Varēs atbrīvoties tikai no tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līgumiem 

​

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu patērētāja kreditēšanas līgums ir tāds līgums, ar kuru persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā.

​

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir norādījis, ka parādi, kas ir radušies no patērētāja kreditēšanas līguma, ir šādi:

• patēriņa parāds,

• parādkartes parāds,

• parādlīnijas parāds,

• ātrais parāds,

• studiju parāds,

• studējošā parāds,

• parāds par precēm uz nomaksu,

• finanšu līzinga parāds,

• operatīvā līzinga jeb nomas parāds,

• pilna servisa līzinga parāds,

• lombarda parāds.

​​

Patērētāju kreditēšana nav gadījumos, ja fiziska persona ir ņēmusi kredītu vai noslēgusi citu kreditēšanas līgumu savas saimnieciskās darbības vajadzībām, noslēgusi līgumu ar fizisku personu, noslēgusi līgumu ar juridisku personu, kas nenodarbojas ar patērētāju kreditēšanu vai preču pārdošanu ar atliktu maksājumu, piemēram, ir aizņēmusies naudu no sava darba devēja.

​

Šajā likumā paredzētajā kārtībā nevar atbrīvoties, piemēram, no komunālo pakalpojumu un īres maksas parādiem, parādiem par telefona sakariem, aizņēmumiem no citām fiziskajām personām, nodokļu un nodevu parādiem, administratīvajiem sodiem, pienākuma maksāt kompensācijas, galvojuma parādiem utml.

​

 

Dažus patērētāja kreditēšanas līguma parādus nevarēs dzēst

​

Saskaņā ar jauno likumu nevarēs atbrīvoties no atsevišķiem parādiem, neskatoties uz to, ka tie ir patērētāja kreditēšanas līguma parādi:

• ja parādsaistības būs radušās pēdējo trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas;

• ja parādu segšanai parādnieks nebūs veicis maksājumus vismaz 20 procentu apmērā no parāda sākotnēja apmēra neatkarīgi no tā, vai tie ir novirzīti procentu maksājumu vai pamatparāda segšanai;

• ja parāds būs nodrošināts ar komercķīlu vai hipotēku (nodrošināta parāda esamība būs šķērslis attiecīgajam parādniekam izmantot likumā paredzēto parādu dzēšanu).

 

​

Parādu kopējais apmērs nedrīkstēs būt mazāks kā 500 eiro un lielāks par 5000 eiro

 

Likumā ir noteikts, ka atbrīvoties varēs no parādiem, ja kopējā parādnieka parādu summa būs vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā, bet nebūs lielāka par 5000 eiro. Taču no likuma teksta nav viennozīmīgi skaidrs, vai parādsaistību apmērā tiks ieskaitīti visi parādnieka parādi, vai tikai tie parādi, no kuriem var atbrīvoties saskaņā ar šī likuma noteikumiem.

​

Gadījumā, ka parādu apmērā tiks ieskaitīti visi parādnieka parādi, parādnieks nevarēs atbrīvoties no parādiem, piemēram, ja viņam būs patēriņa kredīti 4500 eiro apmērā, un papildus tam parāds par komunālajiem pakalpojumiem (kas nav patērētāja kredīta parāds) 600 eiro apmērā, jo kopējais parādsaistību apmērs pārsniegs 5000 eiro.

​

Savukārt, ja parādu apmērā tiks ieskaitīti tikai tie parādi, no kuriem varēs atbrīvoties saskaņā ar šo likumu (patērētāja kredīta parādi), parādnieks varēs atbrīvoties no kredīta parādiem arī tad, ja parādnieka kopējie parādi būs lielāki par 5000 eiro. Piemēram, ja parādniekam būs patērētāja kredīta parādi 4500 eiro apmērā un vienlaicīgi arī komunālo pakalpojumu parāds 600 eiro apmērā, parādnieka kopējo parādsaistību apmērs būs 5100 eiro, taču viņš varēs atbrīvoties no parādsaistībām, jo par parādiem tiks uzskatīti tikai patērētāja kredīta parādi (parādi, no kuriem var atbrīvoties saskaņā ar šī likuma noteikumiem).

​

​

Parādu kopējā summā netiks ieskaitīti parādi, kuri nebūs nomaksāti vismaz 20% apmērā

​

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā ir noteikts, ka kopējā parādsaistību apmērā netiek ieskaitītas parādsaistības, kuru segšanai novirzīti līdzekļi mazāk nekā 20 procentu apmērā no attiecīgo parādsaistību sākotnējā apmēra neatkarīgi no tā, vai tie novirzīti procentu maksājumu vai pamatparāda segšanai.

​

Likumā nav konkrēti rakstīts, ka no šādām parādsaistībām, kuru segšanai nav samaksāti vismaz 20 procenti, parādnieku neatbrīvos, tāpēc tikai tiesu prakse konkretizēs kā šis noteikums ir saprotams. Taču visdrīzāk tiks uzskatīts, ka likums neatļauj parādnieku atbrīvot no parādsaistībām, kuru segšanai nav samaksāti vismaz 20% no sākotnējās summas. 

​

​

Ko darīt?

​

Fizisko personu atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī, taču jau šobrīd ir zināms, no kādiem parādiem parādnieki tiks atbrīvoti un no kādiem nē, tāpēc, ja parādnieks noskaidro, ka viņš šo likumā noteikto iespēju varēs izmantot, nav vērts maksāt tos parādus, no kuriem parādnieks tiks atbrīvots. 

​

Taču parādniekam ir vērts maksāt citus parādus, no kuriem viņš netiks atbrīvots, un samaksāt patērētāju kreditēšanas līgumu parādus (tos, no kuriem parādnieku atbrīvos) vismaz 20 procentu apmērā no parāda sākotnējās summas.

​