Kādu mantu pārdod maksātnespējas procesā un kādu nepārdod?

Likuma izpratnē mantu paglābt no pārdošanas nav godprātīga rīcība. Taču cilvēki vienmēr ir vairāk vai mazāk veiksmīgi to darījuši. Šī vēlme, galu galā, ir tikai dabiska.

Jautājums, kādu mantu administrators pārdos fiziskās personas maksātnespējas procesā, un ko var izdarīt, lai likumīgi paglābtu mantu no pārdošanas, ir viens no pirmajiem, kas ir jānoskaidro, un jo ātrāk to izdara, jo labāk. Vislabāk to ir darīt jau tad, kad vēl nav kavēti maksājumi. Tādā veidā ir iespējams izvairīties ne tikai no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, bet atsevišķos gadījumos pat paglābt mantu no tiesu izpildītāja vai pārdošanas maksātnespējas procesā.

Saskaņā ar likuma noteikumiem administratoram ir jāpārdod visa maksātnespējīgajai personai piederošā manta, atstājot tikai dažas mēbeles, apģērba gabalus un traukus, kā arī mantu, ko izmanto bērni. Taču praksē notiek pavisam savādāk.

Ja vēlaties noskaidrot, kas notiek ar parādnieka mantu maksātnespējas procesā, lasiet tālāk. 

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs vēlaties uzzināt, kas notiks ar jūsu mantu maksātnespējas procesā, vai jums ir citi jautājumi par fiziskās personas maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv.

   

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Kādu mantu administrators pārdod?

Administrators parasti pārdod tikai maksātnespējīgajai personai piederošo nekustamo īpašumu un automašīnas. Parasti dzīvoklis, māja, zemesgabals un automašīna ir vienīgās vērtīgās fiziskajai personai piederošās mantas. Nekustamo īpašumu un automašīnas ir viegli pārdot, tām vienmēr var atrast pircējus un pārdošanas izmaksas ir salīdzinoši nelielas salīdzinājumā ar iegūtajiem līdzekļiem. (sk. arī Maksātnespējas process, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums vai cita vērtīga manta).

Citu mantu, kas nekur nav reģistrēta, administratori pārdod ļoti reti. Administrators par to, ka maksātnespējīgajai personai pieder nekur nereģistrēta vērtīga manta, piemēram, dārglietas vai mākslas darbi, var uzzināt tikai no pašas maksātnespējīgas personas. Un, lai gan saskaņā ar likumu maksātnespējīgajai fiziskajai personai ir jāsniedz administratoram patiesa informācija par savu mantu, taču, ja viņa to neizdara, administratoram ir gandrīz neiespējami par šādu mantu uzzināt.

Administratori reizēm pārdod arī citu mantu, kura ir reģistrēta vai par kuras esamību var uzzināt no valsts iestādēm, piemēram, kapitāla daļas vai akcijas, vērtspapīrus, ieročus, bet administratori to dara tikai tad, ja šo mantu ir lietderīgi pārdot.

  

   

Kādu mantu administrators nepārdod maksātnespējas procesā?

Administratori nepārdod mantu, kuru nav lietderīgi pārdot, t.i. tādu mantu, kuru pārdodot var iegūt līdzekļus, kas nav lielāki par šīs mantas pārdošanas izmaksām. Mantas pārdošanas mērķis nav radīt neērtības maksātnespējīgajai personai, bet gan iegūt līdzekļus kreditoru prasību segšanai. Šī iemesla dēļ parasti netiek pārdotas lietotas mēbeles, apģērbi, trauki un tamlīdzīga manta (sk. arī Maksātnespējas process, ja parādniekam nepieder vērtīga manta).  

Administrators NEDRĪKST pārdot tādu mantu, ko izmanto bērni, tajā skaitā datorus, divriteņus, un tml.

Administrators NEDRĪKST pārdot arī maksātnespējīgajai fiziskajai personai piederošo mantu, kas viņai ir būtiski nepieciešama ienākumu gūšanai, t.i. darbam nepieciešamo mantu, kas var būt arī automašīna. Taču parādniekam ir jāpamato un jāpierāda, kāpēc šī manta ir nepieciešama ienākumu gūšanai.

  

  

Maksātnespējas procesā var pārdot arī laulātā mantu

Par parādiem laulātais un citi radinieki neatbild. Taču parādnieks atbild par saviem parādiem ar mantu, kas pieder abiem laulātajiem kopīgi, samērā ar viņam piederošo daļu, tāpēc administratoram ir jāpārdod arī tā laulāto kopīgās mantas daļa, kas pieder maksātnespējīgajai personai.

Jautājums, kas ir kopīgā manta un cik liela daļa no kopīgās mantas pieder katram laulātajam, ir sarežģīts, bet vēl sarežģītāk to ir noskaidrot un pierādīt juristam no malas – administratoram, it īpaši, ja neviens no laulātajiem nav ieinteresēts palīdzēt.  

Pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ir jānoskaidro, kuram laulātajam un kādā daļā pieder nekustamais īpašums (arī tad, ja tas Zemesgrāmatā ir reģistrēts uz otra laulātā vārda) vai cita vērtīga manta, lai maksātnespējas procesā nebūtu pārsteigumi un lai jau pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas varētu izdarīt visu, ko atļauj likumi, lai šo mantu pasargātu. 

  

  

No īpašumiem un mantas pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nedrīkst atbrīvoties neapdomīgi

Nereti parādnieki atdāvina vai pārdod par zemāku cenu īpašumus un automašīnas saviem radiniekiem vai draugiem, lai tiesu izpildītājs vai administrators nevarētu šo mantu pārdot. Tomēr tā ir visnepareizākā rīcībaGan Maksātnespējas likumā, gan Civillikumā ir paredzēti mehānismi, kas aizsargā kreditorus pret šādu rīcību. Maksātnespējas procesā šādus darījumus administratoram ir pienākums prasīt atzīt par spēkā neesošiem (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem maksātnespējas procesā).

  

  

Ieķīlāto māju vai dzīvokli var nepārdot, ja parādnieks un banka par to vienojas 

Maksātnespējas likums nosaka, ka visa parādnieka manta maksātnespējas procesā ir jāpārdod, atstājot parādniekam tikai pašu nepieciešamāko mantu. Taču ir viens izņēmums – maksātnespējas procesā var nepārdot ieķīlāto mājokli, tas ir, dzīvokli un māju (bet ne zemi), ja parādnieks un banka par to vienojas.

Likums atļauj parādniekam un bankai noslēgt šādu vienošanos tikai tad, ja pastāv šādi nosacījumi:

  • parādniekam šajā mājā vai dzīvoklī ir jābūt deklarētai adresei pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas;

  • mājai vai dzīvoklim ir jābūt ieķīlātam par labu bankai.

 

Likums precīzi nenosaka, kam jābūt šajā vienošanās. Vienīgā obligātā prasība ir parādniekam maksātnespējas procesa laikā maksāt bankai samaksu, kas nav lielāka par attiecīgā dzīvokļa vai mājas īres maksu.

Likums nosaka, ka banka un parādnieks, ja viņi noslēdz vienošanos par ieķīlātā dzīvokļa vai mājas saglabāšanu, var vienoties par saistības pilnīgu vai daļēju dzēšanu. Ja viņi to neizdara, maksātnespējas procesā attiecīgā saistība pret banku netiek dzēsta (sk. Kādus parādus nedzēš maksātnespējas procesā?).

  

  

Ko darīt?

 

Jāatceras, ka padomus, kā paglābt mantu un īpašumus nav iespējams atrast internetā. Arī draugu un paziņu veiksmes formulas nav ieteicams atkārtot - situācijas var būt ļoti dažādas, tiesu prakse mainās, iesaistītie spēlētāji mainās un mācās no savām kļūdām. 

 

Ieteikumi šajā sakarā ir divi. Vispirms, par savas mantas pasargāšanu ir jārūpējas ļoti savlaicīgi, un otrkārt - ar pieredzējuša jurista palīdzību, kas rūpīgi izskaidros gan ieguvumus, gan riskus tam vai citam rīcības modelim, kā arī ieteiks piemērotāko.

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs vēlaties uzzināt, kas notiks ar jūsu mantu maksātnespējas procesā, vai jums ir citi jautājumi par fiziskās personas maksātnespēju, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv.

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Vairāk par fizisko personu maksātnespēju:

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320