Saeima ir apstiprinājusi fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

2021.gada 16.jūnijs

Saeima 2021.gada 15.jūnijā apstiprināja likumu, ar kuru tiek ieviests jauns maksātnespējas veids kredītu un citu kreditēšanas pakalpojumu parādu līdz 5000 eiro dzēšanai, un kuru varēs izmantot personas ar nelieliem ienākumiem. Pagaidām jauno likumu vēl nevar izmantot, jo tas stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī ..

Lasīt tālāk ...

Sākot ar 2021.gada janvāri maksātnespējīgām fiziskām personām ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 166,67 eiro mēnesī

2021.gada 3.janvāris

Visām maksātnespējīgajām fiziskajām personām, kam norit saistību dzēšanas procedūra, katru mēnesi ir jāmaksā kreditoriem ne mazāk kā 1/3 no savas darba algas, bet ne mazāk ka 1/3 no minimālās mēneša darba algas. 2021.gadā minimālā mēneša darba alga ir palielināta, tāpēc sākot ar janvāri minimālais maksājums kreditoriem ir lielāks – 166,67 eiro mēnesī...

Lasīt tālāk ...

Parādniekiem Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir iespējams atlikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesu

2020.gada 27.decembris

Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs jaunajā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku ...

Lasīt tālāk ...

Bankas sākušas vienpusēji dzēst pirms 2008.gada krīzes ņemtos aizdevumus (kredītus)

2020.gada 23.oktobris

Šī gada jūlijā apstiprinātie grozījumi Kredītiestāžu likumā bija labas ziņas daudziem 2008.gada krīzes skartajiem kredītņēmējiem, kuri līdz šim nebija atraduši risinājumu hipotekāro kredītu parādiem. Šie likuma grozījumi dod iespēju bankām dzēst vecos, pirms krīzes izdoto kredītu parādus...

Lasīt tālāk ...

Bankām būs tiesības (bet ne pienākums) vienpusēji dzēst kredītu parādus

2020.gada 6.jūlijs

Saeima tuvākajā laikā apstiprinās grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bankām vienpusēji dzēst fizisko personu aizdevumu (kredīta) parādus, kas nav samaksāti 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Tomēr bankām šīs būs tikai tiesības, nevis pienākums, tāpēc tikai no bankas būs atkarīgs, vai parāds tiks dzēsts, vai tiks dzēsts pilnībā vai tikai daļēji...

Lasīt tālāk ...

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nebūtiski saistību dzēšanas plāna pārkāpumi nevar būt iemesls, lai nedzēstu saistības

2020.gada 4.jūlijs

2020.gada 26.maijā Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu Lietā Nr. C21041616, SPC-5/2020, kurā tā pasaka, ka, lai gan likums paredz, ka parādnieku nevar atbrīvot no saistībām, ja viņš nav veicis saistību dzēšanas plānā paredzētās darbības (veicis maksājumus kreditoriem atbilstoši plānam un likumu noteikumiem), tomēr nebūtiski pārkāpumi nevar būt iemesls, lai neatbrīvotu parādnieku no saistībām...

Lasīt tālāk ...

Parādniekiem Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir iespējams atlikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesu

2020.gada 20.jūnijs

Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs jaunajā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku ...

Lasīt tālāk ...

Saeima 1.lasījumā ir apstiprinājusi likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām"

2020.gada 20.jūnijs

2020.gada 11.jūnijā Saeima apstiprināja 1.lasījumā likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām".  Likumā paredzētā procedūra būs lēts un atsevišķos gadījumos ļoti izdevīgs veids, kā atbrīvoties no  nelieliem parādiem, nezaudējot parādniekam piederošo nekustamo īpašumu un automašīnu, tomēr šī procedūra nebūt nebūs tik vienkārša, un to varēs izmantot tikai ļoti ierobežots personu loks....

Lasīt tālāk ...

Ārkārtējās situācijas laikā fiziskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt un turpināt neizejot no mājām

2020.gada 6.aprīlis

Šobrīd daudzas iestādes un uzņēmumi Covid-19 (Corona vīrusa) noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši pieņemt apmeklētājus klātienē vai strādā attālināti, tāpēc var rasties priekšstats, ka fiziskās personas maksātnespējas uzsākšanai nepieciešamo dokumentu savākšana un maksātnespējas procesa uzsākšana šobrīd nav iespējama vai ir pārāk sarežģīta. Tomēr tas tā nav. Maksātnespējas procesu var veiksmīgi uzsākt un turpināt neizejot no mājām...

Lasīt tālāk ...

Likumā ir paredzēta iespēja maksātnespējīgām fiziskām personām atlikt maksājumus kreditoriem Covid-19 (Corona vīrusa) izraisītās krīzes dēļ

2020.gada 6.aprīlis

Covid-19 (Corona vīrusa) izraisītās krīzes dēļ daudzām maksātnespējīgām fiziskajām personām, kurām šobrīd norit saistību dzēšanas procedūra un ir jāmaksā kreditoriem ikmēneša maksājumi, rodas problēmas veikt šos maksājumus. To beidzot ir atzinis arī likumdevējs, un ir paredzējis iespēju atlikt ikmēneša maksājumu veikšanu.. 

Lasīt tālāk ...

Ikmēneša maksājumu kreditoriem var samazināt, ja maksātnespējīgā fiziskā persona pazaudē darbu vai tai samazinās ienākumi

2020.gada 21.marts

Covid-19 (Corona vīrusa) un ieviesto ierobežojumu un aizliegumu dēļ šobrīd daudzi jau ir zaudējuši darbu un daudzi vēl zaudēs, darbiniekiem tiek samazinātas algas un samazinās ģimenes kopīgie ienākumi. Maksātnespējīgajam fiziskajām personām, kas ir atlaistas no darbu vai kam ir samazinājušies ienākumi, ir iespēja samazināt savus ikmēneša maksājumu kreditoriem. 

Lasīt tālāk ...

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka kredīta izmaksu ierobežojumi ir likumīgi

2020.gada 23.februāris

Satversmes tiesa ir izskatījusi divu patēriņa kredītu devēju pieteikumus par kredītu izmaksu ierobežojumu likumību, un ir atzinusi, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktais ierobežojums, kas aizliedz kredīta devējiem prasīt samaksu par kredīta izmantošanu, kas ir lielāka par 0,07 % dienā, ir likumīgs. 

Lasīt tālāk ...

Tiesa pielīdzina administratoru maksātnespējīgās fiziskās personas aizgādnim 

Lasīt tālāk ...

Bankrota procedūras laikā parādniekiem tomēr nebūs jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem kreditoriem

Lasīt tālāk ...

Latvijā būs otrs fiziskās personas maksātnespējas veids parādu līdz 5000 eiro dzēšanai

Lasīt tālāk ...

Augstākā tiesa atzīst, ka parādu par ceļu satiksmes negadījumā radītajiem zaudējumiem nevar dzēst maksātnespējas procesā

Lasīt tālāk ...

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs par dāvinātāja parādiem

2019.gada 2.aprīlis

Bieži parādnieki, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz viņiem piederošo mantu, parasti nekustamo īpašumu, šo mantu atdāvina. Šādos gadījumos līdz šim kreditori varēja vērst piedziņu tikai uz attiecīgo atdāvināto, dāvanas saņēmējam piederošo mantu, bet ne dāvanas saņēmēju personīgi, tomēr nesen Augstākā tiesa ir nonākusi pie cita secinājuma ..

Lasīt tālāk ..

2020.gada 27.decembris 

​

Covid-19 krīze ir sagādājusi nepatīkamus brīžus arī maksātnespējīgām fiziskām personām, kurām saistību dzēšanas procedūras laikā katru mēnesi ir jāveic maksājumi kreditoriem, arī tad, ja tās nesaņem ienākumus vai ienākumi ir samazinājušies.

Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku.

​

Sākotnēji laiks, līdz kuram maksātnespējīgajām fiziskajām personām bija paredzēta šāda iespēja, bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim, taču ar 2020.gada 18.decembra grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā šis laiks tika pagarināts līdz 2021.gada 30.jūnijam. 

Īsumā:

​

- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu (pārcelt termiņu).

- Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā.

- Tiesai ir jāiesniedz pareizi sagatavots pieteikums par termiņa pārcelšanu.

- Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā.

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

​

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem (pārcelt termiņu)

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 38.pantā ir paredzēts:

​

“Līdz 2021.gada 30.jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.”

​

Maksājumu termiņa pagarināšana nenotiek automātiski uz likuma pamata.  Par pagarināšanu lemj tiesa, un tikai tad, ja maksātnespējīgā fiziskā persona ir iesniegusi tiesai attiecīgu pieteikumu.

Likums neparedz parādnieku atbrīvot no maksājumu veikšanas kreditoriem, bet tikai paredz iespēju parādniekam kādu laiku neveikt maksājumus, par attiecīgu laiku pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu.

Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā

​

Likums nenosaka, kas tiesai ir jāņem vērā, izlemjot jautājumu par termiņa pagarināšanu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiesas ziņā ir atstāts jautājums par to:

• atļaut vai neatļaut maksājumu atlikšanu,

• kādu apstākļu un iemeslu dēļ var atlikt maksājumus,

• uz cik ilgu laiku var atlikt maksājumus.

​​

Tomēr jāatceras, ka tiesa var pieņemt lēmumu tikai uz pieteikumā norādīto apstākļu un tiesai iesniegto dokumentu pamata. Tāpēc visi apstākļi, kurus parādnieks vēlas, lai tiesa ņemtu vērā, ir jānorāda pieteikumā, un pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas pierāda šos apstākļus.

Izņēmums ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tāpēc apstākļiem, ar ko pamatot pieteikumu, jābūt saistītiem ar Covid-19 infekcijas izplatības izraisītajām sekām. 

Tiesa par termiņa pārcelšanu var lemt līdz 2021.gada 30.jūnijam, bet tas neierobežo tiesu izlemt, uz cik ilgu laiku atlikt maksājumus. Tiesa var atļaut atlikt maksājumu veikšanu arī uz laiku, kas ir ilgāks par 2021.gada 30.jūniju.

Tiesai ir jāiesniedz pareizi sagatavots pieteikums par termiņa pārcelšanu

​

Likums nosaka, ka pieteikumam ir jābūt motivētam. Tas nozīmē, ka:

• pieteikumā ir jānorāda apstākļi, kuru dēļ maksātnespējīgā fiziskā persona nespēj veikt maksājumus,

• pieteikumam ir jāpievieno dokumenti (pierādījumi), kas pierāda šo apstākļu pastāvēšanu.  

Pieteikums tiesai ir juridisks dokuments, kas jāsastāda atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, bet tiesai iesniedzamie dokumenti ir pierādījumi, kuri jāizvēlas un jānoformē atbilstoši pieteikumā norādītajiem apstākļiem un likuma noteikumiem, tāpēc pieteikuma sagatavošanā noteikti ir jālūdz jurista palīdzība.

Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā

​

Maksātnespējīgajām fiziskajām personām ir arī citas iespējas samazināt maksājumu apmēru, ja rodas grūtības veikt maksājumus kreditoriem. Šīs iespējas paredz Maksātnespējas likums, tās nav saistītas ar Covid-19 izraisīto krīzi, taču parādnieks var šīs iespējas izmantot arī tad, ja grūtības veikt maksājumus ir radušās Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes dēļ.

​

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādnieks var:

• samazināt ikmēneša maksājumu (bet jebkurā gadījumā ikmēneša maksājums nedrīkst būt mazāks par vienu trešdaļu no minimālās darba algas), ja ir samazinājušies ienākumi,

• vienu reizi visā maksātnespējas procesa laikā uz pusi samazināt ikmēneša maksājumus kreditoriem (arī uz summu, kas ir mazāka par vienu trešdaļu no minimālās darba algas) uz laiku līdz vienam gadam, ja parādnieks nevar atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbanespējīgs.    

​

Parasti šajos gadījumos saistību dzēšanas procedūras termiņš un attiecīgi arī maksātnespējas procesa termiņš nav jāpagarina.  

​

Bankas sākušas dzēst pirms 2008.gada krīzes izdoto aizdevumu (kredītu) parādus

Kādas saistības Kredītiestāžu likums ļauj bankām vienpusēji dzēst?

​

Bankas nevar vienpusēji dzēst jebkurus parādus, bet tikai tos, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

• aizdevuma (kredīta) līgums ir noslēgts ar fizisko personu,

• aizdevuma (kredīta) līgums ir noslēgts un stājies spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim,

• aizdevuma (kredīta) nodrošināšanai ir ieķīlāts nekustamais īpašums, t.i. tas ir hipotekārais kredīts),

• ieķīlātais nekustamais īpašums parādsaistību dēļ ir pārdots līdz 2018.gada 31.decembrim,

• parādniekam nav uzsākts maksātnespējas process.

Bankas var dzēst ne tikai pašus aizdevuma (kredīta parādus), bet arī parādus, kas izriet no galvojuma līgumiem par šiem kredītiem.

​

Kādus aizdevumu (kredītu) parādu dzēšanas noteikumus šobrīd piedāvā bankas?

​

Kredītiestāžu likuma grozījumos ir paredzēts, ka bankām ir jāizstrādā uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem balstītu politiku un procedūru aizdevumu (kredīta) saistību vienpusējai dzēšanai un jāpublicē to kredītiestādes mājaslapā internetā.

​

Līdz šim tikai AS “Swedbank” ir publicējusi informāciju par aizdevuma (kredītu) saistību dzēšanu, kurā ir norādīts, ka:

• saistības tiks dzēstas 90% apmērā;

• saistības 100 % apmērā tiks dzēstas sociāli jūtīgām personām (daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātām un trūcīgām personām, un tml.);

• saistības 100% apmērā tiks dzēstas personām, kas līdz 2022.gada 31.decembrim būs sasniegušas pensijas vecumu;

• saistību dzēšana vai samazināšana tiks izvērtēta individuāli lietās, kurās notiek tiesvedības process, kurās ir noslēgt izlīgums, kā arī gadījumos, ja parādnieks ir rīkojies negodprātīgi.

​​

Pārējās bankas šobrīd savus noteikumus, kā tiks vienpusēji dzēstas parādsaistības, vēl nav izstrādājušas un publicējušas, tāpēc pagaidām citas bankas tikai piedāvā slēgt izlīgumu parastajā kārtībā (sk. Maksātnespējas alternatīva – vienošanās (izlīgums) ar kreditoru).

​

Ko darīt parādniekiem, kuriem ir līdz 2008.gada beigām ņemto hipotekāro kredītu parādi?

2008.gada krīzes skartajiem kredīta ņēmējiem pašiem ir ieteicams izvērtēt, vai viņu saistības (parāds) atbilst visiem nosacījumiem, lai banka šo parādu varētu vienpusēji dzēst (Kredītiestāžu likuma pārejas noteikumu 88.-97.punkts). Ja atbilst, ir vērts sniegt bankai visu tās pieprasīto informāciju (parasti bankas atsūta anketu), un sagaidīt tās lēmumu.

​

Taču jāatceras, ka ne visiem parādniekiem bankas kredīta dzēšana vai samazināšana atrisinās visas parādu problēmas. Ja ir vēl citi parādi, tos var dzēst tikai maksātnespējas procesā. Šādā gadījumā parāda bankai dzēšana vai samazināšana var tikai atvieglot maksātnespējas procesu, piemēram samazināt saistību dzēšanas termiņu no diviem vai trim gadiem uz vienu gadu (sk. Cik ilgi norit maksātnespējas process?)

Bankām būs tiesības (bet ne pienākums) vienpusēji dzēst kredītu parādus

2020.gada 6.jūlijs

Saeima tuvākajā laikā apstiprinās grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bankām vienpusēji dzēst fizisko personu aizdevumu (kredīta) parādus, kas nav samaksāti 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ.

​

Kāpēc ir nepieciešami šādi noteikumi Kredītiestāžu likumā?

​

Civillikuma noteikumi atļauj kreditoram, tai skaitā bankai, nepiedzīt parādus (necelt prasību tiesā, nenodot izpildu rakstu piedziņai tiesu izpildītājam), taču neļauj kreditoram vienpusēji atteikties no sava parāda. Civillikuma 1862.pants nosaka, ka katram kreditoram ir tiesības atteikties no sava prasījuma, taču tam ir nepieciešama savstarpēja vienošanās starp kreditoru un parādnieku, t.i. saistības atcēlējs līgums. Kreditora vienpusēja atteikšanās no sava prasījuma pašu kreditoru nesaista, t.i. kreditors var jebkurā brīdī pārdomāt un tomēr piedzīt parādu.

​

Šī iemesla dēļ parādnieki nekad nevar būt droši, vai bankas no viņiem piedzīs parādus un kad bankas to darīs, savukārt kredītiestādēm parādi vienmēr ir jāatspoguļo savā grāmatvedībās uzskaitē.

​

Bet tajos gadījumos, kad banka ar parādnieku vienojas par parāda dzēšanu, parasti daļēju parādu dzēšanu, parādniekam (ar dažiem izņēmumiem) ir pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli no dzēstās summas.

​

Grozījumi Kredītiestāžu likumā noteiks izņēmumu no šī Civillikuma noteikuma, un ļaus kredītiestādēm pieņemt gan sev, gan savam parādniekam juridiski saistošu lēmumu par parādu dzēšanu, Likumprojekta anotācijā ir rakstīts: "Likumprojekts paredz, ka vienpusēja kreditora rīcība saistīs (dzēsīs prasījumu) un tā būs spēkā arī tad, ja kreditors neatrod parādnieku .." 

​

Vienlaicīgi ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā tiks izdarīti grozījumi arī Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas noteiks, ka parādniekam šādā gadījumā nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dzēstās parāda summas.

​

Kas varēs vienpusēji dzēst parādus?

​

Parādus vienpusēji varēs dzēst tikai:

• kredītiestādes, tai skaitā bankas,

• personas, kam kredītiestādes ir cedējušas attiecīgos parādus.

​

Kādus parādus varēs vienpusēji dzēst?

​

Bankām nebūs tiesības vienpusēji dzēst jebkuru parādu.

​

Pirmkārt, bankas varēs dzēst tikai tādus parādus, kuru nesamaksāšanas iemesls būs 2008.gada ekonomiskā lejupslīde.

​

Otrkārt, bankas varēs dzēst ne tikai pašus aizdevuma (kredīta parādus), bet arī parādus, kas izriet no galvojuma līgumiem par šiem kredītiem.

​

Treškārt, bankas varēs dzēst parādus, ja parādi atbildīs visiem šiem nosacījumiem:

• aizdevuma (kredīta) līgums būs noslēgts ar fizisko personu,

• fiziskā persona attiecībā pret banku nebūs bijusi saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē,

• aizdevuma (kredīta) līgums būs noslēgts un stājies spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim,

• aizdevuma (kredīta) nodrošināšanai būs ieķīlāts nekustamais īpašums,

• ieķīlātais nekustamais īpašums parādsaistību dēļ būs pārdots līdz 2018.gada 31.decembrim,

• aizdevuma (kredīta) saistības bankas grāmatvedības uzskaitē ir atspoguļotas kā ārpusbilancē esošs aktīvs,

• parādniekam nebūs uzsākts maksātnespējas process.

​

Kāda būs parādu dzēšanas kārtība?

​

Kredītiestādēm nebūs pienākums, bet gan tikai tiesības dzēst parādus. Izvēle, vai dzēst vai nedzēst parādus, būs atstāta pašas bankas ziņā.

​

Parādniekiem nebūs tiesības prasīt bankai dzēst parādus, pat tad, ja viņu parādi atbildīs visām likuma prasībām, lai tos varētu dzēst.

​

Parādus varēs dzēst gan pilnībā, gan daļēji.

​

Parādus varēs dzēst tikai līdz 2022.gada 1.jūlijam.

​

Kredītiestādēm būs jāapstiprina uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem balstītu politiku un procedūru aizdevumu (kredītu) saistību vienpusējai dzēšanai, tostarp pilnīgai vai daļējai saistību dzēšanai, un jāpublicē šo politiku kredītiestādes mājaslapā internetā.

​

Kredītiestādei būs pienākums lēmumu par parādu vienpusēju dzēšanu paziņot:

• Latvijas Bankas Kredītu reģistram,

• kredītinformācijas birojam, kura biedrs ir attiecīgā kredītiestāde,

• parādniekam uz to adresi, kas kredītiestādei ir pieejama.

​

Pēc parādu dzēšanas kredītiestādes vairs nevarēs “pārdomāt” un pieprasīt parādniekam maksāt to parādu vai parāda daļu, ko kredītiestāde būs vienpusēji dzēsusi.

​

Ko darīt?

​

Parādniekiem, kuru parādi atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem, un kuriem nav citi parādi, atsevišķos gadījumos ir vērts atlikt maksātnespējas procesa uzsākšanu un pagaidīt, jo ļoti iespējams, ka bankas dzēsīs vai dzēsīs daļēji vecos, ekonomiskās izaugsmes laikā ņemto nekustamo īpašumu kredīta parādus bez maksātnespējas procesa.

​

Tomēr jārēķinās, ka bankas, visticamāk dzēsīs tikai aptuveni 90% no parāda apmēra, lai saņemtu no parādnieka vismaz nelielu daļu no parāda un veicinātu to, ka parādnieki slēdz vienošanās ar banku par parādu pakāpenisku samaksu, veicot ikmēneša maksājumus. Tā rezultātā parādniekam parāds nebūs pilnībā dzēsts, bet arī nebūs tik liels, lai būtu vērts dzēst šo parādu maksātnespējas procesā.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nebūtiski saistību dzēšanas plāna pārkāpumi nevar būt iemesls, lai parādnieku neatbrīvotu no saistībām

2020.gada 4. jūlijs

​

Saistību dzēšanas procedūra norit ilgi – līdz pat 3 gadiem, un parādniekam šajā laikā ir jāveic maksājumi kreditoriem. Ir tikai saprotami, ka šādā ilgā laika periodā dažādu iemeslu dēļ, parasti likumu noteikumu nezināšanas dēļ vai vienkārši kļūdas dēļ, parādnieki šo pienākumu maksāt kreditoriem neizpilda atbilstoši likumu un saistību dzēšanas plāna noteikumiem. Tāpēc tas, vai saistības tiks dzēstas maksātnespējas procesa beigās, līdz šim faktiski ir bijis pilnībā atkarīgs no tiesas labvēlības.

​

Šobrīd daļēji šo nenoteiktību Augstākā tiesa ir novērsusi. 2020.gada 26.maijā Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu Lietā Nr. C21041616, SPC-5/2020, kurā tā pasaka, ka, lai gan likums paredz, ka parādnieku nevar atbrīvot no saistībām, ja viņš nav veicis saistību dzēšanas plānā paredzētās darbības (veicis maksājumus kreditoriem atbilstoši plānam un likumu noteikumiem), tomēr nebūtiski pārkāpumi nevar būt iemesls, lai neatbrīvotu parādnieku no saistībām:

​

“Lai piepildītos Maksātnespējas likuma 164.panta otrās daļas sastāvs, parādnieka pārkāpumam ir jābūt būtiskam, t.i., tādam, kas radījis kreditoru interešu aizskārumu un būtiski ietekmē kreditora apstiprināta prasījuma apmierināšanas iespēju. Pārkāpuma būtiskuma jēdziens ir piepildāms katrā lietā individuāli, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus.”

​

Konkrētajā lietā, par ko Augstākā tiesa bija pieņēmusi lēmumu, parādniece ar kavējumiem bija veikusi saistību dzēšanas plānā norādītos maksājumus, un acīmredzami bija pieļāvusi kļūdu – vienam kreditoram bija aizmirsusi samaksāt 25,23 EUR (no kopumā kreditoriem divu gadu laikā samaksātās summas 3040,08 EUR). Šo maksājumu viņa bija attiecīgajam kreditoram samaksājusi tikai pēc saistību dzēšanas procedūras beigām un pēc tam, kad kreditors bija parādniecei nosūtījis vēstuli ar norādi par nesamaksāto summu. Tiesa bija dzēsusi visas saistības, izņemot saistību pret šo vienu kreditoru, kam parādniece iztrūkstošo summu bija samaksājusi vēlāk.

​

No šī tiesas lēmuma var secināt, ka:

• parādniekam vairs nav jābaidās, ka maksātnespējas process būs bijis veltīgs (netiks dzēstas saistības) mazu un nenozīmīgu kļūdu dēļ,

• tomēr tas nenozīmē, ka parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā var neveikt maksājumus kreditoriem atbilstoši saistību dzēšanas plānam un likumu prasībām, jo tiesām katrā konkrētajā gadījumā būs jāizvērtē, cik būtiska ir pieļautā kļūda vai pārkāpums.

​

2020.gada 20.jūnijs 

​

Covid-19 krīze ir sagādājusi nepatīkamus brīžus arī maksātnespējīgām fiziskām personām, kurām saistību dzēšanas procedūras laikā katru mēnesi ir jāveic maksājumi kreditoriem, arī tad, ja tās nesaņem ienākumus vai ienākumi ir samazinājušies.

Lai atvieglotu to maksātnespējīgo parādnieku stāvokli, kuri ir zaudējuši ienākumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, likumdevējs ir paredzējis izņēmumus no Maksātnespējas likuma - iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises laiku.

Īsumā:

- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem, pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu (pārcelt termiņu).

- Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā.

- Svarīgi ir iesniegt tiesai pareizi sagatavotu pieteikumu par termiņa pārcelšanu.

- Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā.

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

​

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums paredz iespēju kādu laiku neveikt maksājumus kreditoriem (pārcelt termiņu)

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 38.pantā ir paredzēts:

​

“Līdz 2020.gada 31.decembrim tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.”

​

Maksājumu termiņa pagarināšana nenotiek automātiski uz likuma pamata.  Par pagarināšanu lemj tiesa, un tikai tad, ja maksātnespējīgā fiziskā persona ir iesniegusi tiesai attiecīgu pieteikumu.

Likums neparedz parādnieku atbrīvot no maksājumu veikšanas kreditoriem, bet tikai paredz iespēju parādniekam kādu laiku neveikt maksājumus, par attiecīgu laiku pagarinot maksātnespējas procesa norises termiņu.

Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā

​

Likums nenosaka, kas tiesai ir jāņem vērā, izlemjot jautājumu par termiņa pagarināšanu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiesas ziņā ir atstāts jautājums par to:

• atļaut vai neatļaut maksājumu atlikšanu,

• kādu apstākļu un iemeslu dēļ var atlikt maksājumus,

• uz cik ilgu laiku var atlikt maksājumus.

​​

Tomēr jāatceras, ka tiesa var pieņemt lēmumu tikai uz pieteikumā norādīto apstākļu un tiesai iesniegto dokumentu pamata. Tāpēc visi apstākļi, kurus parādnieks vēlas, lai tiesa ņemtu vērā, ir jānorāda pieteikumā, un pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas pierāda šos apstākļus.

Izņēmums ir paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tāpēc apstākļiem, ar ko pamatot pieteikumu, jābūt saistītiem ar Covid-19 infekcijas izplatības izraisītajām sekām. 

Pieteikumu tiesai var iesniegt līdz 2020.gada 31.decembrim, bet tas neierobežo tiesu izlemt, uz cik ilgu laiku atlikt maksājumus. Tiesa var atļaut atlikt maksājumu veikšanu arī uz laiku, kas ir ilgāks par 2020.gada 31.decembri.

Svarīgi ir iesniegt tiesai pareizi sagatavotu pieteikumu par termiņa pārcelšanu

​

Likums nosaka, ka pieteikumam ir jābūt motivētam. Tas nozīmē, ka:

• pieteikumā ir jānorāda apstākļi, kuru dēļ maksātnespējīgā fiziskā persona nespēj veikt maksājumus,

• pieteikumam ir jāpievieno dokumenti (pierādījumi), kas pierāda šo apstākļu pastāvēšanu.  

Pieteikums tiesai ir juridisks dokuments, kas jāsastāda atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, bet tiesai iesniedzamie dokumenti ir pierādījumi, kuri jāizvēlas un jānoformē atbilstoši pieteikumā norādītajiem apstākļiem un likuma noteikumiem, tāpēc pieteikuma sagatavošanā noteikti ir jālūdz jurista palīdzība.

Maksātnespējas likums paredz arī citas iespējas samazināt maksājumus kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā

​

Maksātnespējīgajām fiziskajām personām ir arī citas iespējas samazināt maksājumu apmēru, ja rodas grūtības veikt maksājumus kreditoriem. Šīs iespējas paredz Maksātnespējas likums, tās nav saistītas ar Covid-19 izraisīto krīzi, taču parādnieks var šīs iespējas izmantot arī tad, ja grūtības veikt maksājumus ir radušās Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes dēļ.

​

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka parādnieks var:

• samazināt ikmēneša maksājumu (bet jebkurā gadījumā ikmēneša maksājums nedrīkst būt mazāks par vienu trešdaļu no minimālās darba algas), ja ir samazinājušies ienākumi,

• vienu reizi visā maksātnespējas procesa laikā uz pusi samazināt ikmēneša maksājumus kreditoriem (arī uz summu, kas ir mazāka par vienu trešdaļu no minimālās darba algas) uz laiku līdz vienam gadam, ja parādnieks nevar atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbanespējīgs.    

​

Parasti šajos gadījumos saistību dzēšanas procedūras termiņš un attiecīgi arī maksātnespējas procesa termiņš nav jāpagarina.  

​

Saeima pirmajā lasījumā apstiprina Likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām

2020.gada 20.jūnijs

​

2020.gada 11.jūnijā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas paredz ieviest jaunu, no pašreizējā maksātnespējas procesa atšķirīgu procesu mazo parādu dzēšanai.

​

Likumā paredzētā procedūra būs lēts un atsevišķos gadījumos ļoti izdevīgs veids, kā atbrīvoties no  nelieliem parādiem, nezaudējot parādniekam piederošo nekustamo īpašumu un automašīnu, tomēr šī procedūra nebūt nebūs tik vienkārša, un to varēs izmantot tikai ļoti ierobežots personu loks.

​

Kādas personas varēs dzēst parādus saskaņā ar jauno likumu?

​

Būtiskākais noteikums personām, kas vēlēsies dzēst parādus, būs prasība pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus būt trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusā.

Papildus tam parādniekam būs jāatbilst arī visiem šiem nosacījumiem:

• parādsaistību kopējais apmērs būs no 860 (divas minimālās mēnešalgas) līdz 5000 eiro (taču šajā summā netiks ieskaitīti parādi, kuru nesamaksātā daļa būs lielāka par 80 % no pamatparāda);

• pēdējos 12 mēnešus būs bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātāja un pēdējos 12 mēnešus būs deklarējusi dzīvesvietu Latvijā;

• saņems sociālos maksājumus no valsts vai budžeta līdzekļiem,

• parādnieka vidējā izpeļņa pēdējos 12 mēnešos nebūs pārsniegusi dubultu minimālo darba algas likmi normālā darba laika ietvaros (ja ir apgādājamie, tad papildus šai summai katru mēnesi vēl pieskaitāma summa 64 eiro uz katru apgādājamo),

Parādnieks nevarēs izmantot likumā paredzēto iespēju dzēst parādus, ja:

• viņam kāds no parādiem būs nodrošināts ar ķīlu vai hipotēku,

• viņam būs manta vai kreditori citās valstīs,

• pēdējo trīs gadu laikā parādnieks būs sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem,

• viņš būs ar spriedumu krimināllietā sodīts par kredīta izmantošanu likumā neparedzētiem mērķiem

• parādnieks pēdējo piecu gadu laikā būs ar spriedumu krimināllietā sodīts sodīts par izvairīšanos no nodokļu samaksas,

• parādniekam pēdējo 10 gadu laikā būs dzēsti parādi fiziskās personas maksātnespējas procesā saskaņā ar Maksātnespējas likumu,

• parādniekam pēdējā gada laikā saskaņā ar Maksātnespējas likumu būs izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.

Ļoti iespējams, ka lielākās problēmas un neskaidrības radīs:

​

• Noteikums, ka parādniekam jāsaņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības. Nevienā likumā netiek lietots jēdziens "sociālie maksājumi", un ne visi trūcīgie vai maznodrošinātie cilvēki saņem maksājumus no valsts vai pašvaldības. Arī likumprojektā nav noteikts nekas vairāk, piemēram, ko ir jāsaprot ar šo jēdzienu, vai šie maksājumi ir jāsaņem tieši laikā, kad tiek iesniegts pieteikums notāram, vai noteiktu laika posmu pirms pieteikuma iesniegšanas, vai šie maksājumi ir jāsaņem tieši naudas veidā vai kā cita veida atbalstu.

​​

• Noteikums, ka parādniekam nedrīkst būt kreditori citās valstīs. Tas nozīmē, ka kreditors varēs ļoti vienkārši izvairīties no parāda dzēšanas, cedējot to ārvalstī reģistrētai personai, piemēram, ārvalstī reģistrētam parādu piedziņas uzņēmumam.

​

• Noteikums, ka kopējā parādu summā netiks ieskaitīti parādi, kuru pamatparāda apmērs būs vairāk nekā 80% no attiecīgās parādsaistības sākotnējā apmēra. Piemēram, ja parādniekam būs viens parāds 4000 eiro apmērā, no kura būs dzēsti 20 %  no sākotnējās summas, un viens parāds 2000 eiro apmērā, no kura nebūs dzēsti 20% no sākotnējās summas, šāds parādnieks varēs izmantot jauno likumu parāda 4000 eiro apmērā dzēšanai, bet parādu 2000 eiro apmērā viņš nevarēs dzēst un viņam tas būs jāmaksā atbilstoši kredīta līguma noteikumiem. Savukārt, ja šis pats parādnieks otru parādu 2000 eiro apmērā būs dzēsis vairāk par 20 % no sākotnējās summas, viņš jauno likumu nemaz nevarēs izmantot, jo kopējās parādsaistības pārsniegs 5000 eiro. Parādus viņš varēs dzēst tikai Maksātnespējas likumā paredzētajā kārtībā.

​​

• Gadījumi, kad parādniekam piederēs nekustamais īpašums vai automašīna. Maznodrošinātās vai mazturīgās personas statusu var iegūt arī cilvēki, kam pieder nekustamais īpašums vai automašīna. Ļoti iespējams, ka kreditori iebildīs pret parādu dzēšanu tiem parādniekiem, kam ir īpašumi vai manta, ko pārdodot parādnieks varētu samaksāt parādu pilnībā vai daļēji.

​

Parādus nevarēs dzēst personas, kas nestrādā

​

Likumprojektā ir iekļauts ļoti stingrs noteikums, kas ļauj parādus dzēst tikai tādām personām, kas strādā un strādā arī divus gadus pēc parādu dzēšanas. Kā vienīgie izņēmumi ir paredzētas personas:

• kas ir darbnespējīgas un tām ir dokuments, kas to objektīvi pamato,

• kam ir piešķirts bezdarbnieka statuss.

​​

Parādnieki, kuri trīs mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas notāram neuzsāks strādāt vai divu gadu laikā pēc parādu dzēšanas kādu laiku bez iemesla nestrādās un nereģistrēsies bezdarbnieka statusam, parādus nevarēs dzēst vai, ja parādi būs dzēsti, tos atjaunos. Lai gan tas ir neloģiski, tomēr tas nozīmē, ka šo procesu nevarēs izmantot, piemēram, pensionāri, kas nestrādās, un vecāki, kas nestrādās tādēļ, ka auklē bērnu.

​

Kādus parādus varēs dzēst šajā procesā?

​

Šajā procesā varēs dzēst tikai parādsaistības, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

​

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu patērētāja kreditēšanas līgums ir tāds līgums, ar kuru persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Patērētāja kreditēšanas līgumi ir visi patēriņa (ātrie) kredīti un banku piešķirtie patēriņa kredīti.

​

Šajā likumā paredzētajā kārtībā nevarēs atbrīvoties, piemēram, no komunālo pakalpojumu un īres maksas parādiem, parādiem par telefona sakariem, aizņēmumiem no citām fiziskajām personām, nodokļu un nodevu parādiem, administratīvajiem sodiem, pienākuma maksāt kompensācijas, galvojuma parādiem, un tml.

​

Kopējā līgumsaistību summā netiks ieskaitīti un šajā procesā netiks dzēsti kredīti:

• kas ņemti pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas,

• kuru pamatparāda apmērs pieteikuma iesniegšanas dienā ir vairāk nekā 80 procenti no attiecīgās parādsaistības sākotnējā apmēra.

​

​

Lielākā priekšrocība - iespējams, ka no parādsaistībām varēs atbrīvoties arī parādnieki, kam piederošais nekustamais īpašums un automašīna

Jaunā likuma noteikumi attiecībā uz parādniekiem, kuriem pieder nekustamais īpašums ir pretrunīgi. No vienas puses likumā sākumā ir noteikts, ka likums ir piemērojams “fiziskajai personai, kuras manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai ..”, un tā kā ļoti reti nekustamo īpašumu vērtība ir zemāka par 5000 eiro, no šī noteikuma izriet, ka no parādsaistībām nevarēs atbrīvoties parādnieki, kuriem pieder nekustamais īpašums.

Taču no otras puses, visa pārējā likumā tekstā nav noteikts neviens ierobežojums atbrīvoties no parādsaistībām personām, kam pieder nekustamais īpašums, un šajā likumā noteiktajā kārtībā atšķirībā no Maksātnespējas likuma nav paredzēts pārdot parādniekam piederošo īpašumu. 

Arī likumprojekta anotācijā šis jautājums nav skaidrots.

​

​

Kādus ierobežojumus un pienākumus likumprojekts noteiks parādniekam?

​

Pirmkārt, parādniekam 6 mēnešu laikā pēc procesa uzsākšanas būs jāpabeidz finanšu pratības kursi.

​

Otrkārt, likumprojekts paredz ļoti stingrus noteikumus attiecībā uz strādāšanu un bezjēdzīgus un formālus pienākumus atskaitīties sociālajam dienestam, proti, procesa laikā un vēl divus gadus pēc atbrīvošanas no saistībām:

• parādniekam būs jāstrādā algotu darbu vai jāgūst ienākumi kā saimnieciskās darbības veicējam (pašnodarbinātajam) vai kā individuālajam komersantam,

• parādniekam reizi ceturksnī būs jāierodas uz konsultācijām pašvaldības sociālajā dienestā un jāpierāda, ka viņš strādā, bet, ja nestrādā, ka ir reģistrējies kā bezdarbnieks;

• parādnieks nedrīkstēs nepildīt citas saistības, no kurām tas nebūs atbrīvots,

• parādnieks nedrīkstēs ņemt jaunus kredītus.

​

Ko darīt?

​

Likumprojekts par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām Saeimā ir apstiprināts tikai pirmajā lasījumā, un pret atsevišķiem tā noteikumiem jau ir izteikti iebildumi, tāpēc visticamāk, ka likuma pieņemšanas laikā likuma noteikumi vēl tiks būtiski mainīti. Minētā iemesla dēļ šobrīd ir pāragri sākt gatavoties šim procesam.

​

Tomēr, ņemot vērā, ka šajā procesā varēs atbrīvoties no parādiem, nezaudējot dzīvokli, māju vai automašīnu, tiem parādniekiem, kam ir nelieli parādi un pieder nekustamais īpašums vai automašīna, ir vērts jau šobrīd apsvērt iespēju izmantot jaunā likuma dotās iespējas un noskaidrot būtiskākos jautājumus:

• noskaidrot, kādas ir prasības un nosacījumi, lai varētu iegūt maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu;

• noskaidrot savu parādsaistību sākotnējos apmērus un samaksātās summas, un izvērtēt, kurus parādus maksāt, un kurus nemaksāt, vai kurus samaksāt daļēji, lai attiecīgi būtu vai nebūtu nomaksāti 20 % no parāda sākotnējās summas, un attiecīgi konkrēto parādu varētu ieskaitīt vai neieskaitīt kopējā parādu summā un attiecīgi dzēst vai nedzēst jaunajā likumā paredzētajā kārtībā,

• noskaidrot, vai, ņemot kredītus pēdējo trīs gadu laikā, kredīta pieteikumā nav sniegta nepatiesa informācija (norādīti lielāki ienākumi un mazāki izdevumi, nav norādītas citas kredītsaistības, nav norādīti apgādājamie, un tml.)

Ārkārtējās situācijas laikā fiziskās personas maksātnespējas procesu var uzsākt un turpināt neizejot no mājām

2020.gada 6.aprīlis

​

Šobrīd daudzas iestādes un uzņēmumi Covid-19 (Corona vīrusa) noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši pieņemt apmeklētājus klātienē vai strādā attālināti, tāpēc var rasties priekšstats, ka fiziskās personas maksātnespējas uzsākšanai nepieciešamo dokumentu savākšana un maksātnespējas procesa uzsākšana šobrīd nav iespējama, vai ir pārāk sarežģīta. Tomēr tas tā nav. Maksātnespējas procesu var veiksmīgi uzsākt un turpināt neizejot no mājām.

​

Parādniekam ir nepieciešams drošs elektroniskais paraksts

​

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu un maksātnespējas procesa norises laikā parādniekam ir jāsastāda un jāiesniedz dokumenti vairākām valsts iestādēm, tiesai un administratoram. To var izdarīt, neizejot no mājām tikai tad, ja parādnieks šos dokumentus var nosūtīt elektroniskā formā. Lai dokumentam elektroniskā veidā būtu juridisks spēks, to ir jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

​

Kā var iegūt drošu elektronisko parakstu un kā to izmantot, var noskaidrot interneta vietnē eparaksts.lv.

​

Valsts iestādēm un administratoram ir pienākums pieņemt un izdot elektroniskus dokumentus

​

Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu (6.panta 4.daļa) valsts un pašvaldības iestādēm ir pienākums saņemt un nosūtīt elektroniski parakstītus dokumentus.

​

Lai uzsāktu maksātnespējas procesu ir nepieciešami vairāki dokumenti no valsts iestādēm vai tiesu izpildītājiem, tāpēc šos dokumentus parādnieks var gan pieprasīt, gan lūgt izdot elektroniskā formā.

​

Lielākajā daļā maksātnespējas procesu parādniekam administrators nemaz nav jāsatiek, bet visa komunikācija ar administratoru var notikt pa tālruni un nosūtot dokumentus. Maksātnespējas likums nosaka pienākumu administratoram saņemt un nosūtīt dokumentus elektroniskā veidā, tāpēc maksātnespējas procesā administratoram nepieciešamos dokumentus parādnieks var sūtīt uz administratora elektronisko pastu.

​

Vairums banku un parādu atgūšanas uzņēmumu pieņem un izdod dokumentus ar elektroniski drošu parakstu

​

Fiziskām un juridiskām personām nav pienākums saņemt un izdot elektroniskos dokumentus, tāpēc gadījumos, kad dokumenti ir nepieciešami, piemēram, no bankas, cita aizdevēja vai parādu piedziņas uzņēmuma, nevar rēķināties ar to, ka no šiem uzņēmumiem vienmēr varēs saņemt dokumentus elektroniskā veidā.

​

Tomēr praksē bankas, patēriņu kredītu devēji un parādu atgūšanas uzņēmumi parasti izsniedz nepieciešamos dokumentus arī elektroniskā veidā.

​

Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikts izņēmums - tiesā var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu ar elektroniski drošu parakstu

​

Civilprocesa likumā ir noteikts, ka maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai personiski tiesā pats parādnieks vai viņa pilnvarota persona.

​

Saeima ir noteikusi izņēmumu no šī noteikuma ārkārtējās situācijas laikā. Likums “Par valsts apdraudējumu un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 4.aprīlī ir papildināts ar noteikumu (36.pants), kas ārkārtējās situācijas laikā atļauj maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegt tiesai elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu.

​

Tiesas sēdes maksātnespējas procesa lietās parasti nenotiek

​

Spriedumu par maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, t.i., tiesa nerīko tiesas sēdi un spriedumu pieņem tikai uz tiesai iesniegto dokumentu pamata.

​

Tiesai likums atļauj nepieciešamības gadījumā rīkot tiesas sēdi un aicināt parādnieku uz tiesu, taču tiesas to gandrīz nekad neizmanto. Ja tiesa uzskata, ka ir nepieciešams noskaidrot kādus papildus apstākļus, tā parasti rakstveidā pieprasa parādniekam novērst trūkumus – izlabot pieteikumu vai iesniegt papildus pierādījumus (dokumentus).

​

Likumā paredzēta iespēja maksātnespējīgām fiziskām personām atlikt maksājumus kreditoriem Covid-19 (Corona vīrusa) izraisītās krīzes dēļ

2020.gada 6.aprīlis

Covid-19 krīzes dēļ daudzām maksātnespējīgām fiziskajām personām, kurām šobrīd norit saistību dzēšanas procedūra un ir jāmaksā kreditoriem ikmēneša maksājumi, rodas problēmas veikt šos maksājumus. To beidzot ir atzinis arī likumdevējs, un likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ir paredzējis iespēju maksātnespējīgajām fiziskājām personām, kurām norit saistību dzēšanas procedūra, atlikt maksājumu veikšanu kreditoriem, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesa norises ilgumu.

Likums dod iespēju kādu laiku nemaksāt kreditoriem ikmēneša maksājumus, attiecīgi pagarinot maksātnespējas procesu

​

Likumā ir tikai viens noteikums (33.pants) un tajā ir paredzēts:

​

“Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu.”

​

Maksājumu termiņa pagarināšana nenotiek automātiski uz likuma pamata.  Par pagarināšanu lemj tiesa, un tikai tad, ja maksātnespējīgā fiziskā persona ir tiesai iesniegusi attiecīgu pieteikumu.

Maksātnespējīgā fiziskā persona var lūgt tiesu atļaut atlikt maksājumu veikšanu, t.i., kādu laiku neveikt maksājumus un atsākt maksājumu veikšanu vēlāk. Tiesa attiecīgi par šādu pašu laiku pagarina saistību dzēšanas procedūras norises laiku.

Jautājuma izlemšana par termiņa pārcelšanu ir pilnībā atstāta tiesas ziņā

​

Likums nenosaka neko, kas tiesai ir jāņem vērā, izlemjot jautājumu par termiņa pagarināšanu. Tas nozīmē, ka pilnībā tiesas ziņā ir atstāts jautājums par to:

• atļaut vai neatļaut maksājumu atlikšanu,

• kādu apstākļu un iemeslu dēļ var atlikt maksājumus,

• uz cik ilgu laiku var atlikt maksājumus.

​​

Tomēr jāatceras, ka tiesa var pieņemt lēmumu tikai uz pieteikumā norādīto apstākļu un tiesai iesniegto dokumentu pamata. Tāpēc visi apstākļi, kurus parādnieks vēlas, lai tiesa ņemtu vērā, ir jānorāda pieteikumā tiesai, un pieteikumam ir jāpievieno dokumenti, kas pierāda šos apstākļus.

Lūgumu tiesai var iesniegt ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām

​

Likumdevējs ir atzinis, ka Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekas būs jūtamas ne tikai ārkārtējas situācijas laikā, bet arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, tāpēc maksātnespējīgās fiziskās personas varēs iesniegt tiesai pieteikumu ar lūgumu atlikt maksājumu veikšanu kreditoriem vēl pusgadu pēc ārkārtējas situācijas beigām.

​

Šis likuma noteikums neierobežo tiesu izlemt, uz cik ilgu laiku atlikt maksājumus. Tiesa var atļaut atlikt maksājumu veikšanu arī uz laiku, kas ir ilgāks par pusgadu pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Svarīgi ir iesniegt tiesai pareizi sagatavotu pieteikumu

​

Likums nosaka, ka pieteikumam ir jābūt motivētam. Tas nozīmē, ka:

• pieteikumā ir jānorāda apstākļi, kuru dēļ maksātnespējīgā fiziskā persona nespēj veikt maksājumus,

• pieteikumam ir jāpievieno dokumenti (pierādījumi), kas pierāda šo apstākļu pastāvēšanu.  

Pieteikums tiesai ir juridisks dokuments, kas jāsastāda atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem, bet tiesai iesniedzamie dokumenti ir pierādījumi, kuri jāizvēlas un jānoformē atbilstoši pieteikumā norādītajiem apstākļiem un likuma noteikumiem, tāpēc pieteikuma sagatavošanā noteikti ir jālūdz jurista palīdzība.

Citas iespējas

​

Maksātnespējīgajām fiziskajām personām ir arī citas iespējas, ja rodas grūtības veikt maksājumus kreditoriem. Tās nosaka Maksātnespējas likums, tās nav saistītas ar Covid-19 izraisīto krīzi, bet parādnieks var šīs iespējas izmantot arī ārkārtējā stāvokļa laikā un tā izraisītās krīzes dēļ.

​

Parādnieks var:

• samazināt ikmēneša maksājumu, ja ir samazinājušies ienākumi,

• uz pusi samazināt ikmēneša maksājumus kreditoriem uz laiku līdz vienam gadam, ja parādnieks nevar atrast algotu darbu vai ir kļuvis darbanespējīgs.    

​

Parasti šajos gadījumos saistību dzēšanas procedūras termiņš un attiecīgi arī maksātnespējas procesa termiņš nav jāpagarina.

Ikmēneša maksājumu kreditoriem var samazināt, ja maksātnespējīgā fiziskā persona zaudē darbu vai tai samazinās ienākumi

2020.gada 21.marts

Covid-19 (Corona vīrusa) un ieviesto ierobežojumu un aizliegumu dēļ šobrīd daudzi jau ir zaudējuši darbu un daudzi vēl pazaudēs, darbiniekiem tiek samazinātas algas un samazinās ģimenes kopīgie ienākumi. Taču pagaidām jaunie likumi neparedz  izņēmumus attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesu, tāpēc maksātnespējīgajām fiziskajām personām jāievēro visi Maksātnespējas likuma noteikumi, tai skaitā jāveic likumā un saistību dzēšanas plānā paredzētie maksājumi kreditoriem

​

Tomēr maksātnespējīgajām fiziskajām personām, kam ir samazinājušies ienākumi vai kas ir atlaistas no darba, ir iespējas samazināt savu ikmēneša maksājumu kreditoriem.

​

Pirmkārt, ja saistību dzēšanas procedūras laikā parādniekam samazinās ienākumi, parādnieks var sagatavot un apstiprināt tiesā saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot attiecīgi mazāku ikmēneša maksājumu kreditoriem.

​

Otrkārt, Maksātnespējas likums atļauj ar tiesas lēmumu vienu reizi saistību dzēšanas procedūras laikā uz vienu gadu uz pusi samazināt saistību dzēšanas plānā paredzētos maksājumus, ja maksātnespējīgā fiziskā persona:

• nespēj atrast algotu darbu vai

• ir kļuvusi darbnespējīga.

Uz pusi samazināt saistību dzēšanas plānā paredzētos ienākumus ir iespējams tikai tad, ja parādnieks nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai citus pabalstus. Ja maksātnespējīgā fiziskā persona nestrādā vai nespēj strādāt, bet saņem pabalstu no valsts, šis pabalsts tiek uzskatīts par ienākumiem, no kuriem 1/3 ir jāmaksā kreditoriem.

2020.gada 23.februāris

​

Satversmes tiesa ir izskatījusi divu patēriņa kredītu devēju pieteikumus par kredītu izmaksu ierobežojumu likumību, un ir atzinusi, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktais ierobežojums, kas aizliedz kredīta devējiem prasīt samaksu par kredīta izmantošanu, kas ir lielāka par 0,07 % dienā, ir likumīgs.

​

Īsumā:

- Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikti ierobežojumi, cik lielus procentus (kredīta izmaksas) var prasīt kredītu devēji.

- Patēriņa kredītu devēji lūdza Satversmes tiesu atzīt šos ierobežojumus par neatbilstošiem Satversmei.

- Satversmes tiesa nosprieda, ka šie ierobežojumi ir likumīgi, jo aizsargā citu cilvēku (patērētāju) tiesības un sabiedrības labklājību.

​

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

​

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikti ierobežojumi, cik lielus procentus (kredīta izmaksas) var prasīt kredīta devēji

​

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 2.3 daļa nosaka, ka par šā panta 2.2 daļā minētajām prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājam, kuras pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas. Kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu patērētājam nepiemēro tādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kurus noslēdzot kredīta devēja glabāšanā kā nodrošinājums nododama kāda lieta un saskaņā ar kuriem patērētāja atbildība ir ierobežota tikai ar ieķīlāto lietu.

​

Kredīta kopējas izmaksas patērētājam ir visi maksājumi, ko patērētājs maksā papildus aizdevuma pamatsummas atmaksai, tajā skaitā procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir kredīta devējam zināmi (izņemot zvērināta notāra izmaksas).

​

Patēriņa kredītu devēji lūdza Satversmes tiesu atzīt šos ierobežojums par neatbilstošiem Satversmei 

​

Satversmes tiesas 2021.gada 12.februāra preses relīzē ir īsumā norādīts, kāpēc patērētāju kreditētāji uzskatīja likumā noteiktos ierobežojumus par nelikumīgiem:

“Pieteikumos apgalvots, ka apstrīdētā norma, kurā noteiks ierobežojums kredīta kopējām izmaksām patērētājam, liegs tām saņemt pienācīgu kapitāla lietošanas maksu par izsniegtajiem aizdevumiem. Tādējādi apstrīdētās normas dēļ tās vairs nespēšot veikt komercdarbību izraudzītajā jomā, proti, izsniegt īstermiņa aizdevumus patērētājam.

Pieteikuma iesniedzējas pauž uzskatu, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tas neesot pienācīgi apsvērts, turklāt tas neesot arī samērīgs. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 105. pantam, kā arī pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta.”

Satversmes tiesa nosprieda, ka kredīta izmaksu (procentu) ierobežojumi ir likumīgi, jo aizsargā citu cilvēku (patērētāju) tiesības un sabiedrības labklājību

Satversmes tiesa atzina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma norma, lai gan ierobežo kredīta devēju tiesības, ir likumīga, jo tās mērķis ir aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību:

“Šāds regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka kredīta devēja izsniegtā aizdevuma izmaksas ir tādas, ka patērētājs, īpaši persona ar nelieliem ienākumiem, var atmaksāt aizdevumu.” (Satversmes tiesas 2020.gada 12.februāra spriedums lietā Nr. 2019-05-01).

Tiesa pielīdzina administratoru maksātnespējīgās fiziskās personas aizgādnim

2019.gada novembris

Augstākā tiesa 2019.gada 31.oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. C32372015, SKC - 272/2019, kurā tā vēlreiz pasaka, ka administrators ir maksātnespējīgās fiziskās personas pārstāvis mantiskajās lietās, un uz visām tiesām, kurās puse ir maksātnespējīgā persona, ir jāaicina arī administrators.

​

No tiesas sprieduma izriet, ka laikā, kamēr maksātnespējīgajai fiziskajai personai noritēja maksātnespējas process, pret viņu tika iesniegta prasība tiesā, taču par prasību netika paziņots un uz tiesas sēdēm netika aicināts uzaicināts administrators. Administratora neuzaicināšana lietas izskatīšanā bija viens no iemesliem, kāpēc tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

​

Augstākā tiesa spriedumā ir atkārtojusi jau iepriekš tiesu praksē izteiktās atziņas:

​

“Tas nozīmē arī, ka maksātnespējīgais parādnieks zaudē tiesības patstāvīgi uzstāties kā puse tiesā mantiska rakstura prasībās, un šīs tiesības pārņem administrators kā parādnieka likumiskais pārstāvis. Šajā statusā administrators pārņem arī parādnieka procesuālās tiesības un pienākumus, kā arī uzstājas parādnieka vietā strīdos par tiesībām, kas tiesā ierosināti pirms parādniekam pasludināts maksātnespējas process un skar fiziskas personas mantisko stāvokli.”

​

Papildus tam, Augstākā tiesa šajā spriedumā pielīdzina administratoru parādnieka aizgādnim:

​

“No Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 2. un 4.punkta, kā arī 137.panta 6.punkta izriet, ka ar fiziskās personas maksātnespējas pasludināšanu parādniekam uz likuma pamata tiek ierobežota rīcībspēja attiecībā uz viņa mantisko tiesību  izlietošanu, un administratoram ar likumu tiek piešķirts nevis parastā civiltiesiskā pilnvarnieka, bet gan faktiski aizgādņa statuss, kas pēc juridiskās dabas ir līdzīgs Civillikuma 217.panta otrās daļas otrajā punktā minētajam. Parādniekam šajā periodā bez administratora piekrišanas paliek tiesības tikai slēgt darījumus, kuru vērtība mēneša laikā nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu (Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 4.punkts).”

​

No minētā tiesas sprieduma izriet, ka:

​

• pati maksātnespējīgā fiziskā persona nevar sevi pārstāvēt vai izvēlēties savu pārstāvi tiesā lietās, kas skar mantiskos jautājumus, viņu visā maksātnespējas procesa laikā tiesā jāpārstāv administratoram,

​​

• parādnieku arī citos mantiska rakstura jautājumos pārstāv administrators, izņēmums ir parādnieka  tiesības slēgt darījumus, kuru kopējā vērtība vienā mēnesī nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu,

​​

• administrators nav aicināms uz tiesām un nevar pārstāvēt parādnieku lietās, kam nav mantiska rakstura, piemēram laulības šķiršanās lietā (ja lietā netiek skatīts jautājums par mantas sadali).

​

Līdzīgas atziņas Augstākā tiesa jau ir izteikusi 2014. un 2015.gadā (Augstākās tiesas  Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 22.maija lēmums lietā Nr. A420421411, SKA-691/2014 un Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 22.aprīļa spriedums lietā Nr. C37057714, SPC-8/2015, jāatlasa pēc nummura C37057714).

Bankrota procedūras laikā parādniekiem tomēr nebūs jāmaksā 1/3 no saviem ienākumiem kreditoriem

2019.gada oktobris

Šī gada martā Augstākā tiesa sagādāja pārsteigumu - nolēma, ka Maksātnespējas likums iztulkojams pretēji likuma tekstam un līdzšinējai tiesu praksei - tādejādi, ka arī bankrota procedūras laikā parādniekam ir pienākums maksāt 1/3 no saviem ienākumiem kreditoriem (Augstākās tiesas 2019.gada 28.marta lēmums lietā Lietas Nr. C10065317, SPC-5/2019, jāmeklē pēc lietas numura C10065317).

​

Lai tiesas šādi nevarētu tulkot Maksātnespējas likuma noteikumus, Ministru kabinets izstrādāja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vēl nepārprotamāk noteiks, ka parādniekam tikai maksātnespējas procesa otrajā daļā - saistību dzēšanas procedūras laikā - ir jāmaksā kreditoram 1/3 no saviem ienākumiem. Lai gan likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimai, visticamāk tas notiks ātri. 

​

Kāpēc šis tiesas lēmums sagādāja tik lielu pārsteigumu?

​

Pirmkārt, ir diezgan neparasti, ka Augstākā tiesa iztulko likuma noteikumus pretēji likumdevēja (Saeimas) izteiktajai gribai. Līdz 2015.gada 1.martam Maksātnespējas likuma noteikumi paredzēja, ka parādniekam visu maksātnespējas procesa laiku, tai skaitā bankrota procedūras laikā, ir jāmaksā viena trešā daļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu segšanai. 2014.gadā, izstrādājot grozījumus Maksātnespējas likumā, notika plaša diskusija, tai skaitā Seimā, vai likumā ir nepieciešams izdarīt grozījumus, kas vairs neparedz parādnieka pienākumu bankrota procedūras laikā maksāt vienu trešdaļu no saviem ienākumumiem kreditoriem. Un secinājums bija viennozīmīgs - Maksātnespējas likumā jāizdara šādi grozījumi. Šie likuma grozījumi tika Saeimā pieņemti un stājās pēkā 2015.gada 1.martā.

​

Otrkārt, neparasti ir arī tas, ka tiesa iztulko likumu tieši pretēji likuma tekstam. Maksātnespējas likuma noteikumi, kas neparedz parādniekam pienākumu bankrota procedūras laikā maksāt kreditoriem daļu no saviem ienākumiem, ir formulēti ļoti skaidri un nepārprotami, kas neatstāj daudz iespējas diskutēt un šaubīties par likuma teksta pareizo tulkojumu.  

​

Treškārt, šāda pēkšņa tiesu prakses maiņa faktiski nozīmē to, ka ir jāizbeidz visi šobrīd uzsāktie fizisko personu maksātnespējas procesi. Parādnieki pēc 2015.gada 1.marta nav bankrota procedūras laikā veikuši maksājumus kreditoriem, kas saskaņā ar jauno tiesu praksi ir maksātnespējas procesa laikā parādniekam noteikto pienākumu nepildīšana, kas savukārt saskaņā ar likuma noteikumiem ir pamats maksātnespējas procesa izbeigšanai.  Saprotamu iemeslu dēļ gan tas tā nenotiek.

​

Arī Ministru kabinets ir norādījis, ka Augstākā tiesa ir kļūdaini interpretējusi Maksātnespējas likuma noteikumus un tās interpretācija neatbilst likumdevēja gribai: 

"Lēmuma secinājumi ne tikai neatbilst likumdevēja paustajai gribai, 2014.gada 25.septembrī pieņemot grozījumus Maksātnespējas likumā, bet arī ir radījis virkni nepamatotu un negatīvu lēmumu arī citās fizisko personu maksātnespējas procesa lietās" (Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).

Latvijā būs otrs fizisko personu maksātnespējas veids pārādu līdz 5000 eiro dzēšanai

2019.gada septembris

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums”, kas ļaus dzēst kredītu parādus un parādus par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti uz parāda, arī personām, kuru parādsaistību kopējais apjoms ir mazāks kā 5000 eiro.

​

Šajā likumā paredzētajā kārtībā varēs atbrīvoties tikai no dažiem parādiem - kredītu parādiem un uz nomaksu pirkto preču un pakalpojumu parādiem.

​

Likumprojektā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.

​

Kādus parādus varēs dzēst šajā procesā?

Jaunais likumprojekts “Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums” paredz, ka likumā paredzētajā veidā varēs dzēst tikai divu veida parādus:

• ar ķīlu nenodrošinātus kredītus, kurus ir devušas kredītiestādes vai citas juridiskas personas, kuru pamatdarbība ir aizdevumu došana,

• samaksu par precēm un pakalpojumiem, kas ir pirkti uz nomaksu vai kedītu.

​​

Tas nozīmē, ka šajā likumā noteiktajā kārtībā nevarēs dzēst, piemēram, īres maksājumu parādus, komunālo maksājumu parādus, maksu par sakaru pakalpojumiem, studiju kredītus, maksu par ārstniecības pakalpojumiem, parādus par dažādiem citiem pakalpojumiem, kurus sniedzot nebija vienošanās par vēlāku samaksu, taču varēs dzēst parādus par precēm, kas pirktas uz nomaksu, tā sauktos “ātros kredītus”, banku dotos patēriņa kredītus, kredītkaršu un kredītlīniju parādus.

​

Kādas personas varēs dzēst parādus saskaņā ar jauno likumu?

​

Parādus saskaņā ar šo likumu varēs dzēst tikai tādas personas, kas atbildīs visiem šiem nosacījumiem:

• parādsaistību kopējais apmērs būs no 2000 līdz 5000 eiro,

• parādnieks pēdējos 12 mēnešus būs bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs vai pēdējos 12 mēnešus būs deklarējis dzīvesvietu Latvijā un saņēmis sociālos maksājumus no valsts,

• parādnieka vidējā izpeļņa pēdējos 12 mēnešos nebūs pārsniegusi dubultu minimālo darba algas likmi (ja ir apgādājamie, tad papildus šai summai katru mēnesi vēl pieskaitāma summa 64 eiro uz katru apgādājamo),

• parādi nebūs nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku,

• parādniekam nebūs manta vai kreditori citās valstīs,

• parādniekam pēdējo trīs gadu laikā vismaz 3 mēnešus būs bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss.

​

​

Process nebūs ātrs (nedaudz vairāk par diviem gadiem) un lielākoties visas darbības veiks un lēmumus pieņems notārs

​

No procesuālā viedokļa šāda parādu dzēšana būs vienkārša un neformāla, taču ne ātra. Lai gan lēmumu par parādu dzēšanu pieņems vēlākais pēc sešiem mēnešiem, taču faktiski parādnieks varēs būt drošs, ka viņš tiks atbrīvots no parādiem, tikai vēl pēc diviem gadiem pēc lēmuma pieņemšanas par parādu dzēšanu.

​

Pieteikumu par procesa uzsākšanu būs jāiesniedz notāram un notārs pieņems visus lēmumus, turklāt notāram būs atļauts palīdzēt parādniekam sagatavot pieteikumu. Notārs arī lems par parādu dzēšanu, par to sastādot aktu.

​

Ja parādnieks vai kreditors nebūs apmierināts ar notāra lēmumu, viņš varēs par attiecīgo lēmumu iesniegt sūdzību tiesā.

​

Iespējams, ka process būs lēts

​

Tieslietu ministrija likumprojekta anotācija ir norādījusi, ka maksa notāram par šo procesu būs 100 eiro.

Taču ir apšaubāmi, ka tas tiešām būs tiks lēts. Notāram parādu dzēšanas procesā būs jāveic daudz darbības, piemēram, jāpārbauda pieteikuma anketa, jāsūta vēstules tiesu izpildītājiem un kreditoriem, jāgatavo akts par saistību dzēšanu, tāpēc visticamāk, ka notāri šādai atlīdzības taksei nepiekritīs.

​

Lielākā problēma – atbrīvošana no parādiem divus gadus būs tikai nosacīta, jo pastāvot noteiktiem apstākļiem, to varēs atcelt

​

Jaunais likumprojekts nosaka, ka parādniekam vēl divus gadus pēc lēmuma pieņemšanas par atbrīvošanu no parādiem ir jāstrādā vai jāveic saimnieciskā darbība, gan ar piebildi, ja tas ir objektīvi iespējams. “Objektīvi iespējams” ir ļoti nenoteikts un dažādi saprotams jēdziens, un tā kā par to tiesu prakse neveidosies (jo tiesas lēmumus visticamāk nevarēs pārsūdzēt līdz Augstākajai tiesai), vai veidosies ļoti lēni, katra tiesa šo likumu noteikumu tulkos un piemēros ļoti atšķirīgi, līdzīgi kā tas šobrīd ir ar daudziem Maksātnespējas likuma noteikumiem. Tas nozīmē, ka parādnieki, kas pēc parādsaistību dzēšanas kādu iemeslu dēļ nevarēs strādāt, divus gadus nevarēs būt īsti droši par procesa rezultātu.

​

Otrs noteikums, kas ierobežos parādniekus, būs pienākums vēl divus gadus pēc lēmuma par atbrīvošanu no parādiem: 

• turpināt maksāt parādus, no kuriem parādnieks netiks atbrīvots,

• segt kārtējās saistības.

​

Likums nosaka pienākumu nekavēt nevienu kārtējo maksājumu, turklāt divus gadus, kas daudziem cilvēkiem, it īpaši, ja ir jāmaksā arī citi parādi, kurus šajā procesā nebūs iespējams dzēst, būs grūti izdarāms.

​

Ja parādnieks šos pienākumus nepildīs, viņa dzēstos parādus atjaunos – lēmumu par parādu dzēšanu, pamatojoties uz sociālā dienesta, kreditora vai jebkuras citas ieinteresētās personas pieteikuma pamata tiesa varēs atcelt vēl divu gadu laikā pēc lēmuma par parādu dzēšanu, vienlaicīgi atjaunojot pienākumu maksāt visus kavējuma procentus un līgumsodus par visu iepriekšējo laiku. Turklāt, likumprojekts paredz, ka iespēju atbrīvoties no parādsaistībām katrs cilvēks varēs izmantot tikai vienu reizi mūžā, tāpēc pēc viena nesekmīga mēģinājuma izmantot šajā likumā paredzētās priekšrocības otru reizi to nevarēs darīt. 

​

Likumprojekts paredz pienākumu parādniekam pabeigt finanšu pratības kursus un divus gadus regulāri atskaitīties sociālajam dienestam

​

Likumā paredzētais pienākums pabeigt finanšu pratības kursiem un atskaitīties sociālajam dienestam par sava finansiālās situācijas uzlabošanai veiktajiem pasākumiem uz papīra izskatās labi, bet noderīgs būs tikai ļoti nelielai daļai parādnieku. Vairumam parādnieku tie būs bezjēdzīgi un formāli pienākumi.  

​

Pirmkārt, lielākā daļa parādnieku, kas izmantos šajā likumā paredzētās iespējas, būs cilvēki, kas dažādu objektīvu apstākļu dēļ, piemēram veselības stāvokļa dēļ, nebūs spējīgi izpildīt savas saistības, kam nebūs nekāda sakara ar viņu prasmēm rīkoties ar naudu vai prasmēm vai vēlmēm gūt ienākumus, tāpēc viņiem šie pienākumi būs vairāk tikai kā sods.

​

Otrkārt, lielākā daļa cilvēku, kas izmantos šo likumu, būs patēriņa kredītu ņēmēji, kas visi ir “praksē uz savas ādas” pārbaudījuši, ko nozīmē nesamaksājami kredīti, parādu piedzinēji, tiesas un tiesu izpildītāji, un pēc šādas “mācības” otru reizi līdzīgā situācijā nenokļūs. Kredītu ņēmēji arī daudz labāk par sociālā dienesta darbiniekiem vai kursu pasniedzējiem ir sapratuši, kāpēc ir iekļuvuši “kredītu tīklos”, un ko viņi ir darījuši nepareizi, tāpēc arī tāpat ļoti labi zina kā pareizi rīkoties.

​

Kādiem parādādniekiem likumprojektā paredzētā parādsaistību dzēšana būs piemērota?

​​

• Parādniekiem, kuriem ir tikai ātro un patēriņa kredītu un kredītkaršu  vai uz nomaksu pirkto preču vai pakalpojumu parādi, bet nav citi parādi.

​​

• Parādniekiem, kas tiešām ir droši, ka viņi divarpus gadus pēc procesa uzsākšanas strādās un šo divarpus gadu laikā nekavēs nevienu savu maksājumu.

​​

• Parādniekiem, kas ir gatavi reizi trijos mēnešos iet uz vietējās pašvaldības sociālo dienestu un nokļūt sociālā dienesta redzeslokā savu parādsaistību dēļ.

Augstākā tiesa atzīst, ka parādus par ceļu satiksmes negadījumā radītajiem zaudējumiem nevar dzēst maksātnespējas procesā

2019.gada jūnijs

Augstākā tiesa lēmumā (2019.gada 11.jūnija lēmums lietā Nr. C32189017, SPC-13/2019) ir atzinusi, ka apdrošinātāja regresa kārtībā pieteiktais prasījums par ceļu satiksmes negadījumā trešajai personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu ir prasījums, kas izriet no neatļautas darbības, un to nevar dzēst maksātnespējas procesā.

No minētā tiesas lēmuma izriet, ka parādnieks bija iesniedzis tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu un viņa vienīgais parāds bija neizpildītas parādsaistības pret AAS "Balta". Parāda pamats bija apdrošināšanas sabiedrības regresa kārtībā celtā prasība saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.pantu. Vidzemes priekšpilsētas tiesa bija uzsākusi maksātnespējas procesu, pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, uzsākusi saistību dzēšanas procedūru, parādnieks gadu katru mēnesi bija maksājis kreditoram kreditora prasījuma segšanai saistību dzēšanas plānā paredzētos maksājumus, un tiesa pēc saistību dzēšanas procedūras beigām bija dzēsusi atlikušo parādu pret AAS "Balta". 

​

Ģenerālprokuratūra par minētajiem Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumiem iesniedza protestu Augstākajai tiesai, norādot, ka ir būtiski pārkāpti likumu noteikumi. 

​

Augstākā tiesa piekrita prokuratūras viedoklim, atcēla Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru bija dzēstas saistības, un savā lēmumā izteica divas būtiskas atziņas.

​

Pirmkārt, tiesa viennozīmīgi atzina, ka ceļu satiksmes negadījuma izraisīšana ir neatļauta darbība, tāpēc tā rezultātā radušos zaudējumus nevar dzēst fiziskās personas maksātnespējas procesā. 

​

Otrkārt, tiesa savā lēmumā tieši norādīja tiesām, ka uzsākot fizisko personu maksātnespējas procesus, tiesām ir jāpārliecinās, vai pieteikumā norādītie parādi ir tādi, kurus var dzēst maksātnespējas procesā. Ja pieteikumā ir norādītas tikai tādas parādsaistības, kuras maksātnespējas procesā nav iespējams dzēst, maksātnespējas procesu tiesa nevar uzsākt, jo šādam procesam nav jēgas - saistības nevarēs dzēst. 

​

Augstākās tiesas lēmumi ir jāievēro visām zemākās instances tiesām, tāpēc turpmāk tiesas:

• uzsākot fizisko personu maksātnespējas procesus, pārbaudīs, vai pieteikumos norādītās prasības varēs dzēst maksātnespējas procesā,

• pabeidzot fizisko personu maksātnespējas procesus, nedzēsīs prasījumus par zaudējumiem, kas izraisīti ar ceļu satiksmes negadījumu. 

​

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs par dāvinātāja parādiem

2019.gada 2.aprīlis

​

Bieži parādnieki, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz mantu, parasti nekustamo īpašumu, šo mantu atdāvina. Līdz šim šādos gadījumos kreditori varēja celt prasību pret dāvanas saņēmēju, bet piedziņu vērst tikai uz attiecīgo atdāvināto mantu, bet ne dāvanas saņēmēju personīgi. Tomēr Augstākā tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr. C15225415, SKC-113/2019 ir nonākusi pie cita secinājuma - ka dāvanas saņēmējs ir atbildīgs par dāvinātāja parādiem personīgi, ja dāvināto mantu viņš ir pārdevis tālāk.

​

Civillikuma 1927.pants nosaka, ka kreditori var vērst piedziņu pret parādnieka atdāvināto mantu

​

Civillikuma 1927.pants nosaka:

​

“1927. Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, nevien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.”

​

Līdz šim tiesas šo likuma noteikumu ir tulkojušas tādejādi, ka dāvanas saņēmējs ir atbildīgs par dāvinātāja parādiem, kas tam bija dāvināšanas brīdī, bet tikai ar dāvināto mantu, t.i., kreditori var vērst piedziņu tikai uz atdāvināto mantu (prasīt apmierinājumu no dāvanas), bet nevar celt prasību pret dāvanas saņēmēju personīgi.

​

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Civillikuma 1927.pants ļauj piedziņu vērst arī pret dāvanas saņēmēju personīgi, ja dāvinātā manta ir pārdota

​

Augstākās tiesas Senāts ar 2019.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr. C15225415, SKC-113/2019 ir atzinis:

​

“Ja Civillikuma 1927.pants paredz kreditora tiesības vērst piedziņu uz dāvanu (nekustamo īpašumu šajā lietā), bet dāvana apdāvinātā mantā vairs neatrodas, var izdarīt secinājumu, ka prasība vērst piedziņu uz naudu, ko apdāvinātā persona ieguvusi, pārdodot dāvanu trešajai personai, ir pieļaujama.”

​

Augstākā tiesa ir nepārprotami pateikusi, ka:

- dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs (no dāvanas saņēmēja var piedzīt naudu) par dāvinātāja parādiem, ja viņš uzdāvināto mantu ir pārdevis,

- dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs kreditoriem par dāvinātāja parādiem nevis visā apmērā, bet tikai tādā apmērā, par kādu viņš ir pārdevis uzdāvināto mantu.

​

Ko darīt?

​

Tiem, kuriem parādos nonākušie radinieki vai draugi ir atdāvinājuši savus īpašumus (arī tad, ja tas ir bijis dāvinājums atlīdzības nozīmē), vēl ilgi – 10 gadus – pastāv risks, ka radinieku vai draugu kreditori pret viņiem var celt prasības, pat tad, ja dāvināto īpašumu viņi jau ir pārdevuši.

​

Lai izvairītos no iespējamām kreditoru prasībām, šādos gadījumos vislabākais risinājums ir izdarīt visu iespējamo, lai pasargāt gan savu, gan kā dāvanu saņemto mantu (īpašumus un automašīnas) no iespējamiem kreditoru prasījumiem.

​

Savukārt parādniekiem, kas ir atdāvinājuši savus īpašumus, nav ieteicams uzsākt maksātnespējas procesu vismaz 3 gadus  pēc savas mantas atdāvināšanas, jo mantas dāvinājuma līgumi ir tie līgumi, kurus administratori maksātnespējas procesā vienmēr prasa atzīt par spēkā neesošiem (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem maksātnespējas procesā).

​

Jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa uzsākšana var būt pamudinājums kreditoriem celt prasību pret dāvanas saņēmēju, jo administratoram maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējas iegūt daudz vairāk informāciju par parādnieka iepriekš slēgtajiem darījumiem nekā kreditoriem, tāpēc administrators var noskaidrot un sniegt kreditoriem informāciju par dāvinājuma līgumiem, par ko kreditoriem iepriekš nebija zināms.  

​