Bankām būs tiesības (bet ne pienākums) vienpusēji dzēst kredītu parādus

2020.gada 6.jūlijs

 

Saeima tuvākajā laikā apstiprinās grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ļaus bankām vienpusēji dzēst fizisko personu aizdevumu (kredīta) parādus, kas nav samaksāti 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ.

 

Kāpēc ir nepieciešami šādi noteikumi Kredītiestāžu likumā?

Civillikuma noteikumi atļauj kreditoram, tai skaitā bankai, nepiedzīt parādus (necelt prasību tiesā, nenodot izpildu rakstu piedziņai tiesu izpildītājam), taču neļauj kreditoram vienpusēji atteikties no sava parāda. Civillikuma 1862.pants nosaka, ka katram kreditoram ir tiesības atteikties no sava prasījuma, taču tam ir nepieciešama savstarpēja vienošanās starp kreditoru un parādnieku, t.i. saistības atcēlējs līgums. Kreditora vienpusēja atteikšanās no sava prasījuma pašu kreditoru nesaista, t.i. kreditors var jebkurā brīdī pārdomāt un tomēr piedzīt parādu.

Šī iemesla dēļ parādnieki nekad nevar būt droši, vai bankas no viņiem piedzīs parādus un kad bankas to darīs, savukārt kredītiestādēm parādi vienmēr ir jāatspoguļo savā grāmatvedībās uzskaitē.

Bet tajos gadījumos, kad banka ar parādnieku vienojas par parāda dzēšanu, parasti daļēju parādu dzēšanu, parādniekam (ar dažiem izņēmumiem) ir pienākums samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli no dzēstās summas.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā noteiks izņēmumu no šī Civillikuma noteikuma, un ļaus kredītiestādēm pieņemt gan sev, gan savam parādniekam juridiski saistošu lēmumu par parādu dzēšanu, Likumprojekta anotācijā ir rakstīts: "Likumprojekts paredz, ka vienpusēja kreditora rīcība saistīs (dzēsīs prasījumu) un tā būs spēkā arī tad, ja kreditors neatrod parādnieku .." 

Vienlaicīgi ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā tiks izdarīti grozījumi arī Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas noteiks, ka parādniekam šādā gadījumā nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dzēstās parāda summas.

 

Kas varēs vienpusēji dzēst parādus?

Parādus vienpusēji varēs dzēst tikai:

  • kredītiestādes, tai skaitā bankas,

  • personas, kam kredītiestādes ir cedējušas attiecīgos parādus.

 

Kādus parādus varēs vienpusēji dzēst?

Bankām nebūs tiesības vienpusēji dzēst jebkuru parādu.

Pirmkārt, bankas varēs dzēst tikai tādus parādus, kuru nesamaksāšanas iemesls būs 2008.gada ekonomiskā lejupslīde.

Otrkārt, bankas varēs dzēst ne tikai pašus aizdevuma (kredīta parādus), bet arī parādus, kas izriet no galvojuma līgumiem par šiem kredītiem.

Treškārt, bankas varēs dzēst parādus, ja parādi atbildīs visiem šiem nosacījumiem:

  • aizdevuma (kredīta) līgums būs noslēgts ar fizisko personu,

  • fiziskā persona attiecībā pret banku nebūs bijusi saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē,

  • aizdevuma (kredīta) līgums būs noslēgts un stājies spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim,

  • aizdevuma (kredīta) nodrošināšanai būs ieķīlāts nekustamais īpašums,

  • ieķīlātais nekustamais īpašums parādsaistību dēļ būs pārdots līdz 2018.gada 31.decembrim,

  • aizdevuma (kredīta) saistības bankas grāmatvedības uzskaitē ir atspoguļotas kā ārpusbilancē esošs aktīvs,

  • parādniekam nebūs uzsākts maksātnespējas process.

 

Kāda būs parādu dzēšanas kārtība?

Kredītiestādēm nebūs pienākums, bet gan tikai tiesības dzēst parādus. Izvēle, vai dzēst vai nedzēst parādus, būs atstāta pašas bankas ziņā.

Parādniekiem nebūs tiesības prasīt bankai dzēst parādus, pat tad, ja viņu parādi atbildīs visām likuma prasībām, lai tos varētu dzēst.

Parādus varēs dzēst gan pilnībā, gan daļēji.

Parādus varēs dzēst tikai līdz 2022.gada 1.jūlijam.

Kredītiestādēm būs jāapstiprina uz objektīviem un pamatotiem kritērijiem balstītu politiku un procedūru aizdevumu (kredītu) saistību vienpusējai dzēšanai, tostarp pilnīgai vai daļējai saistību dzēšanai, un jāpublicē šo politiku kredītiestādes mājaslapā internetā.

Kredītiestādei būs pienākums lēmumu par parādu vienpusēju dzēšanu paziņot:

  • Latvijas Bankas Kredītu reģistram,

  • kredītinformācijas birojam, kura biedrs ir attiecīgā kredītiestāde,

  • parādniekam uz to adresi, kas kredītiestādei ir pieejama.

Pēc parādu dzēšanas kredītiestādes vairs nevarēs “pārdomāt” un pieprasīt parādniekam maksāt to parādu vai parāda daļu, ko kredītiestāde būs vienpusēji dzēsusi.

 

Ko darīt?

Parādniekiem, kuru parādi atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem, un kuriem nav citi parādi, atsevišķos gadījumos ir vērts atlikt maksātnespējas procesa uzsākšanu un pagaidīt, jo ļoti iespējams, ka bankas dzēsīs vai dzēsīs daļēji vecos, ekonomiskās izaugsmes laikā ņemto nekustamo īpašumu kredīta parādus bez maksātnespējas procesa.

Tomēr jārēķinās, ka bankas, visticamāk dzēsīs tikai aptuveni 90% no parāda apmēra, lai saņemtu no parādnieka vismaz nelielu daļu no parāda un veicinātu to, ka parādnieki slēdz vienošanās ar banku par parādu pakāpenisku samaksu, veicot ikmēneša maksājumus. Tā rezultātā parādniekam parāds nebūs pilnībā dzēsts, bet arī nebūs tik liels, lai būtu vērts dzēst šo parādu maksātnespējas procesā.

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320