Pirmās parāda nemaksāšanas sekas ir kredīta līguma izbeigšana

 

Kamēr kredīta līgums ir spēkā, parādniekam ir pienākums maksāt tikai līgumā paredzētos ikmēneša maksājumus. Kredīta devējam nav tiesības prasīt samaksāt uzreiz visu parādu.

 

Ja parādnieks ilgstoši (parasti vairākus mēnešus), neveic kredīta maksājumus, pirmais, ko dara kredīta devējs, ir kredīta līguma izbeigšana – kredīta devējs nosūta kredīta ņēmējam paziņojumu, ka līgums ir izbeigts. 

 

Līguma izbeigšanai ir negatīvās sekas - parādniekam rodas pienākums nekavējoties atmaksāt kreditoram visu neatmaksātā kredīta pamatsummu, kā arī papildus maksāt kavējuma procentus un līgumsodu.

 

Tomēr līguma izbeigšanai ir arī pozitīvas sekas. Nereti kredīta līguma izbeigšana parādniekam ir izdevīgāka nekā parāda maksāšana saskaņā ar līgumu, jo par laiku pēc līguma izbeigšanas kreditors ir tiesīgas prasīt tikai 6 % gadā no pamatparāda apmēra, nevis līgumā paredzētos kredīta procentus, nokavējuma procentus un citus maksājumus, kas parasti ir daudzreiz lielāki, un bieži pat ir nelikumīgi, jo pārsniedz likumā noteiktos kredīta izmaksu ierobežojumus.

 

 

Pēc līguma izbeigšanas parādu mēģina atgūt parādu piedzinēji

 

Parasti pēc tam, kad kredīta līgums ir izbeigts, kreditori vai nu paši piedzen parādu, vai nodod parādu piedziņai parādu piedziņas uzņēmumam, vai arī cedē (pārdod) parādu uzņēmumam, kurš nodarbojas ar parāda piedziņu.

 

Parādu piedziņa pirms tiesas (ārpustiesas parādu piedziņa) saskaņā ar likumu ir tikai rakstiski un mutiski atgādinājumi parādniekam nokārtot savas saistības (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1.panta 6.daļa), taču faktiski parādu piedzinēji izmanto nepatīkamas psiholoģiskās ietekmēšanas un iebiedēšanas metodes, kuru mērķis ir piespiest parādnieku maksāt parādu (sk. Kā parādu piedzinēji piedzen parādus? un Ko drīkst un nedrīkst darīt parādu piedzinēji?).

 

Jāatceras, ka kreditoriem un parādu piedzinējiem pirms attiecīga tiesas lēmuma iegūšanas bez parādnieka piekrišanas:  

• nav tiesības ierasties pie parādnieka uz mājām vai darba vietu,

• nav tiesības un nav arī praktiskas iespējas nobloķēt parādnieka kontu, noņemt naudu no parādnieka konta (izņemot gadījumu, ja kreditors ir tā banka, kurā parādniekam ir atvērts konts) un pārdot parādniekam piederošo mantu.

​

 

 

Kā notiek parādu piespiedu piedziņai nepieciešamā tiesas lēmuma vai sprieduma iegūšana?

 

Ja aptuveni 3 līdz 6 mēnešu laikā kreditoram vai parādu piedzinējiem neizdodas panākt, ka parādnieks samaksā parādu vai noslēdz vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu, parādu piedzinēji vēršas tiesā. Tiesas lēmums vai spriedums ir nepieciešams, lai parādu varētu piedzīt tiesu izpildītājs piespiedu kārtā.

 

Reizēm kreditori un parādu piedzinēji tiesā nevēršas ilgi, pat vairākus gadus.

 

1. Tiesas lēmuma iegūšana, izmantojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā

 

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā parasti ir pirmais mēģinājums iegūt parāda piedziņai nepieciešamo tiesas lēmumu, jo tas ir ātrs, vienkāršs un lēts veids, kā tiesa, nerīkojot tiesas sēdi un nepārbaudot pierādījumus, ja parādnieks neiebilst, pieņem lēmumu par parāda piedziņu.

 

Brīdinājuma kārtībā tiesā var piedzīt tikai parādu līdz 15 000 eiro. Ja parāda apmērs ir lielāks, kreditors var iesniegt prasību tiesā tikai parastajā kārtībā.

 

Parādnieks vienkārši var novērst tiesas lēmuma pieņemšanu brīdinājuma kārtībā, jo tiesa nevar pieņemt lēmumu par parāda piedziņu, ja:

• parādnieks nav saņēmis brīdinājumu (nav aizgājis uz pastu pakaļ ierakstītajai vēstulei),

• ja parādnieks ir saņēmis brīdinājumu, bet ir nosūtījis tiesai atbildi, ka nepiekrīt prasībai.

 

Ja tiesa lēmumu par parāda piedziņu ir pieņēmusi, bet parādnieks uzskata, ka tiesas lēmums nav pamatots un grib šo lēmumu pārsūdzēt, to var izdarīt, 3 mēnešu laikā no attiecīgā lēmuma nosūtīšanas dienas ceļot prasību tiesā.

​

Ja tiesa atsaka pieņemt lēmumu par parāda piedziņu brīdinājuma kārtībā, kreditoram ir divas iespējas:

• iesniegt prasību tiesā vienkāršotās procedūras kārtībā (kā maza apmēra prasību), ja parāda apmērs ir līdz 2500 eiro (sk. Kā notiek parādu līdz 2500 eiro piedziņa tiesā (vienkāršotā procedūra)?),

• iesniedz tiesā prasības pieteikumu parastajā kārtībā, ja parāds ir lielāks par 2500 eiro.

​

​

2. Tiesas sprieduma iegūšana maza apmēra (līdz 2500 eiro) parāda piedziņai

 

Jautājuma par mazu parādu (līdz 2500 eiro) piedziņu izlemšana tiesā notiek nedaudz atšķirīgā procesā (vienkāršotā procedūrā) nekā lielāku parādu piedziņa (Kā notiek parādu līdz 2500 eiro piedziņa tiesā (vienkāršotā procedūra)?). Galvenie izņēmumi no parastās kārtības ir šādi:

• šajās lietas parasti nenotiek tiesas sēdes un parādniekam uz tiesu nav jāiet, bet tiesa pieņem spriedumu uz rakstveida dokumentu pamata;

• šajās lietās tiesas spriedumu ir grūtāk pārsūdzēt, jo tiesa var arī atteikties pieņemt apelācijas sūdzību.

 

Parādnieks var vispār nereaģēt uz šo pieteikumu un citiem tiesas dokumentiem, un tiesas lēmums tiks pieņemts, pamatojoties uz tiesai iesniegtajiem dokumentiem.

 

Taču kreditoru un parādu piedzinēju tiesai iesniegtie pieteikumi bieži ir nepamatoti, parāda aprēķins ir nepareizs un aprēķinātie procenti kopā ar jau samaksātiem procentiem, pagarināšanas maksām un citiem maksājumiem pārsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktos ierobežojumus, tāpēc parādniekam ir ieteicams:

• rūpīgi pārbaudīt no tiesas atsūtītos dokumentus un iepazīties ar visiem dokumentiem, ko kreditors ir iesniedzis,

• pārbaudīt parāda aprēķina pareizību, likumību un salīdzināt ar parādnieka rīcībā esošajiem dokumentiem un parādnieka veiktajiem maksājumiem,

• iesniegt tiesai attiecīgus paskaidrojumus un pierādījumus, ja prasībā norādītais parāda apmērs ir par lielu.

 

Jāatceras, ka parādniekam savas tiesības ir jāaizstāv pašam, iesniedzot tiesai iebildumus pret prasību un attiecīgus pierādījumus. Ja parādnieks neko nedara, tiesa var pieņemt nepamatotu un nepareizu spriedumu.

 

 

3. Tiesas lēmuma iegūšana parastajā kārtībā

 

Parāda piedziņa tiesā parastajā kārtībā ir ilgs process, ko parādnieks, pārsūdzot tiesas spriedumus (par pārsūdzēšanu gan ir jāmaksā valsts nodevas), var aizkavēt pat uz vairākiem gadiem.

 

Atšķirībā no iepriekš aprakstītajiem parādu piedziņas veidiem tiesā, pieņemot lēmumu par parāda piedziņu parastajā kārtībā, tiesa rīko tiesas sēdes (ar izņēmumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ), uz kurām aicina ierasties arī parādnieku.

 

Parādnieks var ignorēt arī šo tiesas procesu, taču ar vienu noteikumu – parādniekam ir jāpaziņo tiesai, ka neieradīsies uz tiesas sēdi un jālūdz tiesu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Tomēr parasti arī tad, ja parādnieks neko nedara, tiesas nekādas sankcijas parādniekiem nepiemēro.

 

Arī šajā procesā kreditori un parādu piedzinēji var iesniegt nepamatotus pieteikumus, tāpēc parādniekam savas tiesības ir jāaizstāv pašam līdzīgi kā vienkāršotā procedūrā.

 

 

Tiesu izpildītāja veiktā piedziņa

 

Tikai tad, kad kreditors ir ieguvis tiesas spriedumu vai lēmumu par parāda piedziņu pret parādnieku, parādu var piedzīt tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājiem atšķirībā no parādu piedzinējiem ir tiesības veikt darbības parāda piedziņai piespiedu kārtā (bez parādnieka piekrišanas) - noņemt naudu no bankas konta, pārdot parādnieka mantu un atvilkt daļu no darba algas (sk. Kā tiesu izpildītāji piedzen parādus?).

 

Tiesu izpildītāja piedziņai visneizdevīgākās sekas ir tad, ja parādniekam pieder nekustamais īpašums (dzīvoklis, māja vai zeme) vai automašīnas, jo tiesu izpildītājs šo mantu var pārdot, ja parāds ir salīdzinoši liels un no parādnieka algas nav iespējams atvilkt naudu parādu dzēšanai.

​

Tiesu izpildītājs vērš piedziņu arī uz parādnieka darba algu, taču viņš nav tiesīgs piedzīt visu algu, bet gan tikai 30% no darba algas (ja ir viens tiesas lēmums par piedziņu) vai 50 % (ja ir divi vai vairāk tiesas lēmumi). Turklāt, tiesu izpildītājam parādniekam katru mēnesi ir jāatstāj vismaz 500 eiro un papildus 64 eiro par katru parādnieka nepilngadīgo bērnu, kas nozīmē, ka no tiem parādniekiem, kam ir maza darba alga, tiesu izpildītājs nevar piedzīt neko.

​

Ja parādu piedzen tiesu izpildītājs, viņš ir tiesīgs saņemt savu atlīdzību, ko piedzen no parādnieka (sk. Kāda ir tiesu izpildītāju atlīdzība?).

 

 

Ko darīt?

 

Parādi nekur nepazudīs, un kreditori ātrāk vai vēlāk kaut ko darīs, lai piedzītu parādus, taču tas nebūt nenozīmē, ka vienīgā un labākā iespēja ir par katru cenu maksāt parādus, neatļaujoties nopirkt pat visnepieciešamākās lietas vai dzīvojot uz citu ģimenes locekļu rēķina.

 

Bieži tieši patēriņa kredīti ir paņemti ar tik lieliem procentiem un mēnesī maksājamā summa ir tik liela, ka izdevīgāk var būt nemaksāt kredītus saskaņā ar līguma noteikumiem, bet sagadīt, ka kredīta devējs izbeidz līgumu un maksāt kredītu kā parādu.

 

Ja kredītu parādi ir lieli un tos nav iespējams samaksāt, izeja ir arī fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros šos parādus var dzēst.

 

Katra situācija ir savādāka un nav visiem piemērots viens risinājums, tāpēc no internetā izlasītās informācijas vai draugu un paziņu pieredzes vai ieteikumiem nevar vadīties. Vispareizāko un finansiāli izdevīgāko lēmumu par parādu risinājumiem var pieņemt, tikai konsultējoties ar juristu, kas pārzina gan maksātnespējas, gan patērētāju tiesību aizsardzības, gan parādu piedziņas jomas (sk. Ar ko sākt, ja ir radušās grūtības samaksāt parādus?) . Mūsu pieredze rāda, ka bieži pat pusstundas konsultācijas laikā pie jurista, kas izmaksā vien pāris desmitu eiro, var atrast vienkāršus un viegli īstenojamus risinājumus, kas parādniekam ļauj ietaupīt daudzus simtus un pat tūkstošus eiro.