņemšanas laikā vai aizdevuma izmantošanas laikā. Piemēram, dāžādu pārpratumu vai anketās neprecīzi noformulētu jautājumu dēļ sniegta nepatiesa informācija, neoficiālo ienākumu vai tuvinieku piešķirtās naudas pieskaitīšana ienākumiem, vai nepilngadīgo bērnu kā apgādājamo nenorādīšana, tāpēc, ka bērni faktiski dzīvo pie otra vecāka, nebūs apzināti nepatiesu ziņu sniegšana.

  ​​

Kredītu devēji, it īpaši kredītu devēji, kas nav bankas, ļot reti lūdz uzsākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu, taču jāatceras, ka tāda iespēja pastāv. Tāpēc gadījumos, kad parādnieks tiešām ir viltojis dokumentus, vai parakstījis un iesniedzis kredīta devējam dokumentus, kuros ir norādīta acīmredzami nepatiesa, bet būtiska informācija, labāk ir neriskēt un attiecīgo kredītu samaksāt.

 

Visdrošākais veids kā izvairīties no kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu ir maksāt kredīta maksājumus, vai vismaz maksāt tik ilgi, kamēr nav iestājies noilgums – 5 līdz 10 gadi atkarībā no aizdevuma summas. Tas ir tāpēc, ka notiesāt par nepatiesu ziņu sniegšanu var tikai tad, ja kreditoram ir nodarīts būtisks kaitējums, t.i., parādnieks kredītu neatmaksā un kreditors nevar atgūt naudu no aizņēmēja. Ja aizdevums tiek maksāts, nav pamata uzsākt kriminālprocesu, neskatoties uz to, ka kreditoram ir sniegta nepatiesa informācija.

 

Kredīta izkrāpšana (Krimināllikuma 177.pants)

Gadījumos, kad parādnieks ir ņēmis aizdevumu, bet jau pirms aizdevuma saņemšanas viņam nav bijis nodoma šo aizdevumu atmaksāt, un parāds nav atmaksāts, parādnieku var notiesāt par krāpšanu.

Par krāpšanu notiesāt ir daudz grūtāk, jo policijai un prokuratūrai ir jāpierāda daudz vairāk apstākļi. Par krāpšanu var liecināt (bet ne vienmēr liecina) šādi apstākļi: 

    

  • parādnieks neveic nevienu kredīta maksājumu,

  ​   

  • parādnieks iesniedz kreditoram viltotus dokumentus,

   ​  

  • kredīts ir tik liels vai ar tik lielu ikmēneša maksājumu, ka parādniekam no saviem ienākumiem šos kredīta maksājumus nav iespējams samaksāt utml.

Lai notiesātu par krāpšanu, ir nepieciešams, lai kreditoram būtu radušies zaudējumi, tāpēc no kriminālatbildības par krāpšanu var izvairīties, atmaksājot aizdevumu, vai vismaz maksājot kredīta maksājumus tik ilgi, kamēr nav iestājies noilgums, kas ir no 5 līdz 15 gadiem atkarībā no parāda summas un citiem apstākļiem.

 

Mantas nobēdzināšana, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz šo mantu (Krimināllikuma 220.pants)

Par mantas vai naudas slēpšanu vai atsavināšanu, lai izvairītos no parāda maksāšanas, draud kriminālatbildība.

Parasti par mantas nobēdzināšanu sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja ir nobēdzināta ieķīlātā manta, taču pastāv arī iespēja saukt parādnieku pie kriminālatbildības par citām darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut parādu piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu. 

Mantas nobēdzināšana ir mazāk smags noziegums, tāpēc, ja krimināllieta nav ierosināta piecu gadu laikā pēc mantas nobēdzināšanas, parādnieku par šādu rīcību nevar notiesāt (iestājas noilgums).

 

Krimināllietās tiesa arī piedzen parādus

Visos gadījumos, kad parādnieku sauc pie kriminālatbildības, naudu, ko ir pazaudējis kreditors, piedzen no parādnieka.

Parādu, kas ir piedzīts ar spriedumu krimināllietā, fiziskās personas maksātnespējas procesā nevar dzēst.

Vēl nepatīkamāku situāciju padara tas, ka tiesu izpildītājam, piedzenot zaudējumu atlīdzību saskaņā ar lēmumu vai spriedumu kriminālprocesā, ir jāpiedzen no parādnieka vairāk nekā piedzenot vienkāršu parādu - 50% no parādnieka mēneša ienākumiem, un nav jāatstāj parādnieka rīcībā katru mēnesi minimālo mēneša darba algu (500 eiro), bet gan tikai pusi no minimālās darba algas. Tā rezultātā, ja parādniekam ir neliela alga, parādnieks var būt spiests iztikt mēnesī ar 250 eiro.

 

Ko darīt?

Ja kreditors apgalvo, ka par parāda nemaksāšanu griezīsies policijā, vai parādniekam pašam ir aizdomas, ka pret viņu var uzsākt kriminālprocesu saistībā ar parādiem, vispareizāk ir rīkoties šādi:

     

  • neticēt parādu piedzinēju un kreditoru teiktajam par kriminālatbildību, nekonsultējoties ar juristu, jo kreditori un parādu piedzinēji parasti kriminālatbildību izmanto tikai kā draudus, un arī tad, ja kriminālprocesu nemaz nav iespējams ierosināt,

  ​   

  • konsultēties ar krimināllietu advokātu (advokāts nevienam nedrīkst stāstīt par klienta teikto, pat ja klients ir izdarījis noziegumu), un noskaidrot, vai ir pamats baidīties par kriminālatbildību;

  ​  

  • ja ir pamats ierosināt kriminālprocesu, maksāt kreditoram vai vismaz samaksāt parādus līdz noilguma termiņa beigām (5 līdz 15 gadus atkarībā no nodarījuma veida),

   ​   

  • apsvērt fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas atlikšanu līdz noilguma termiņa beigām, jo maksātnespējas uzsākšana kreditoram var būt pamudinājums pārbaudīt, vai pret parādnieku nevar uzsākt kriminālprocesu.

Ja kreditors jau ir iesniedzis iesniegumu policijā un policija prasa parādniekam sniegt paskaidrojumus, šos paskaidrojumus policijai ir jāgatavo ar jurista palīdzību, ļoti rūpīgi un izsmeļošus. Ļoti svarīgi ir jau pašā sākumā novērst iespēju ierosināt kriminālprocesu, jo policija ļoti nelabprāt uzāk procesu, bet ja uzsāk - nelabprāt izbeidz, pat ja vēlāk noskaidro, ka procesa uzsākšanai nebija pamata.

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Jums ir nepieciešama palīdzība kriminālprocesā saistībā ar parādu nemaksāšanu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu par mums.

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320