No kādiem parādiem varēs atbrīvoties saskaņā ar Likumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām?

Saskaņā ar jauno likumu nevarēs atbrīvoties no jebkuriem parādiem, bet tikai no atsevišķa veida parādiem, un tikai tad, ja parādu kopējā summa atbildīs noteiktiem kritērijiem.

Varēs atbrīvoties tikai no tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma 

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu patērētāja kreditēšanas līgums ir tāds līgums, ar kuru persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā.

Patērētāju kreditēšana nav gadījumos, ja fiziska persona ir ņēmusi kredītu vai noslēgusi citu kreditēšanas līgumu savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir norādījis, ka parādi, kas ir radušies no patērētāja kreditēšanas līguma, ir šādi:

  • patēriņa parāds,

  • parādkartes parāds,

  • parādlīnijas parāds,

  • ātrais parāds,

  • studiju parāds,

  • studējošā parāds,

  • parāds par precēm uz nomaksu,

  • finanšu līzinga parāds,

  • operatīvā līzinga jeb nomas parāds,

  • pilna servisa līzinga parāds,

  • lombarda parāds.

Šajā likumā paredzētajā kārtībā nevarēs atbrīvoties, piemēram, no komunālo pakalpojumu un īres maksas parādiem, parādiem par telefona sakariem, aizņēmumiem no citām fiziskajām personām, nodokļu un nodevu parādiem, administratīvajiem sodiem, pienākuma maksāt kompensācijas, galvojuma parādiem, un tml.

 

Dažus patērētāja kreditēšanas līguma parādus nevarēs dzēst

Saskaņā ar jauno likumu nevarēs atbrīvoties no atsevišķiem parādiem, neskatoties uz to, ka tie ir patērētāja kreditēšanas līguma parādi:

  • ja parādsaistības būs radušās pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas,

  • kuru pamatparāda apmērs pieteikuma iesniegšanas dienā būs vairāk nekā 80 procenti no attiecīgās parādsaistības sākotnējā apmēra,

  • ja parāds būs nodrošināts ar komercķīlu vai hipotēku (nodrošināta parāda esamība būs šķērslis attiecīgajam parādniekam izmantot likumā paredzēto parādu dzēšanu).

 

Parādu kopējais apmērs nedrīkstēs būt mazāks kā 860 eiro un lielāks kā 5000 eiro

 

Likumprojektā ir paredzēts, ka parādniekam var piemērot atbrīvošanu no parādsaistībām, ja “visu parādsaistību pamatparāda un blakus saistību kopējais apmērs pārsniedz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru normālā darba laika ietvaros, bet nepārsniedz 5000 eiro.

No likumprojekta teksta nav saprotams, vai parādsaistību apmērā tiks ieskaitīti visi parādnieka parādi, vai tikai tie parādi, no kuriem var atbrīvoties saskaņā ar šī likuma noteikumiem.

Gadījumā, ka parādu apmērā tiks ieskaitīti visi parādnieka parādi, parādnieks nevarēs atbrīvoties no parādiem, piemēram, ja viņam būs patēriņa kredīti 4500 eiro apmērā, un papildus tam parāds par komunālajiem pakalpojumiem (kas nav patērētāja kredīta parāds) 600 eiro apmērā.

Savukārt, ja parādu apmērā tiek ieskaitīti tikai tie parādi, no kuriem var atbrīvoties saskaņā ar šo likumu (patērētāja kredīta parādi), parādnieks varēs atbrīvoties no kredīta parādiem 4500 eiro apmērā, bet vienlaicīgi turpināt maksāt citus parādus, kas nav uzskatāmi par patērētāja kreditēšanas līguma parādiem, piemēram, atmaksāt radinieka doto aizdevumu.

 

Atsevišķos gadījumos varēs atbrīvoties no parādiem, ja kopējais parādsaistību apmērs pārsniegs 5000 eiro

Likums nosaka, ka kopējā parādu summā netiks ieskaitīti parādi, kuru pamatparāda apmērs būs vairāk nekā 80% no attiecīgās parādsaistības sākotnējā apmēra.

Piemēram, ja parādniekam būs viens parāds 4000 eiro apmērā, no kura būs dzēsti 20 %  no sākotnējās summas, un viens parāds 2000 eiro apmērā, no kura nebūs dzēsti 20% no sākotnējās summas, šāds parādnieks varēs izmantot jauno likumu parāda 4000 eiro apmērā dzēšanai, bet parādu 2000 eiro apmērā viņš nevarēs dzēst un viņam tas būs jāmaksā atbilstoši kredīta līguma noteikumiem. Savukārt, ja šis pats parādnieks otru parādu 2000 eiro apmērā būs dzēsis vairāk par 20 % no sākotnējās summas, viņš jauno likumu nemaz nevarēs izmantot, jo kopējās parādsaistības pārsniegs 5000 eiro. Parādus viņš varēs dzēst tikai Maksātnespējas likumā paredzētajā kārtībā.

Ko darīt?

Likumprojekts ir apstiprināts Saeimā 1.lasījumā, tāpēc visticamāk, ka likuma noteikumi tiks vēl mainīti, tāpēc šobrīd ir pārāgri pieņemt jebkādus lēmumus, vadoties tikai no likumprojekta noteikumiem. 

Tomēr jau šobrīd, ja parādnieks uzskata, ka varēs izmantot šajā likumā paredzētās priekšrocības, ir vērts: 

  •  maksāt kā pirmos tos parādus, kurus nevarēs dzēst saskaņā ar jauno likumu,

  • noskaidrot savu parādsaistību sākotnējos apmērus un samaksātās summas, un izvērtēt, kurus parādus maksāt, un kurus nemaksāt, vai kurus samaksāt daļēji, lai attiecīgi būtu vai nebūtu nomaksāti 20 % no parāda sākotnējās summas, un attiecīgi konkrēto parādu varētu ieskaitīt vai neieskaitīt kopējā parādu summā un attiecīgi dzēst vai nedzēst jaunajā likumā paredzētajā kārtībā.

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320