Tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu uz vīra vai sievas ienākumiem un darba algu

​

Nevienā likumā nav noteikts, ka laulātais atbild par otra laulātā parādiem, vai ka no viena laulātā var piedzīt naudu, lai apmaksātu otra laulātā parādus, tāpēc ne kreditoriem, ne tiesu izpildītājiem nav tiesības piedzīt naudu parāda samaksai no parādnieka laulātā.

​

Izņēmums no šī noteikuma ir tikai tad, ja parādnieka laulātais pats, parakstot kādu dokumentu, ir uzņēmies atbildēt par otra laulātā parādiem. Šāda uzņemšanās atbildēt par vīra vai sievas parādiem parasti tiek noformēta, ņemot kredītu, kā galvojuma līgums vai abiem laulātajiem parakstot kredīta (aizdevuma) līgumu kā līdzaizņēmējiem, vai arī vienam laulātajam ieķīlājot savu nekustamo īpašumu otra laulātā parāda nodrošināšanai. Tomēr šajos gadījumos kreditoram, lai piedzītu naudu no laulātā, ir jāiesniedz tiesā pieteikums un jāiegūst tiesas spriedums vai lēmums par parāda piedziņu no otra laulātā.

 

​

Tiesu izpildītājs drīkst vērst piedziņu uz to vīra vai sievas mantu, kas ir uzskatāma par laulāto kopīgo mantu

​

Ja laulātie nav noslēguši laulības līgumu, uz viņiem attiecas likumu noteikumi par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. Un saskaņā ar šiem likuma noteikumiem viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām, tomēr noteikt to, kuram no laulātajiem pieder manta un kādās daļās nav nemaz tik vienkārši. 

​

Viena laulātā manta (atsevišķā manta), uz kuru tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu, lai apmaksātu otra laulātā parādus, ir: 

• ko laulātais ieguvis pirms laulībām,

• par kuru laulātie ir vienojušies kā par laulātā atsevišķo mantu un par to ir ieraksts zemesgrāmatā,

• kas ir paredzēta tikai viena laulātā personīgajai lietošanai,

• ko laulātais ir ieguvis laulības laikā bez atlīdzības, piemēram, kā mantojumu vai dāvinājumu,

• ko viens laulātais ir ieguvis laulības laikā bez otra laulātā naudas ieguldījuma vai darbības palīdzības, piemēram, iegādājies par saviem privatizācijas sertifikātiem,

• kuru viens laulātais ir iegādājies par naudu, ko viņš ir saņēmis, pārdodot citu savu atsevišķo mantu.

​

Laulāto kopīgā manta parasti (ja nevar pierādīt savādāk) ir manta, ko laulātais ir ieguvis par atlīdzību (nopērkot) laulības laikā. Uz šo mantu tiesu izpildītājs var vērst piedziņu, lai piedzītu viena laulātā parādus. 

​

 

Kāpēc tiesu izpildītāji vērš piedziņu uz mantu, kas ir reģistrēta uz vīra vai sievas vārda?

​

Parādnieki nereti dusmojas, ka tiesu izpildītāji vērš piedziņu uz īpašumu, kas pieder otram laulātajam (reģistrēts uz otra laulātā vārda), taču ne vienmēr šāda tiesu izpildītāju rīcība ir nelikumīga.

 

Tiesu izpildītāji vērš piedziņu uz mantu, kas pieder vīram vai sievai, tāpēc ka:

• nav nozīme tam, uz kura laulātā vārda manta ir reģistrēta, jo mantas reģistrācija uz viena laulātā vārda nenozīmē, ka manta pieder vienīgi šim laulātajam (nenozīmē, ka manta ir šī laulātā atsevišķā manta).

• tiesu izpildītājiem nav praktiskas iespējas pārliecināties par mantas statusu (laulāto kopīgā manta vai viena laulātā atsevišķā manta), jo šī informācija un attiecīgie dokumenti var būt tikai pašu laulāto rīcībā,

• tiesu izpildītājiem ir jāievēro likumā noteikto laulāto kopīgās mantas prezumpciju un kopējās mantas vienlīdzīga sadalījuma prezumpciju, kas paredz, ka gadījumos, kad uz vīra vai sievas vārda laulības laikā ir reģistrēta manta, ir jāpieņem (jāprezumē), ka manta ir abu laulāto kopīgā manta un ka tā abiem laulātajiem pieder vienādās daļās – (katram puse), neatkarīgi no tā, uz kura laulātā vārda šī manta ir reģistrēta.

​

Tomēr tiesu izpildītājam nav tiesības vērst piedziņu uz jebkuru mantu, kas ir reģistrēta uz parādnieka sievas vai vīra vārda, aizbildinoties, ka tā ir laulāto kopīgā manta. Reizēm no ierakstiem zemesgrāmatā ir nepārprotami redzams, ka nekustamais īpašums ir otra laulātā atsevišķā manta (manta ir iegūta pirms laulībām, reģistros ir ieraksts par īpašumu kā otra laulātā atsevišķu mantu vai ieraksts par mantas iegūšanu bezatlīdzības ceļā). Tādā gadījumā tiesu izpildītājs uz šo īpašumu piedziņu nevar vērst. To LR Senāts ir nepārprotami pateicis 2020.gada 29.aprīļa lēmumā lietā Nr. SKC-107/2020:

​

“Līdz ar to, iztrūkstot ierakstam (piemetinājumam) par laulības laikā iegūto nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu vai ipso jure atsevišķas mantas statusu, piemēram, īpašuma tiesības zemesgrāmatā ierakstītas uz mantojuma vai dāvinājuma pamata (Civillikuma 91.panta pirmās daļas 3.punkts), ir prezumējams, ka laulāto ārējās attiecībās ar trešajām personām nekustamajam īpašumam ir laulāto kopīgas mantas tiesiskais statuss”.

 

​

Ko darīt, ja tiesu izpildītājs nelikumīgi vērš piedziņu uz otra laulātā mantu?

​

Ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz laulātā mantu vai nekustamo īpašumu, nevar paļauties uz tiesu izpildītāja teikto vai rakstīto, jo diemžēl tiesu izpildītāji, lai gan ir tiesu sistēmai piederīgas personas, bieži parādniekiem nestāsta taisnību, sagroza informāciju vai pat atklāti melo. Parādnieks nevar arī cerēt, ka ar telefona sarunu vai sarunu klātienē būs iespējams tiesu izpildītāju pārliecināt nepārdot mantu. Sarunām nav juridiska spēka, un tiesu izpildītāji veic darbības un pieņem lēmumus tikai uz dokumentu nevis sarunu pamata. Turklāt, tiesu izpildītāji ir ieinteresēti pārdot nekustamo īpašumu, jo par īpašuma pārdošanu viņi saņem salīdzinājumā ar ieguldīto darbu lielu atlīdzību.

​

Parādnieka laulātajam pašam ir jāpierāda, ka manta ir viņa atsevišķā manta, uz kuru nevar vērst piedziņu (jāapgāž laulāto kopīgās mantas prezumpciju), arī tad, ja manta ir reģistrēta uz viņa vārda. To var mēģināt darīt, iesniedzot attiecīgus dokumentus kreditoram vai tiesu izpildītājam, taču, ņemot vērā tiesu izpildītāju darba stilu un to, ka tiesu izpildītājus ir ļoti grūti saukt pie atbildības pat par acīmredzamiem likumu pārkāpumiem, ir jārēķinās, ka tiesu izpildītājs visdrīzāk parādnieka iesniegtos dokumentus neņems vērā, un tāpēc bez tiesas palīdzības šo jautājumu nebūs iespējams atrisināt.

​

Likumā ir paredzēts mehānisms, ko darīt, ja tiesu izpildītājs neņem vērā parādnieka vai viņa laulātā sniegto informāciju par to, kuram no laulātajiem un kādās daļās pieder laulības laikā iegūtā manta – laulātais var iesniegt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.pantu un Civillikuma 100.pantu, lai pierādītu, ka attiecīgā manta vai nekustamais īpašums ir viņa kā laulātā atsevišķa manta, uz kuru tiesu izpildītājs nedrīkst vērst piedziņu, vai lai pierādītu, ka parādniekam laulāto kopīgajā mantā pieder mazāk nekā puse.

 

​

Kā pasargāt vīra vai sievas mantu no parādu piedziņas?

​

Pasargāt vīra vai sievas mantu, kas ir vīra vai sievas atsevišķā manta, ir iespējams, ja vien ir nepieciešami dokumenti (pierādījumi). Tomēr pasargāt tādu mantu no piedziņas, kas ir uzskatāma par laulāto kopīgo mantu, ir sarežģīti, it īpaši, ja to dara novēloti. Parasti parādnieki to mēģina darīt ar likumīgām darbībām - šķirot laulību un sadalot laulāto mantu, noslēdzot laulības līgumu, mantu atdāvinot vai noslēdzot fiktīvus mantas pārdošanas līgumus. Tomēr šādā veidā laulātā mantu reti ir iespējams pasargāt, jo likumu noteikumi aizsargā kreditoru tiesības arī pret parādnieku likumīgajām darbībām, ar kurām parādnieki izvairās no parādu samaksas – ļauj kreditoriem celt prasības pret laulāto vai bijušo laulāto, dāvanas saņēmēju, prasīt darījuma atzīšanu par spēkā neesošu u. tml.

​

Izvairīties no parāda samaksas vai apiet likuma noteikumus, lai pasargātu savu mantu no piedziņas, likuma izpratnē nav godprātīga rīcība, tomēr parādnieki to vienmēr vairāk vai mazāk veiksmīgi ir darījuši. Tomēr pasargāt laulātā mantu un nekustamo īpašumu no piedziņas bez pieredzējuša jurista palīdzības gandrīz nekad nav iespējams.

​

Arī maksātnespējas procesa uzsākšana nepasargā piedziņas vēršanu uz vīra vai sievas mantu, jo arī administratoram līdzīgi kā tiesu izpildītājam ir jāpārdod laulāto kopīgās mantas daļa, kas pieder maksātnespējīgajam parādniekam. 

 

​

Ko darīt?

 

Jautājums par mantas piederību laulāto starpā nav vienkāršs, tāpēc parādniekiem, kura laulātajam pieder laulības laikā iegūts īpašums, noteikti ir jālūdz palīdzība juristam un jādara to pēc iespējas ātrāk.

​

Ja tiesu izpildītājs jau vērš piedziņu uz laulātā mantu vai nekustamo īpašumu, parādnieks nevar paļauties uz tiesu izpildītāja teikto vai rakstīto. Šādos gadījumos ir nekavējoties jārīkojas un tikai saskaņā ar jurista ieteikumiem.