© Inese Rimdžus, 2019

Rīga, Elizabetes iela 2-320

Nekustamā īpašuma kredītu parādi

Maksātnespējas process parasti ir vienkāršs, to ir viegli uzsākt, ja parādi ir nekustamā īpašuma kredīta parādi, it īpaši, ja kredīts ir ņemts pirms 2009.gada, taču fiziskās personas maksātnespējas procesam, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums, ir dažas juridiskas nianses, priekšrocības un negatīvās puses.

Maksātnespējas procesā administrators pārdod parādniekam piederošo nekustamo īpašumu

Maksātnespējas procesa BŪTĪBA ir, ka parādniekam maksātnespējas procesā ir jāzaudē visa sava vērtīgā manta, tai skaitā nekustamo īpašumu (ar vienu izņēmumu), pretī saņemot iespēju atbrīvoties no visiem atlikušiem parādiem

"Fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju" (Maksātnespējas likuma 5.pants)

Maksātnespējas likumā ir noteikts, ka nekustamais īpašums ir jāpārdod sešu mēnešu laikā, taču nekustamo īpašumu sešu mēnešu laikā reti kad izdodas pārdot, it īpaši tad, ja pirmajā izsolē administratoram neizdodas īpašumu pārdot un ir jārīko otra izsole. Tādēļ, ja ir jāpārdod nekustamais īpašums, bankrota procedūra var ievilkties līdz pat gadam. Kamēr vēl nav pārdota visa manta, bankrota procedūru nevar pabeigt un nevar uzsākt maksātnespējas procesa otro daļu - saistību dzēšanas procedūru.

(sk. arī Kādu mantu pārdos maksātnespējas procesā un kādu nepārdos? un Maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta)

 

Fizisko personu maksātnespējas process tika ieviests buma laikā ņemto kredītu dzēšanai

Maksātnespējas procesu ir visvieglāk uzsākt un tas gandrīz vienmēr norit bez problēmām, ja maksātnespējas iemels ir pirms 2009.gada paņemtu kredītu, it īpaši nekustamā īpašuma kredītu parādi.

Visi, tai skaitā tiesneši, saprot, ka nekustamo īpašumu cenas no 2006.gada līdz 2009.gadam bija vismaz divas reizes augstākas nekā pēc 2010.gada un algas nepārtraukti palielinājās, tāpēc šajā laikā ņemtie kredīti no šodienas redzespunkta ir nesamērīgi  lieli. Neviens, tai skaitā tiesneši, nešaubās par maksātnespējas procesa uzsākšanas nepieciešamību, lai dzēstu ekonomiskā buma laikā ņemtos kredītus, un parasti arī bankas un administratori neceļ iebildumus šādos maksātnespējas procesos.

Maksātnespējas procesu var būt grūtāk ierosināt, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums

 

Maksātnespējas procesu var uzsākt tikai persona, kuras ienākumi vai manta nav pietiekami visu parādu segšanai. Ja parādniekam pieder vērtīgi īpašumi – zeme, ēka vai dzīvoklis, maksātnespējas procesu var uzsākt tikai tad, ja īpašuma vērtība ir mazāka nekā parādu summa. Attiecīgi var būt situācijas, ka ir parādi, kurus nevar samaksāt, taču maksātnespējas procesu nevar uzsākt, jo parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums.

Tiesa, kuras pienākums ir izlemt, vai parādnieka manta un ienākumi nav pietiekami visu parādu segšanai, var pārliecināties par nekustamā īpašuma vērtību tikai no parādnieka iesniegtajiem dokumentiem. Nekustamā īpašuma vērtība nav kadastrālā vērtība. Vienīgais dokuments, ar ko var pierādīt, kāda ir nekustamā īpašuma vērtība, ir sertificēta vērtētāja atzinums, tāpēc gadījumos, kad nekustamā īpašuma vērtība nav acīmredzami daudz mazāka par kopējo parādu summu, parādniekam maksātnespējas procesa uzsākšanai ir vajadzīgs nekustamā īpašuma novērtējums.  

(sk. arī Maksātnespējas procesa uzsākšanas priekšnosacījumi un Maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta)

   

Nekustamā īpašuma pārdošanu var atlikt līdz vienam gadam, ja parādniekam ir bērni

Mājas vai dzīvokļa pārdošanu ir iespējams atlikt līdz vienam gadam, ja pastāv vairāki nosacījumi:

  • Mājas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 142 287 eiro;

  • Parādniekam ir apgādājamie (bērni), kuri dzīvo kopā ar parādnieku;

  • Parādnieks un apgādājamie šajā mājā vai dzīvoklī ir deklarējuši savu adresi pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas.  

 

Taču jāatceras, ka mājas vai dzīvokļa pārdošanas atlikšana nav vienkārši parādnieka, kuram ir bērni, priekšrocība. Dzīvokļa vai mājas pārdošanas atlikšana ir paredzēta tikai vienam mērķim – lai parādniekam dotu laiku cita mājokļa sameklēšanai. Ja parādnieks ātrāk atrod citu dzīvesvietu, māju vai dzīvokli administratoram ir jāpārdod ātrāk.

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu (lai gan praksē parasti tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi un automašīnas). Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, t.i. dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

Likums nenosaka, kādai jābūt šai vienošanās. Vienīgās prasības, ko likums nosaka ir šādas:

  • parādniekam maksātnespējas procesa laikā ir jāmaksā bankai samaksa, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu;

  • parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī ir jābūt deklarētai adresei pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

  • mājai vai dzīvoklim ir jābūt ieķīlātam par labu bankai.

arrow.png
arrow.png
arrow.png

Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv