Maksātnespējas alternatīva - vienošanās (izlīgums) ar kreditoru 

Vienošanās vai izlīgums ar kredīta devēju reizēm ir labāks risinājums par maksātnespēju, it īpaši gadījumos, kad parādniekam nav citi parādi, taču vienošanos un izlīgumu ar kreditoru ir jānoslēdz juridiski pareizi un jānoskaidro, vai par dzēsto (atlaisto parādu) nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Šis raksts jums sniegs īsu ieskatu par vienošanās un izlīgumu slēgšanu ar kreditoriem par parādu daļēju vai pilnīgu dzēšanu.

PROFESIONĀLA UN KONFIDENCIĀLA PALĪDZĪBA

Jums ir parādi un neziniet kā rīkoties?  Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet vairāk par telefona sarunu ar mums šeit

Kreditora vienpusēji solījumi dzēst visu parādu vai to samazināt pašam kreditoram nav juridiski saistoši

Nereti negodprātīgi parādu piedzinēji un kreditori piedāvā parādniekam atlaist daļu no parāda, ja parādnieks samaksā atlikušo parāda daļu, taču vai nu nepiedāvā slēgt rakstisku vienošanos vispār vai piedāvātajā vienošanās nav nekas teikts par parāda atlaišanu.

Šādi vienpusēji kreditora solījumi pašu kreditoru nesaista, pat ja tie ir izteikti rakstiski, tāpēc kreditors var jebkurā brīdī pārdomāt un pieprasīt samaksāt visu parādu. 

 

To paredz Civillikuma 1862.pants, kurā ir noteikts: 

“Katram kreditoram ir tiesība atteikties no sava prasījuma; ja viņš to nedara pēdējās gribas rīkojumā, tad šim nolūkam vajadzīga savstarpēja vienošanās starp viņu un parādnieku, t.i., saistības atcēlējs līgums. Vienpusējs tiesīgās personas  paziņojums par atteikšanos no sava prasījuma nesaista.”

 

Pilnībā vai daļēji atteikties no prasījuma kreditors var, tikai noslēdzot noteikta veida līgumu ar parādnieku

Lai pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasījuma (tiesībām piedzīt parādu) būtu spēkā, ir jānoslēdz viens no šādiem līgumiem:

  • atcēlējs līgums (Civillikuma 1862. -1866.pants),

  • pārjaunojums (Civillikuma 1867.-1880.pants),

  • izlīgums (Civillikuma 1881.-1891.pants un Civilprocesa likuma 27.nodaļa).

Šajos līgumos var iekļaut arī noteikumus, ko sauc par nosacījumiem, ar kuriem kādu līguma noteikumu padara par spēkā esošu vai neesošu atkarībā no tā, vai parādnieks izdara vai neizdara kādu darbību. Piemēram, līgums var paredzēt, ka kreditors atsakās no prasījuma tiesībām (atlaiž parādu) ar nosacījumu, ka parādnieks noteiktā laika periodā samaksā noteiktu daļu no parāda.

 

Ja parāds piedzīts ar tiesas spriedumu vai lēmumu, izlīgumam ir nepieciešams tiesas apstiprinājums

Likums “Par tiesu varu” nosaka, ka spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Prasītājs un atbildētājs pēc sprieduma stāšanās spēkā ar savstarpēji noslēgtu līgumu nevar mainīt spriedumā paredzētos noteikumus.

Lai savstarpēji noslēgta vienošanās par tāda parāda, kas piedzīts ar tiesas nolēmumu, daļēju vai pilnīgu atlaišanu vai dzēšanu būtu spēkā un būtu saistoša gan parādniekam, gan kreditoram, šo vienošanos ir jānoslēdz kā izlīgumu un jāprasa tiesai to apstiprināt Civilprocesa likuma 27.nodaļā paredzētajā kārtībā.

 

Parādniekam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis par aizdevuma (kredīta) parādu samazināšanu vai dzēšanu

Ja kreditors pilnībā dzēš aizdevuma (kredīta) parādu vai to samazina, par dzēsto parādu vai tā samazināto daļu parādniekam ir jāsamaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”.

No šī noteikuma ir paredzēts viens izņēmums, t.i. iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja aizdevuma (kredīta) pilnīga vai daļēja dzēšana atbilst visiem šiem noteikumiem:

  • parāds ir dzēsts laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim,

  • parāds ir vai ir bijis nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku,

  • aizdevums (kredīts) ņemts ar nolūku nodrošināt sevi vai savu ģimeni ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu

  • aizdevuma (kredīta) ņēmējs ir izmantojis šo aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai uzlabošanai,

  • aizdevējs un aizdevuma (kredīta) ņēmējs nav laulībā vai radniecībā līdz trešajai pakāpei (radinieki līdz trešajai pakāpei ir bērni, mazbērni, mazbērnu bērni, brāļi, māsas, vecāki, vecvecāki, vecvecāku vecāki, mates un tēva brāļi un māsas),

  • aizdevuma (kredīta) ņēmējs nav saistītā persona ar aizdevēju likumā “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē (saistītā persona attiecībā uz uzņēmumu ir uzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis, vairākuma kapitāla daļu īpašnieks, un tml.)

 

Ko darīt?

Parādniekam pirms vienošanās slēgšanas ar kredīta devēju vai citu kreditoru:

  • ir jāizvērtē, vai vienošanās slēgšana ir finansiāli izdevīga, un vai maksātnespējas process nav piemērotāks parādu risinājums;

  • nav ieteicams paļauties uz kreditoru solījumiem, bet ir jāizvērtē, vislabāk ar jurista palīdzību, vienošanās noteikumi, juridiskais spēks un sekas,

  • jānoskaidro, vai vienošanās noslēgšana nerada pienākumu maksāt nodokļus.

Palīdzība ir viena zvana attālumā

Ja jūs vēlaties noslēgt vienošanos ar kreditoru par parāda daļēju samaksu? Zvaniet 29161925 vai rakstiet juristi@uzelpo.lv. Mēs varam palīdzēt.

  

Noskaidrojiet šeit vairāk par telefona sarunu ar mums. 

Vairāk par fizisko personu maksātnespēju:

© Inese Rimdžus, 2013-2020

Rīga, Elizabetes iela 2-320