Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu

Kreditora draudi uzsākt kriminālprocesu ir visnepatīkamākais, ko parādnieks var piedzīvot saistībā ar parādu nemaksāšanu, tāpēc parādu piedzinēji un reizēm arī kreditori to izmanto kā līdzekli, lai piespiestu parādnieku maksāt parādu.

Tomēr par parādu nemaksāšanu kriminālatbildība nedraud. Kriminālatbildība draud par dažām citām darbībām saistībā ar aizdevumiem un parādu nemaksāšanu.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par kriminālatbildību par parādu nemaksāšanu, lasiet tālāk.

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA JURIDISKĀ PALĪDZĪBA

Kreditors draud ierosināt kriminālprocesu par parādu nemaksāšanu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Kredīta un citu aizdevumu negodprātīga saņemšana un izmantošana (Krimināllikuma 210.pants)

Saskaņā ar Krimināllikuma 210.pantu parādnieku var notiesāt, ja aizņēmējs ir sniedzis apzināti nepatiesas ziņas aizdevuma devējam aizdevuma ņemšanas laikā vai aizdevuma izmantošanas laikā.

  ​

Kredītu devēji reti lūdz uzsākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu, it īpaši ātro kredītu devēji, taču jāatceras, ka tāda iespēja pastāv.

 

Reizēm parādnieku var notiesāt pat par pavisam nenozīmīgas nepatiesas informācijas sniegšanu. Piemēram, vienā gadījumā banka bija iesniegusi lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret parādnieci, kura bija saņēmusi vairāk kā 300 000 eiro lielu kredītu no bankas, bet pieteikumā bija norādījusi, ka viņas ienākumi mēnesī ir 900 eiro, nevis 760 eiro kā bija patiesībā. Viņu nenotiesāja tikai tāpēc, ka uz kredīta pieteikuma bankai nebija viņas paraksts un tiesai neradās pārliecība, ka viņa pati ir šo pieteikumu iesniegusi bankai.

Visdrošākais veids kā izvairīties no kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu ir maksāt parādus, vai vismaz maksāt tik ilgi, kamēr nav iestājies noilgums – 5 līdz 10 gadi atkarībā no aizdevuma summas. Tas ir tāpēc, ka notiesāt par nepatiesu ziņu sniegšanu var tikai tad, ja kreditoram ir nodarīts būtisks kaitējums, t.i., kreditors nevar atgūt naudu no aizņēmēja. Ja aizdevums tiek maksāts, nav pamata uzsākt kriminālprocesu, neskatoties uz to, ka kreditoram ir sniegta nepatiesa informācija.

 

Krāpšana (Krimināllikuma 177.pants)

Gadījumos, kad parādnieks ir ņēmis aizdevumu, bet jau pirms aizdevuma saņemšanas viņam nav bijis nodoma šo aizdevumu atmaksāt, un parāds nav atmaksāts, parādnieku var notiesāt par krāpšanu.

Par krāpšanu notiesāt ir daudz grūtāk, jo policijai un prokuratūrai ir jāpierāda daudz vairāk apstākļi. Par krāpšanu var liecināt šādi apstākļi: 

  

  • parādnieks neveic nevienu kredīta maksājumu,

  ​

  • parādnieks iesniedz kreditoram viltotus dokumentus,

   ​

  • kredīts ir tik liels vai ar tik lielu ikmēneša maksājumu, ka parādniekam no saviem ienākumiem šos kredīta maksājumus nav iespējams samaksāt, un tml.

Lai notiesātu par krāpšanu, ir nepieciešams, lai kreditoram būtu radušies zaudējumi, tāpēc no kriminālatbildības par krāpšanu var izvairīties, atmaksājot aizdevumu, vai vismaz maksājot kredīta maksājumus tik ilgi, kamēr nav iestājies noilgums, kas ir no 5 līdz 15 gadiem atkarībā no parāda summas un citiem apstākļiem.

 

Mantas nobēdzināšana (Krimināllikuma 220.pants)

Par mantas vai naudas slēpšanu vai atsavināšanu, lai izvairītos no parāda maksāšanas, draud kriminālatbildība.

Parasti par mantas nobēdzināšanu sauc pie kriminālatbildības tikai tad, ja ir nobēdzināta ieķīlātā manta, taču arī par citām darbībām, kuru mērķis ir nepieļaut parādu piedziņu, parādnieku var saukt pie kriminālatbildības, piemēram, par nekustamā īpašuma atdāvināšanu.

Mantas nobēdzināšana ir mazāk smags noziegums, tāpēc, ja krimināllieta nav ierosināta piecu gadu laikā pēc mantas nobēdzināšanas, parādnieku par šādu rīcību nevar notiesāt (iestājas noilgums).

 

Krimināllietās tiesa arī piedzen parādus

Visos gadījumos, kad parādnieku sauc pie kriminālatbildības, naudu, ko ir pazaudējis kreditors, piedzen no parādnieka.

Parādu, kas ir piedzīts ar spriedumu krimināllietā, fiziskās personas maksātnespējas procesā nevar dzēst.

Vēl nepatīkamāku situāciju padara tas, ka tiesu izpildītājam, piedzenot zaudējumu atlīdzību saskaņā ar lēmumu vai spriedumu kriminālprocesā, ir jāpiedzen no parādnieka vairāk nekā piedzenot vienkāršu parādu - 50% no parādnieka mēneša ienākumiem, un nav jāatstāj parādnieka rīcībā katru mēnesi minimālo mēneša darba algu (430 eiro), bet gan tikai pusi no minimālās darba algas. Tā rezultātā, ja parādniekam ir neliela alga, parādnieks var būt spiests iztikt mēnesī ar 215 eiro.

 

Ko darīt?

Ja kreditors apgalvo, ka par parāda nemaksāšanas griezīsies policijā, vai parādniekam pašam ir aizdomas, ka pret viņu var uzsākt kriminālprocesu saistībā ar parādiem, vispareizāk ir rīkoties šādi:

   

  • neticēt parādu piedzinēju un kreditoru teiktajam par kriminālatbildību nekonsultējoties ar advokātu, jo kreditori un parādu piedzinēji parasti kriminālatbildību izmanto tikai kā draudus, 

  ​

  • konsultēties ar krimināllietu advokātu (advokāts nevienam nedrīkst stāstīt par klienta teikto, pat ja klients ir izdarījis noziegumu), un noskaidrot, vai ir pamats baidīties par kriminālatbildību;

  ​

  • ja ir pamats ierosināt kriminālprocesu, maksāt kreditoram vai vismaz samaksāt parādus līdz noilguma termiņa beigām (5 līdz 15 gadus atkarībā no nodarījuma veida),

   ​

  • apsvērt fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas atlikšanu līdz noilguma termiņa beigām, jo maksātnespējas uzsākšana kreditoram var būt pamudinājums pārbaudīt, vai pret parādnieku nevar uzsākt kriminālprocesu.

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Jums ir nepieciešama palīdzība kriminālprocesā saistībā ar parādu nemaksāšanu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu par mums.

Vairāk par fizisko personu maksātnespēju:

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320