Kādu iemeslu dēļ tiesa var nedzēst saistības (parādus)?

Maksātnespējas procesa uzsākšana ne vienmēr nozīmē, ka tiks sasniegts maksātnespējas mērķis – saistību (parādu) dzēšana. Ir vairāki iemesli, kuru dēļ maksātnespējas process var tikt izbeigts, tāpēc jau pirms maksātnespējas uzsākšanas ir vēlams noskaidrot, kādi ir šie iemesli.

Ja vēlaties uzzināt, kādu iemeslu dēļ maksātnespējas procesu var izbeigt, nedzēšot saistības, un ko darīt, lai tas nenotiktu, lasiet tālāk.

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA

Jums ir parādi un neziniet, vai maksātnespēja ir piemērotākais risinājums? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu ar mums šeit

Apstākļi, kas radušies jau pirms maksātnespējas uzsākšanas, kuru dēļ izbeidz maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības

Jau pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas radušies apstākļi, kuru dēļ ir jāizbeidz fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības, ir šādi:

  • parādnieks pēdējo trīs gadu laikā ir sniedzis nepatiesu informāciju kreditoriem,

  • parādnieks pēdējo trīs gadu laikā ir slēdzis darījumus, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoriem vai kuru rezultātā ir kļuvis maksātnespējīgs,

  • parādnieks pēdējo piecu gadu laikā ir sodīts kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu samaksas;

  • parādnieks ir sodīts kriminālprocesā par kredīta izmantošanu līguma neparedzētiem mērķiem (kopš 2013.gada kriminālatbildība par to vairs nav) .

Maksātnespējas procesa izbeigšanu var ierosināt gan kreditors, iesniedzot administratoram lūgumu izbeigt maksātnespējas procesu, gan administrators un tiesa pēc savas iniciatīvas.

Jāatceras, ka tiesas bieži izbeidz maksātnespējas procesu arī tādēļ, ka parādnieks ir paņēmis pārāk daudz vai lielus kredītus, ar tik lielu kopējo ikmēneša kredīta maksājumu, ka to nav iespējams samaksāt no parādnieka ienākumiem. Tiesas uzskata, ka pēdējie parādnieka noslēgtie kredīta līgumi ir tādi, ar kuriem ir nodarīti zaudējumi tiem kreditoriem, ar kuriem noslēgti iepriekšējie kredīta līgumi, vai arī, ka parādnieks šo darījumu rezultātā ir kļuvis maksātnespējīgs.

Vienīgais drošais RISINĀJUMS ir jau pirms maksātnespējas uzsākšanas noskaidrot, vai nepastāv šķēršļi saistību dzēšanai maksātnespējas procesā, bet ja pastāv šie šķēršļi, NESTEIGTIES ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, bet pagaidīt likumā noteikto laiku.

Gadījumā, ja maksātnespējas process jau ir uzsākts, RISINĀJUMS ir izdarīt visu iespējamo, lai maksātnespējas process netiktu izbeigts, piemēram, iesniegt nepieciešamos pierādījumus un detalizētus paskaidrojumus, un darīt to ar pieredzējuša jurista palīdzību.

 

Parādnieka rīcība maksātnespējas procesa laikā, kuras dēļ var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības

Maksātnespējas procesu var izbeigt, nedzēšot saistības, ja parādnieks maksātnespējas procesa laikā:

  • ir sniedzis nepatiesu informāciju (slēpis ienākumus vai savu patieso mantisko stāvokli),

  • maksātnespējas procesa laikā nepilda likumā noteiktos pienākumus, un šo pienākumu nepildīšana būtiski apgrūtina maksātnespējas procesa efektīvu norisi.

Lai gan administratori bieži “piedraud” parādniekam izbeigt maksātnespējas procesu, tomēr gadījumi, kad minēto iemeslu dēļ izbeidz maksātnespējas procesu, ir reti, parasti tikai tad, ja parādnieks bez jebkāda iemesla nepilda administratora vairākkārtējus un pamatotus pieprasījumus.

 

Juridiskas kļūdas un pārpratumi, kuru dēļ var izbeigt maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības

Maksātnespējas procesu var izbeigt, nedzēšot saistības, dažādu kļūdu un pat pārpratumu dēļ. Piemēram, parādnieks var neuzmanīgi izlasīt administratora vēstules vai tiesas lēmumus, un tāpēc kaut ko neizdarīt vai neizdarīt savlaicīgi, vai paļauties uz to, ka visu izdarīs administrators vai paļauties, ka administrators pateiks, kad un kas ir jādara, un tāpēc izdarīt kaut ko nepareizi, kaut ko neizdarīt vai nokavēt kādu termiņu.

 

Piemēram, Bauskas tiesa izbeidza maksātnespējas procesu, nedzēšot saistības tāpēc, ka parādniece (kas pati sevi pārstāvēja tiesā), tiesas sēdes laikā acīmredzami, nesaprotot, ko tas nozīmē, bija pateikusi, ka viņa neuztur pieteikumu par saistību dzēšanas plāna apstiprināšanu un saistību dzēšanas procedūras pasludināšanu.

Jāatceras, ka administrators nav parādnieka jurists vai palīgs, un viņa pienākums nav konsultēt vai uzraudzīt parādnieku (lai gan lielākā daļa administratoru, lai atvieglotu savu darbu, pēc savas iniciatīvas to dara), tāpēc administrators var arī nepateikt parādniekam, ja parādnieks dara kaut ko nepareizi vai nav izdarījis (sk. Ko dara administrators fiziskās personas maksātnespējas procesā?).

RISINĀJUMS ir:

  • jau pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, parādnieka veicamajām darbībām procesa laikā, termiņiem un ko parādnieks drīkst un nedrīkst darīt maksātnespējas procesā,

  • lūgt pieredzējuša jurista palīdzību visos gadījumos, kad ir kāda nesaprašanās ar administratoru, administrators nav pretimnākošs, ir atkāpes no parastās procesa norises, vai ir jāsniedz paskaidrojumi administratoram, tiesai vai ir jāierodas uz tiesu.

 

Maksātnespējas procesu izbeidz, nedzēšot saistības, ja parādnieks nepilda savu pienākumu maksāt 1/3 no saviem ienākumiem kreditoriem

Bieži ir gadījumi, kad tiesas izbeidz maksātnespējas procesu, jo maksātnespējas procesa noslēgumā konstatē, ka parādnieks nav maksājis kreditoriem 1/3 no saviem ienākumiem atbilstoši saistību dzēšanas plānam vai likuma prasībām.

Lai tas nenotiktu, attiecībā uz maksājumiem kreditoriem saistību dzēšanas procedūras laikā ir jāievēro šādi noteikumi:

  • kreditoriem maksājumi ir jāveic katru mēnesi, ne ātrāk un ne vēlāk,

  • kreditoriem ir jāmaksā ne mazāk par 1/3 no saviem ienākumiem, pat ja tas ir vairāk nekā paredzēts plānā,

  • kreditoriem ir jāmaksā ne mazāk kā paredzēts saistību dzēšanas plānā, pat ja parādnieks saņem mazākus ienākumus (mazāk kreditoriem var maksāt tikai tad, ja ir izstrādāts, ar kreditoriem saskaņots un tiesā apstiprināts jauns saistību dzēšanas plāns),

  • ienākumi ir ne tikai darba alga, bet arī cita veida ienākumi, ko saņem parādnieks,

  • ne visa nauda, ko saņem parādnieks ir ienākumi, piemēram, uzturlīdzekļi un atsevišķi pabalsti no valsts vai pašvaldības nav uzskatāmi par ienākumiem,

  • nedrīkst darīt neko tādu, kas var radīt aizdomas par lielākiem ienākumiem (braukt dārgos ceļojumos, veikt lielus pirkumus, saņemt un pārskaitīt naudu citām personām, un tml.)

Tiesām nav vienota prakse šajos jautājumos, tāpēc tiesas ne vienmēr izbeidz procesu, nedzēšot saistības, ja minētās prasības nav ievērotas. Lielākoties, ja vien parādnieks procesa beigās piemaksā naudu ar tādu aprēķinu, lai kreditoriem būtu samaksāta 1/3 no ienākumiem, tiesas saistības (parādus) dzēš

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Ja jūs vēlaties uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu vai ir nepieciešama jurista palīdzība maksātnespējas procesā, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Vairāk par fizisko personu maksātnespēju:

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320