Nekustamā īpašuma kredītu parādu dzēšana maksātnespējas procesā 

Maksātnespējas process parasti ir vienkāršs, to ir viegli uzsākt, ja parādi ir nekustamā īpašuma kredīta parādi, it īpaši, ja kredīts ir ņemts pirms 2009.gada, tomēr fiziskās personas maksātnespējas procesam, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums, ir dažas juridiskas nianses, priekšrocības un negatīvās puses.

nekustamā īpašuma kredītu parādu dzēšana

ĪSUMĀ

  

- Maksātnespējas procesā administrators pārdod parādniekam piederošo nekustamo īpašumu.

   

- Maksātnespējas procesu ir vieglāk uzsākt un tajā retāk rodas problēmas, ja parāds ir nekustamā īpašuma iegādei ņemts kredīts.

   

- Maksātnespējas procesa uzsākšanai ir nepieciešami papildus pierādījumi par nekustamā īpašuma vērtību

  

- Mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni. 

  

- Ieķīlāto dzīvokli vai māju var nepārdot maksātnespējas procesā, ja parādnieks un banka par to vienojas.

   

- Ja kredīts ņemts dzīvošanai paredzēta nekustamā īpašuma iegādei, remontam vai celtniecībai, parādniekam ir izdevīgi vienoties ar banku par parāda samazināšanu.

   

- Atsvišķus līdz 2008.gada beigām izsniegto nekustamā īpašuma kredīta parādus bankas dzēsīs vienpusēji.

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk.

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Ja jūs vēlaties uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu vai jums ir citi jautājumi par maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

  

Noskaidrojiet šeit, kas notiks, kad piezvanīsiet. 

Maksātnespējas procesā administrators pārdod parādniekam piederošo nekustamo īpašumu

Maksātnespējas procesa BŪTĪBA ir, ka parādniekam maksātnespējas procesā ir jāzaudē visa sava vērtīgā manta, tai skaitā nekustamo īpašumu (ar vienu izņēmumu), pretī saņemot iespēju atbrīvoties no visiem atlikušiem parādiem (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?). 

"Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju" (Maksātnespējas likuma 5.pants)

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka nekustamais īpašums ir jāpārdod sešu mēnešu laikā, taču administratoram nekustamo īpašumu sešu mēnešu laikā reti izdodas pārdot, it īpaši tad, ja pirmajā izsolē neizdodas īpašumu pārdot un ir jārīko otra izsole. Tādēļ, ja ir jāpārdod nekustamais īpašums, bankrota procedūra var ievilkties līdz pat gadam. Kamēr vēl nav pārdota visa manta, bankrota procedūru nevar pabeigt un nevar uzsākt maksātnespējas procesa otro daļu - saistību dzēšanas procedūru.

 

Kā norit maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta, var izlasīt šeit.

   

Maksātnespējas procesu ir vieglāk uzsākt un tajā retāk rodas problēmas, ja parāds ir nekustamā īpašuma iegādei ņemts kredīts

Neviens labprāt nešķiras no sava dzīvokļa vai mājas, tāpēc parasti nerodas šaubas par parādnieka godprātīgumu, ja parādnieks nevar samaksāt nekustamā īpašuma kredītu, kā rezultātā tiek pārdots ieķīlātais dzīvoklis vai māja.

 

It īpaši viegli maksātnespējas procesu ir uzsākt un tas gandrīz vienmēr norit bez problēmām, ja maksātnespējas iemels ir pirms 2009.gada paņemtu kredītu, it īpaši nekustamā īpašuma kredītu parādi. Visi, tai skaitā tiesneši, saprot, ka nekustamo īpašumu cenas no 2006.gada līdz 2009.gadam bija ievērojami augstākas nekā pēc 2010.gada, un algas ekonomiskā buma laikā nepārtraukti palielinājās, tāpēc šajā laikā ņemtie kredīti no šodienas redzespunkta ir nesamērīgi lieli. Parasti neviens, tai skaitā tiesneši, nešaubās par maksātnespējas procesa uzsākšanas nepieciešamību, lai dzēstu ekonomiskā buma laikā ņemtos kredītus, un parasti arī bankas un administratori neceļ iebildumus šādos maksātnespējas procesos.

   

   

Maksātnespējas procesa uzsākšanai nepieciešami papildus pierādījumi par nekustamā īpašuma vērtību

 

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai persona, kuras ienākumi vai manta nav pietiekami visu parādu segšanai. Ja parādniekam pieder vērtīgi īpašumi – zeme, ēka vai dzīvoklis, maksātnespējas procesu var uzsākt tikai tad, ja parādniekam piederošā īpašuma vērtība ir mazāka nekā parādu summa. Attiecīgi var būt situācijas, ka ir parādi, kurus nevar samaksāt, taču maksātnespējas procesu nevar uzsākt, jo parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums.

Tiesa, kuras pienākums ir izlemt, vai parādnieka manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, var pārliecināties par nekustamā īpašuma vērtību tikai no parādnieka iesniegtajiem dokumentiem. Nekustamā īpašuma vērtība nav kadastrālā vērtība, tāpēc vienīgais dokuments, ar ko var pierādīt, kāda ir nekustamā īpašuma vērtība, ir sertificēta vērtētāja atzinums, tāpēc gadījumos, kad nekustamā īpašuma vērtība nav acīmredzami daudz mazāka par kopējo parādu summu, parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanai ir vajadzīgs nekustamā īpašuma novērtējums, kas rada papildus izmaksas maksātnespējas procesa uzsākšanai.  

Par maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnoteikumiem (maksātnespējas pazīmēm) var izlasīt šeit.

   

     

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu ir iespējams atlikt līdz vienam gadam, ja pastāv trīs nosacījumi:

  • mājas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 eiro,

  • parādniekam ir apgādājamie (bērni), kuri dzīvo kopā ar parādnieku,

  • parādnieks un apgādājamie šajā mājā vai dzīvoklī ir deklarējuši savu adresi pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas.  

 

Taču jāatceras, ka mājas vai dzīvokļa pārdošanas atlikšana nav vienkārši parādnieka, kuram ir bērni, priekšrocība. Dzīvokļa vai mājas pārdošanas atlikšana ir paredzēta tikai vienam mērķim – lai parādniekam dotu laiku cita mājokļa sameklēšanai. Ja parādnieks ātrāk atrod citu dzīvesvietu, māju vai dzīvokli administratoram ir jāpārdod ātrāk.

   

   

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu (sk. Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?). Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, t.i. dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

Vienoties ar banku par mājas vai dzīvokļa saglabāšanu īpašumā var, ja pastāv trīs nosacījumi:

  • parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir deklarēta adrese;

  • māja vai dzīvoklis ir ieķīlāts par labu bankai;

  • vienošanās ir samērojama ar citu kreditoru interesēm, kas nozīmē, ka saglabāt īpašumā māju vai dzīvokli var tikai tad, ja citi kreditori no mājas pārdošanas neiegūs naudu savu kreditoru prasījumu segšanai (parāds bankai ir lielāks vai vienāds ar īpašuma vērtību).

Likums nosaka ļoti maz prasības par to, kādam ir jābūt šīs vienošanās saturam. Vienīgais nosacījums ir, ka parādniekam maksātnespējas procesa laikā ir jāmaksā bankai samaksa, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu.

Ja kredīts ņemts dzīvošanai paredzēta nekustamā īpašuma iegādei, celtniecībai vai remontam, parādniekam ir izdevīgi vienoties ar banku par parāda samazināšanu

Ja kreditors pilnībā dzēš aizdevuma (kredīta) parādu vai to samazina, parasti par dzēsto parādu vai tā samazināto daļu parādniekam ir jāsamaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”.

No šī noteikuma ir paredzēts izņēmums. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja kreditors un parādnieks noslēdz vienošanos (izlīgumu) līdz 2022.gada 31.decembrim, un ja kredīts:

  • ir vai ir bijis nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku (parāda nodrošināšanai ir ieķīlāts nekustamais īpašums),

  • ir ņemts ar nolūku nodrošināt sevi vai savu ģimeni ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu,

  • ir izmantots nekustamā īpašuma iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai uzlabošanai.

Atsevišķus līdz 2008.gada beigām izsniegto nekustamā īpašuma kredītu parādus kredītiestādes dzēsīs vienpusēji

Tiem parādniekiem, kuru parādi ir līdz 2008.gada beigām ņemtie kredīti, kuri savulaik bija nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, šobrīd nav vēlams steigties ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, jo, iespējams, ka viņu parādus bankas daļēji vai pilnībā vienpusēji dzēsīs (sk. Līdz 2008.gada beigām izsniegto aizdevuma saistību dzēšana). 

 

Taču jāatceras, ka saistību dzēšana ir kredītiestādes tiesība nevis pienākums, tāpēc paļauties uz to, ka saistības noteikti tiks dzēstas, nevar. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja vēlaties uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu vai jums ir citi jautājumi par maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt. 

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu