Parādnieki problēmas risina, vadoties no emocijām, nevis loģikas

​

Parādi nav emocionāla problēma, bet gan finansiāla un juridiska problēma. Taču parādnieki nereti nevis meklē jurista palīdzību, lai noskaidrotu kā pareizāk un izdevīgāk atrisināt situāciju, bet tā vietā dara darbības ar mērķi izvairīties no nepatīkamām emocijām, kas parasti nekādi neatrisina problēmas un bieži noved tikai pie vēl lielākiem sarežģījumiem.  

​

Piemēram, parādnieki tā vietā, lai meklētu risinājumu nesamaksājamiem parādiem, atdod gandrīz visu savu algu parādu samaksai, tikai lai izvairītos no nepatīkamajām emocijām, ko rada kreditoru un parādu piedzinēju zvani un vēstules, lai gan loģiski skatoties uz situāciju, ir skaidrs, ka ātrāk vai vēlāk visu kredītu samaksai naudas nepietiks, un tāpēc cenšanās maksāt visus kredītus ir bezjēdzīga un nevajadzīga naudas tērēšana.

​

Diemžēl reizēm parādnieki ir tādā emociju varā, ko vēl vairāk pastiprina parādu piedzinēji, ka pat nav spējīgi risināt problēmas, rīkoties loģiski un ieklausīties padomos. Emociju varā parādnieki nereti paraksta vienošanās ar negodprātīgiem juristiem un samaksā viņiem lielas summas par vēl nesniegtiem pakalpojumiem, vai nemaz nenoskaidrojot, ko tieši jurists darīs.

 

​

Parādnieki novēloti sāk risināt parādu problēmas

​

Jo ātrāk parādnieks noskaidro visus iespējamos rīcības variantus un savas iespējas, jo labāk. Savlaicīgi risinot finansiālās problēmas, ir daudz lielākas iespējas pasargāt savu īpašumu no piedziņas vēršanas uz to, parādnieks var ietaupīt vairāk naudas un neizdarīt nepareizus vai pārsteidzīgus soļus, kas parādnieka situāciju var sarežģīt vai vēlāk var apgrūtināt maksātnespējas procesa veiksmīgu norisi.

​

 

Kredītu ņēmēji brīdī, kad pietrūkst naudas kredītu maksājumu veikšanai, ņem papildus aizņēmumus vai pārkreditējas

​

Parādu problēmas reti ir iespējams veiksmīgi un izdevīgi atrisināt, ņemot papildus kredītus vai aizņemoties no draugiem vai radiem. Šāda rīcība tikai palielina parādu apmēru, pasliktina parādnieka finansiālo situāciju un bieži sabojā attiecības arī ar tuviniekiem un draugiem, kuriem parādnieks nevar atdot naudu.

​

Lai gan reizēm parādniekam tiešām ir jāpārkreditējas vai jāņem jaunus aizņēmumus, it īpaši gadījumos, kad parādniekam pieder vērtīgs nekustamais īpašums, tomēr lielākajā daļā gadījumu finansiāli izdevīgāk ir savlaicīgi  meklēt citus risinājumus, piemēram, pārtraukt veikt maksājumus un pēc kāda laika uzsākt maksātnespējas procesu.

 

​

Parādnieki klausa ieinteresētu personu un nespeciālistu padomus

​

Tas ir tikai saprotami, ka parādu piedzinēji kā vienīgo parādu risinājumu norādīs parāda samaksu, ka nekustamā īpašuma mākleris kā labāko parādu risinājumu piedāvās parādniekam piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu, ka kredītu devēji kā vienīgo risinājumu uzskatīs papildus kredīta izsniegšanu vai pārkreditēšanos, ka jurists, kas nodarbojas tikai ar maksātnespējas procesiem, kā vienīgo parādu risinājumu piedāvās tūlītēju maksātnespējas procesa uzsākšanu.

​

Parādi ir finansiāla un juridiska problēma, tāpēc to ir jārisina tikai ar jurista palīdzību, kas darbojas attiecīgajā jomā un kas nav ieinteresēts piedāvāt tikai vienu konkrētu risinājumu. Jurists varēs ieteikt pareizāko un finansiāli izdevīgāko parādu risinājuma variantu, izskaidrot katra risinājuma sekas, priekšrocības un ar to saistītos riskus, kā arī palīdzēt realizēt attiecīgo risinājumu.

 

​

Parādnieki tic parādu piedzinēju un kredītu devēju teiktajam

​

Kreditoru un parādu piedzinēju mērķis ir panākt, ka parādnieks maksā parādus, tāpēc nevar cerēt, ka viņi teiks parādniekam taisnību par parāda nemaksāšanas sekām vai parādnieka iespējām citādāk atrisināt parādu problēmas kā tikai samaksājot visu parādu. Šī iemesla dēļ kreditori un parādu piedzinēji stāsta visdažādākos pārspīlējumus, melus un puspatiesības, bet noklusē parādniekam izdevīgu informāciju (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?).

​

Piemēram, parādu piedzinēji vienmēr draud parādniekiem, ka viņiem no konta tiks noņemta nauda un viņi nevarēs lietot bankas kontu un karti, bet nepasaka, ka to varēs izdarīt tikai tiesu izpildītājs pēc tam, kad parāds tiks piedzīts ar tiesas lēmumu, un noklusē to, ka tiesu izpildītājs var paņemt tikai 30 līdz 50 % no algas, turklāt atstājot parādniekam vismaz 500 eiro katru mēnesi, kā arī nesaka parādniekiem, ka viņiem pastāv daudz citas iespējas kā tikt pie sava konta un bankas kartes.

​

Reizēm parādu piedzinēju draudi ir pavisam absurdi, taču parādnieki arī tiem notic. Piemēram, parādnieki notic, ka parādu piedzinēji ieradīsies pie parādnieka uz mājām, ka parādniekam tiks atņemtas mēbeles un datori, ka parādu dēļ parādniekam tiks atņemti bērni vai ierosināts kriminālprocess (sk. Kriminālatbildība par parādu nemaksāšanu), ka parādniekam pakaļ atbrauks policija un piespiedu kārtā aizvedīs uz policiju (sk. Ko drīkst un ko nedrīkst darīt parādu piedzinēji?).

​

 

Parādnieki nepamatoti baidās no parādu piedziņas

​

Parādnieki bieži uztver parādu piedziņu kā kaut ko ļoti briesmīgu, uzskata, ka parādu piedzinēji vai tiesu izpildītājs izdarīs kaut ko šausmīgu un parādu piedziņa ir vissliktākais, kas var notikt. Tomēr parādnieki nemaz nezina un nenoskaidro, ko tieši var izdarīt parādu piedzinēji vai tiesu izpildītāji (sk. Kā notiek parādu piedziņa?).

​

Saskarsme ar parādu piedzinējiem patiešām ir ļoti nepatīkama (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus?), un tiesu izpildītājs (nevis parādu piedzinēji) parādus tiešām var piedzīt piespiedu kārtā, kā arī pārdot parādniekam piederošo nekustamo īpašumu un automašīnas (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

​

Tomēr daudzos gadījumos parādnieka finansiālo situāciju parādu piedziņa var pat uzlabot, jo pēc kredīta līguma izbeigšanas samazinās par kredītu maksājamie procenti, un tiesu izpildītājs ir tiesīgs atvilkt no parādnieka algas mazāku summu, nekā parādnieks pats labprātīgi maksā kreditoriem.

​

 

Parādnieki nepamatoti uzskata, ka tiesu izpildītājs nevarēs pārdot nekustamo īpašumu

​

Nereti parādnieki nepamatoti cer, ka tiesu izpildītājs nepārdos parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ, ka parādniekam nav cita dzīvesvieta, ar parādnieku kopā dzīvo nepilngadīgi bērni, parādniekam ir mazi ienākumi, parādnieks ir pensionārs, invalīds vai maznodrošināta persona, nekustamais īpašums ir ieķīlāts bankai utml.

​

Tā ir taisnība, ka tiesu izpildītājs neliela parāda piedziņai nedrīkst pārdot vērtīgu nekustamo īpašumu, taču, ja tiesu izpildītājs ilgstoši neko nevar piedzīt no parādnieka vai parāds ir salīdzinoši liels, tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu pārdos, neskatoties ne uz kādiem citiem apstākļiem.

 

​

Parādnieki neapdomīgi atbrīvojas no nekustamā īpašuma, lai kreditori uz to nevarētu vērst piedziņu

​

Vēlme pasargāt nekustamo īpašumu no parādu piedziņas ir dabiska, taču likumi aizsargā kreditorus pret šādu negodprātīgu parādnieku rīcību.

​

Visnepareizākais, ko parādnieks var izdarīt, ir uzdāvināt savu īpašumu, pārdot to par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, vai, šķirot laulību, bez pietiekoša pamatojuma piekrist, ka tiesības uz īpašumu paliek otram laulātajam.

​

Nekustamo īpašumu bieži ir iespējams pasargāt no piedziņas, tomēr to sekmīgi var izdarīt tikai tad, ja parādnieks rīkojas ļoti savlaicīgi un tikai ar pieredzējuša jurista palīdzību.

 

​

Parādnieki neizdara visu iespējamo, lai kreditori nevarētu vērst piedziņu uz parādniekam piederošo īpašumu vai parāda nodrošināšanai ieķīlāto īpašumu

​

Ja parādniekam ir daudzi kredīti, un viens no tiem ir nekustamā īpašuma kredīta parāds, vai arī viens no kredītiem ir nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, tiesu izpildītājs var pārdot arī parādniekam piederošo īpašumu vai ieķīlāto īpašumu. Lai no šādas situācijas izvairītos, parādnieki neapdomīgi mēģina pārkreditēties, ņemt papildus kredītus, bet ja to nav iespējams izdarīt, samierinās ar nekustamā īpašuma zaudēšanu.

​

Taču šādas situācijas ne vienmēr bezcerīgas, un nekustamo īpašumu bieži ir iespējams paglābt, arī tad, ja parādniekam nav naudas visu savu parādu samaksai.

 

​

Parādnieki nesūta tiesai iebildumus pret parādu piedziņu brīdinājuma kārtībā

​

Parāda piedziņa brīdinājuma kārtībā parasti ir pirmais līdzeklis, ar ko parādu piedzinēji un kreditori mēģina iegūt tiesas lēmumu, kas nepieciešams parāda piedziņai piespiedu kārtā ar tiesu izpildītāja palīdzību (sk. Kas ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā?).

​

Parādnieki šos tiesas brīdinājumus saņem, taču nenosūta tiesai atpakaļ veidlapu ar norādi, ka nepiekrīt prasībai, kā rezultātā tiesa ātri un parādniekam nezinot pieņem lēmumu par parāda piedziņu, ko savukārt var nodot piespiedu piedziņai tiesu izpildītājam.

​

Nepiekrišana prasībai nenozīmē, ka kreditors pēc tam parādu nevarēs piedzīt tiesas ceļā parastajā kārtībā, taču ar nepiekrišanu parādu piedziņai brīdinājuma kārtībā var atlikt parādu piedziņu, un tā dod iespēju parādniekam iebilst pret prasību, kad kreditors ceļ tiesā prasību parastajā kārtībā.

​

 

Parādnieki neaizstāv savas tiesības tiesā

​

Parādu piedzinēju un kreditoru prasības ne vienmēr ir pamatotas, bieži kredītu devēji ir noteikuši pārāk augstas procentu likmes un pieprasījuši veikt nelikumīgas kredīta pagarināšanas maksas. Parādnieki reizēm var tiesā izmantot arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās patērētāju priekšrocības, piemēram, prasīt samazināt maksājamo procentu apmēru.

​

Aizstāvot savas tiesības tiesā parādnieks var arī aizkavēt sprieduma stāšanos spēkā (un attiecīgi piespiedu piedziņu ar tiesu izpildītāja palīdzību) uz daudziem mēnešiem, bet reizēm arī uz gadiem.

​

​

Parādnieki neprasa sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos

​

Civilprocesa likums atļauj tiesai pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes kārtību, tai skaitā tiesa var sadalīt naudas piedziņu termiņos, parasti nosakot katru mēnesi maksājamo summu. 

​

Lūdzot tiesu pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes sadalīšanu termiņos, parādnieks var nodrošināties, ka viņam katru mēnesi ir jāmaksā mazāka summa, nekā piedzītu tiesu izpildītājs (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).  Un, ja parādnieks pilda tiesas lēmumu par sprieduma izpildi labprātīgi (maksā naudu katru mēnesi kreditoram), parādniekam nav jāmaksā tiesu izpildītājam sprieduma izpildes izdevumi, kas ir 15% no piedzītās summas.

​

 

Parādnieki par ātru uzsāk maksātnespējas procesu

​

Parādnieki reizēm ļoti vēlas pēc iespējas ātrāk atrisināt parādu problēmas, tāpēc uzsāk maksātnespējas procesu par ātru, kā rezultātā maksātnespējas process tiek izbeigts nedzēšot parādus (sk. Šķēršļi saistību dzēšanai maksātnespējas procesā), vai tiek dzēsta tikai daļa parādu, jo maksātnespējas procesa laikā vai drīz pēc tā pabeigšanas parādniekam rodas jauni parādi.

​

Maksātnespējas process ir nopietns un dārgs solis, tāpēc pirms tā uzsākšanas ir rūpīgi un ar pieredzējuša jurista palīdzību jāizvērtē, vai maksātnespēja ir piemērotākais risinājums un kad ir piemērotākais brīdis tā uzsākšanai (sk. Kas jānoskaidro pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas?)

 

​

Parādnieki par vēlu uzsāk maksātnespējas procesu

​

Bieži ir situācija ir tieši pretēja – parādnieki neuzsāk maksātnespējas procesu, lai arī viņi jau daudzus gadus atpakaļ to būtu varējuši izdarīt bez jebkādiem riskiem. It īpaši tas attiecas uz tiem parādniekiem, kuru parādi ir līdz 2008.gada beigām ņemto kredītu parādi (sk. Nekustamā īpašuma kredītu parādu dzēšana maksātnespējas procesā).

 

​

Parādnieki nepamatoti baidās no maksātnespējas procesa

​

Parādnieki nereti maksātnespēju uzskata par kaut ko ļoti sarežģītu, grūti realizējamu, pat pazemojošu vai apkaunojošu, tāpēc ilgi nemaz neapsver maksātnespējas procesu kā parādu risināšanas veidu.

​

Maksātnespējas process ne vienmēr ir piemērotākais parādu risinājums, tam ir arī negatīvas sekas, taču maksātnespējas process nav nemaz tik sarežģīts un parasti norit bez jebkādiem starpgadījumiem, un lielākoties visi laika, pūļu un naudas tēriņi, kas saistīti ar maksātnespējas procesu, atmaksājas daudzkārt.