2021.gada 16.jūnijā

 

Saeima 2021.gada 15.jūnijā apstiprināja likumu, ar kuru tiek ieviests jauns maksātnespējas veids kredītu un citu kreditēšanas pakalpojumu parādu līdz 5000 eiro dzēšanai, un kuru varēs izmantot personas ar nelieliem ienākumiem.

​

ĪSUMĀ: 

  

- Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī.

   

- Saskaņā ar jauno likumu varēs dzēst tikai atsevišķa veida parādsaistības un tikai ierobežots personu loks.

​

- Saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām varēs tikai personas ar nelieliem ienākumiem, kas atbilst daudziem nosacījumiem.

   

- Saskaņā ar jauno likumu varēs atbrīvoties tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem.

 

Ja vēlaties uzzināt vairāk, lasiet tālāk. 

​

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī

​

Pagaidām likumā paredzēto atbrīvošanu no parādsaistībām nevar izmantot, jo likums stāsies spēkā tikai 2022.gada 1.janvārī.

​

Taču parādnieki var jau šobrīd veikt nepieciešamās darbības, lai viņi atbilstu šī likuma prasībām, piemēram, nokārtot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.

 

​

Saskaņā ar jauno likumu varēs dzēst tikai atsevišķa veida parādsaistības un tikai ierobežots personu loks

​

Jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu gaida daudzi parādnieki, kuri  nevar samaksāt patēriņa kredītus, taču daudziem no viņiem likuma noteikumi sagādās vilšanos. Jaunajā likumā paredzēto iespēju atbrīvoties no parādsaistībām varēs  izmantot tikai ļoti ierobežots parādnieku loks, turklāt atbrīvoties nevarēs no visiem parādiem.

 

​

Saskaņā ar jauno likumu atbrīvoties no parādsaistībām varēs tikai personas ar nelieliem ienākumiem, kas atbilst daudziem nosacījumiem

​

No parādiem saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu varēs atbrīvoties tikai ierobežots parādnieku loks (sk. Kuri parādnieki varēs atbrīvoties no parādsaistībām saskaņā ar jauno likumu?). Galvenās prasības, kurām parādniekam būs jāatbilst, ir šādas:

• parādnieks pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis Latvijas Republikas nodokļu maksātājs (kas ir statuss, kas nav atkarīgs no tā, vai persona ir faktiski maksājusi nodokļus) un viņam pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā;

• parādnieks saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, piemēram, pensiju, pabalstu, atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

• parādnieka vidējie ienākumi pēdējo 12 mēnešu laikā nav sasnieguši valstī noteikto minimālo mēnešalgu, bet ja parādniekam ir bērni, šai vidējai mēnešalgai ir jāpieskaita vēl 64 eiro uz katru bērnu (nauda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā);

• parādniekam nav parādi, kas ir nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku;

• parādniekam pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz 3 mēnešus ir bijis trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss vai trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecībā esošās personas statuss;

• parādnieka parādsaistību kopējais apmērs ir ne mazāks par 500 eiro un ne lielāks par 5000 eiro;

• parādniekam nepieder vērtīga manta vai nekustamais īpašums, kuru pārdodot, var samaksāt parādus;

• parādnieks pēdējo trīs gadu laikā nav sniedzis apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem.

 

​

Saskaņā ar jauno likumu varēs atbrīvoties tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem

​

Parādnieki nevarēs atbrīvoties no jebkuriem parādiem, bet tikai no patērētāju kreditēšanas līgumu parādiem - patēriņa parādiem, parādkartes un parādlīnijas parādiem, ātro kredītu parādiem, studiju kredīta parādiem, preču nomaksas pirkuma parādiem, finanšu, operatīvā un cita veida līzinga parādiem, lombarda parādiem (sk. No kādiem parādiem varēs atbrīvoties saskaņā ar jauno likumu?).

 

Tas nozīmē, ka parādnieki šajā likumā paredzētajā kārtībā nevarēs atbrīvoties, piemēram, no īres maksas un komunālo pakalpojumu parādiem, parādiem pret fiziskajām personām un tādiem aizdevumiem, ko ir izsniegušas juridiskas personas, kas nenodarbojas ar patērētāju kreditēšanu, no parādiem, kas ir radušies dažādu likumu pārkāpumu dēļ.

 

​

Ko darīt?

​

Parādnieki, kas plāno izmantot jaunajā likumā paredzētās iespējas, jau šobrīd var pārliecināties, vai viņi varēs izpildīt visus jaunajā likumā paredzētos pienākumus, un  vai viņi atbilst visām likumā noteiktajām prasībām. Parādnieki jau šobrīd arī var veikt darbības, lai viņi varētu izmantot šo likumu, piemēram, nokārtot trūcīgās vai maznodrošinātās personas statusu.