Augstākā tiesa ir atzinusi, ka dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs par dāvinātāja parādiem

2019.gada 2.aprīlis

Bieži parādnieki, lai izvairītos no piedziņas vēršanas uz mantu, parasti nekustamo īpašumu, šo mantu atdāvina. Līdz šim šādos gadījumos kreditori varēja celt prasību pret dāvanas saņēmēju, bet piedziņu vērst tikai uz attiecīgo atdāvināto mantu, bet ne dāvanas saņēmēju personīgi. Tomēr Augstākā tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr. C15225415, SKC-113/2019 ir nonākusi pie cita secinājuma - ka dāvanas saņēmējs ir atbildīgs par dāvinātāja parādiem personīgi, ja dāvināto mantu viņš ir pārdevis tālāk.

 

Civillikuma 1927.pants nosaka, ka kreditori var vērst piedziņu pret parādnieka atdāvināto mantu

Civillikuma 1927.pants nosaka:

“1927. Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, nevien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.”

Līdz šim tiesas šo likuma noteikumu ir tulkojušas tādejādi, ka dāvanas saņēmējs ir atbildīgs par dāvinātāja parādiem, kas tam bija dāvināšanas brīdī, bet tikai ar dāvināto mantu, t.i., kreditori var vērst piedziņu tikai uz atdāvināto mantu (prasīt apmierinājumu no dāvanas), bet nevar celt prasību pret dāvanas saņēmēju personīgi.

 

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Civillikuma 1927.pants ļauj piedziņu vērst arī pret dāvanas saņēmēju personīgi, ja dāvinātā manta ir pārdota

Augstākās tiesas Senāts ar 2019.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr. C15225415, SKC-113/2019 ir atzinis:

“Ja Civillikuma 1927.pants paredz kreditora tiesības vērst piedziņu uz dāvanu (nekustamo īpašumu šajā lietā), bet dāvana apdāvinātā mantā vairs neatrodas, var izdarīt secinājumu, ka prasība vērst piedziņu uz naudu, ko apdāvinātā persona ieguvusi, pārdodot dāvanu trešajai personai, ir pieļaujama.”

Augstākā tiesa ir nepārprotami pateikusi, ka:

- dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs (no dāvanas saņēmēja var piedzīt naudu) par dāvinātāja parādiem, ja viņš uzdāvināto mantu ir pārdevis,

- dāvanas saņēmējs ir personīgi atbildīgs kreditoriem par dāvinātāja parādiem nevis visā apmērā, bet tikai tādā apmērā, par kādu viņš ir pārdevis uzdāvināto mantu.

 

Ko darīt?

Tiem, kuriem parādos nonākušie radinieki vai draugi ir atdāvinājuši savus īpašumus (arī tad, ja tas ir bijis dāvinājums atlīdzības nozīmē), vēl ilgi – 10 gadus – pastāv risks, ka radinieku vai draugu kreditori pret viņiem var celt prasības, pat tad, ja dāvināto īpašumu viņi jau ir pārdevuši.

Lai izvairītos no iespējamām kreditoru prasībām, šādos gadījumos vislabākais risinājums ir izdarīt visu iespējamo, lai pasargāt gan savu, gan kā dāvanu saņemto mantu (īpašumus un automašīnas) no iespējamiem kreditoru prasījumiem.

Savukārt parādniekiem, kas ir atdāvinājuši savus īpašumus, nav ieteicams uzsākt maksātnespējas procesu vismaz 3 gadus  pēc savas mantas atdāvināšanas, jo mantas dāvinājuma līgumi ir tie līgumi, kurus administratori maksātnespējas procesā vienmēr prasa atzīt par spēkā neesošiem (sk. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem maksātnespējas procesā).

Jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa uzsākšana var būt pamudinājums kreditoriem celt prasību pret dāvanas saņēmēju, jo administratoram maksātnespējas procesa ietvaros ir iespējas iegūt daudz vairāk informāciju par parādnieka iepriekš slēgtajiem darījumiem nekā kreditoriem, tāpēc administrators var noskaidrot un sniegt kreditoriem informāciju par dāvinājuma līgumiem, par ko kreditoriem iepriekš nebija zināms.  

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA MAKSĀTNESPĒJAS JAUTĀJUMOS

Ja jūs vēlaties uzsākt fiziskās personas maksātnespēju vai jums ir citi jautājumi par maksātnespējas procesu, zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv.  Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu ar mums šeit

Parādu dzēšana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas norises atšķirības

Maksātnespējas procesa uzsākšana

Maksātnespējas procesa norise

Ierobežojumi, iespējamās problēmas un maksātnespējas negatīvās sekas

Dokumenti fiziskās personas maksātnespējas procesā

Maksātnespējas alternatīvas

Parādu piedziņa un atbildība par parādu nemaksāšanu

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320