2021.gada 15.janvāris 

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo procentu un citu maksājumu apmēru, ko kreditori var pieprasīt maksāt patērētājiem, tomēr liela daļa patēriņa kredītu devēji šos likuma noteikumus pārkāpj. Augstākā tiesa ir atzinusi par nelikumīgu vienu no veidiem, ko daudzi kredītu devēji līdz šim izmantoja, lai apietu likuma ierobežojumus – kredīta pagarināšanas maksas, kuras neiekļāva kopējo izaksu aprēķinā. 

 

Īsumā

   

- Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo maksas apmēru, ko kredīta devēji drīkst pieprasīt no patērētāja.

   

- Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka kredīta līguma pagarināšanas maksa ir maksājums, kas ir jāieskaita kredīta kopējās izmaksās.

   

- Kredīta ņēmēji var prasīt kredīta pagarināšanas maksas ieskaitīt pamatsummas dzēšanai.

   

​

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

​

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likums ierobežo maksas apmēru, ko kredīta devēji var pieprasīt no patērētāja par kredīta izmantošanu

​

Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka maksa (jeb kredīta kopējās izmaksas patērētājam), ko kredīta devēji var prasīt patērētājiem par aizdevumu, ir 0,07 % dienā (25,55 % gadā) no kredīta summas, bet līdz 2019.gada 1.jūlijām šis ierobežojums bija 0,25 % dienā jeb 91,25 % gadā.

​

Likumā ir noteikts, ka šajā maksā par kredīta izmantošanu ir jāieskaita visi maksājumi, ne tikai lietošanas procenti, proti, arī komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir kredīta devējam zināmi.

 

​

Augstākā tiesa un Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka kredīta līguma pagarināšanas maksa ir maksājums, ka ir jāieskaita kredīta kopējās izmaksās

​

Patēriņa kredīta devēji, lai apietu likuma noteikumu, kas ierobežo maksu par kredītu, līgumos paredzēja papildus maksājumu – kredīta pagarināšanas izmaksas, kuras neiekļāva kredīta kopējās izmaksās, tādejādi faktiski saņemot no kredīta ņēmējiem samaksu, kas pārsniedza likumā noteiktās maksimālās kredīta izmaksas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šādu praksi atzina par nelikumīgu un vairākiem patēriņa kredīta devējiem (Soho group, DelfinGroup, 4finansce, ONDO, OC Finance) par to piemēroja sodus. Patēriņa kredīta devēji šos lēmumus pārsūdzēja tiesā, Augstākā tiesa prasīja Eiropas Savienības Tiesas viedokli, un Eiropas Savienības Tiesa viennozīmīgi atzina, ka kredīta pagarināšanas izmaksas ir atzīstamas par maksājumu, kas ir jāiekļauj kredīta kopējās izmaksās, uz kurām attiecas likumos noteiktie izmaksu ierobežojumi:

​

“.. “kredīta kopējās izmaksas patērētājam” ir jāinterpretē tādejādi, ka šis jēdziens sevī ietver kredīta iespējamas pagarināšanas izmaksas gadījumā, ja pirmkārt, konkrēti un precīzi noteikumi par kredīta iespējamu pagarināšanu, ieskaitot tā termiņu, ietilpst kredītlīguma noteikumos un nosacījumus, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs, un, otrkārt, ja šīs izmaksas kredīta devējam ir zināmas.” (Eiropas Savienības Tiesas 2020.gada 16.jūlija spriedums lietā Nr. C-686/19 (SIA „Soho Group”, ECLI:EU:C:2020:582))

​

Uz Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pamata Augstākā tiesa pieņēma vairākus spriedumus, ar kuriem atzina par pareiziem Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus par pagarināšanas maksām (sk. Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr. A420185217, SKA-436/2020).

 

​

Kredīta ņēmēji var prasīt kredīta pagarināšanas maksas ieskaitīt pamatsummas dzēšanai

​

Minētajiemm tiesas spriedumiem ir nozīmīgas sekas. Ja līdz šim vēl nebija viennozīmīgi skaidrs, vai pagarināšanas maksas ir jāieskaita kredīta izmaksās, uz kurām attiecas izmaksu ierobežojumi, tad šobrīd neviena tiesa nevar lemt savādāk. Jebkurš patērētājs, kurš ir maksājis kredīta pagarināšanas maksājumus, un kuriem šīs pagarināšanas maksas kopā ar citiem maksājumiem pārsniedz likumā noteiktās maksimālās izmaksas (attiecīgi 0,07 vai 0,25 % dienā),  ir tiesīgs  prasīt kredīta devējam vai tiesai jau samaksātās pagarināšanas maksas ieskaitīt kredīta pamatsummas samaksā un attiecīgi samazināt kreditoram maksājamo summu.

​